Nespējot pārdot „Olainfarm” kontrolpaketi, uzņēmuma apsaimniekotāji virza meitaskompāniju pārdošanu
PIETIEK19.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķeroties AS Olainfarm akciju kontrolpaketes pārdošanai, farmācijas uzņēmuma straujā tempā virza uz priekšu tā meitaskompāniju pārdošanas darījumus, - lai gan birža par to vismaz pagaidām nav informēta, gaidāms, ka jau tuvākajā laikā tiks pārdots gan uzņēmums Tonus Elast, gan arī aptieku tīkls Latvijas aptieka.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, visticamākais, elastīgo medicīnas izstrādājumu ražotājs Tonus Elast tiks pārdots kādai vācu kompānijai. Savukārt Latvijas aptiekas pircējs vēl nav droši zināms, taču tam jau ir veikts pirmspārdošanas novērtējums.
Pietiek jau nesen informēja, ka mēģinājumi pārdot paša Olainfarm kontrolpaketi pagaidām nav vainagojušies panākumiem, - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī sākts kriminālprocess par Valērija Maligina šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes (attēlā) rīcību, iespējams, krāpnieciski mēģinot farmācijas uzņēmuma akcijas pārdot diviem pircējiem gandrīz vienlaikus.
Kā zināms, S. Balderei-Sildedzei, kura jau ilgāku laiku ir viena no uzņēmumu kontrolējošās grupas pārstāvjiem, pašai nekādas uzņēmuma akcijas nepieder, - viņa skaitās trešdaļas akciju mantinieces, V. Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas aizgādne.
Tieši šajā statusā viņa, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, vispirms par savai meitai piederošo akciju pārdošanu paslepus vienojusies ar Ukrainas koncernu Zdorovje, kura vadītājs Volodimirs Novikovs jau pērn divās akcionāru sapulcēs pārstāvēja Olainfarm lielāko akcionāru – S. Balderes-Sildedzes grupas tāpat kontrolētā SIA Olmafarm.
Pietiek rīcībā ir ziņas, ka par akciju paketes pārdošanu sastādīts apjomīgs līgums, kura ietvaros S. Baldere-Sildedze par meitai piederošajām akcijām saņēmusi, iespējams, līdz pat pieciem miljoniem eiro, taču līgumā noteiktās darbības nav veikusi, tieši pretēji, sākusi rīkoties, lai tās pašas akcijas par 29 miljoniem eiro pārdotu citam interesentam – čehu uzņēmuma Škoda Transportation īpašniekam Tomasam Kršekam.
Šī rīcība beigu beigās likusi apkrāptajiem vērsties ar apjomīgu un detalizētu iesniegumu Valsts policijā pēc S. Balderes-Sildedzes dzīvesvietas. Lai gan tiek uzskatīts, ka V. Maligina šķirtene ir laba policijas pārstāvju „motivētāja”, šis iesniegums „palaists garām”, un Jūrmalas iecirknī ir sākts kriminālprocess.
Pietiek rīcībā ir ziņas, ka šī kriminālprocesa sākšana, kas teorētiski var novest pat pie S. Balderes-Sildedzes aizgādnības tiesību zaudēšanas, ir radījusi lielu apjukumu un grēkāža meklēšanu. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kuru vada labi pazīstamais Andrejs Sozinovs.
Kā zināms, Olainfarm pašlaik kontrolējošajā „nometnē” redzamākie pārstāvji reizē ar S. Balderi-Sildedzi ir arī bijušais Liepājas metalurga likvidators Haralds Velmers un juriste Milana Beļēviča (agrāk Ludmila Breče).
Pietiek jau iepriekš aprakstījis visām Saeimas frakcijām adresēto iesniegumu, kurā S. Baldere-Sildedze bija nedaudz mīklaini lūgusi tās „iesaistīties un savas kompetences ietvaros nekavējoties reaģēt uz notiekošo”, tostarp noskaidrot, vai ir īstenojušies „draudi iesniegt pret mani safabricētus iesniegumus KNAB u.c. tiesībsargājošās institūcijās (iestādēs)”.
S. Baldere-Sildedze dažādās tiesībsargāšanas iestādes vērsusies ar dažādu virzību guvušiem iesniegumiem par fiktīviem darījumiem uzņēmumā, liekot pretējās puses pārstāvjiem izteikt pieņēmumus par V. Maligina šķirtenes „iespējām ietekmēt izmeklēšanas iestādes, panākot sev vēlamu procesu virzību prettiesiskā veidā”.
S. Baldere-Sildedze vērsusies policijā arī ar iesniegumu, kurā izteikusi iebildumus pret viņas „sensitīvās informācijas” publiskošanu. Šādi, kā zināms Pietiek, V. Maligina šķirtā sieva bija novērtējusi publiskoto V. Maligina meitas Irinas Maliginas Jūrmalas bāriņtiesai adresēto vēstuli, kurā uzskaitīti gadījumi, kad Baldere-Sildedze ir rīkojusies pret savas mazgadīgās meitas – vienas no četrām Maligina mantiniecēm interesēm.
Taču kopumā tikai mantinieku strīdos iesaistītajiem pašlaik ir skaidrība par to, cik dažādas tiesvedības un kriminālprocesi pašlaik ir ierosināti saistībā ar abu pušu savstarpējām pretenzijām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
