Nesāksim "braukt virsū" karavīriem par politnekorektu izteikšanos
Aleksis Zoldners20.09.2015.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis par Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes izteikumu, ka līdz ar patvēruma meklētājiem Eiropā var nonākt teroristi.
Šajā kontekstā gribu, pirmkārt, norādīt, ka viens no galvenajiem bēgļu krīzes cēloņiem ir radiālo islāmistu īstenotais terorisms. Lielā mērā cilvēki bēg uz Eiropu tieši tāpēc, ka viņus terorizē tādi grupējumi kā ISIS Sīrijā un Irākā, Taliban un ISIS Afganistānā, Boko Haram Nigērijā, Al-Shabaab Somālijā. Vairums bēgļu, kuri nonāk Eiropā, ir tieši no šīm valstīm, un terorisms šajās destabilizētajās valstīs ir viens no cilvēku galvenajiem motīviem bēgt.
Pastrādāto terorisma aktu apjoms šajās valstīs ir milzīgs. Proti, vairākumu teroraktu pasaulē pastrādā radikālie islāmisti, un tie ir vērsti galvenokārt tieši pret citiem musulmaņiem. Šeit ir statistika par teroristu uzbrukumiem šogad, absolūti lielākā daļa ir džihādistu vai cita tipa radikālo islāmistu veikums -
https://en.wikipedia.org/…/List_of_terrorist_incidents,_2015
Tomēr radikālā islāma grupējumu darbībai (atšķirībā no vairuma citu teroristisku organizāciju) bieži ir ne tikai reģionāls, bet arī globāls raksturs - viņu uzbrukumi notiek galvenokārt Tuvajos Austrumos un Āfrikā, bet ne tikai. Tie notiek arī Rietumos. Pret karikatūristiem, dvīņu torņiem, viesnīcām ar rietumnieku tūristiem, - piemēri ir labi zināmi (mazāk zināmi ir tieši džihādistu pastrādātie slaktiņi pašu valstīs).
Rietumos notiek ļoti karsti strīdi, kāpēc džihādisti veic šos teroraktus. Citi vaino islāma doktrīnu, citi vaino ģeopolitisko situāciju utt. Nepārprotami secinājumi nav izdarīti, bet tas šoreiz nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka šie terorakti notiek.
Tagad par NBS komandieri Graubi un to, ko viņš pateica. Sakot, ka līdz ar patvēruma meklētājiem Eiropā var nonākt teroristi, NBS komandieris nerunāja par bēgļiem. Viņš runāja par teroristu grupējumiem un viņu iespējamām stratēģijām - to, ka viņi var bēgļu ierašanos Eiropā izmantot savā labā.
Graube, kurš komandē vienas NATO valsts armiju, labi saprot, kas ir globālais džihādistu terorisms un ka tas ir drauds globālajai drošībai. Viņš saprot, ka ir ļoti labi organizētas radikālo islāmistu grupas, kas izmanto izdomas bagātas metodes, lai īstenotu savus mērķus.
Tātad ko Graubem vajadzēja teikt? Vai viņam vajadzēja politkorekti atrunāties ar "Beidziet, beidziet, jebkuras cilvēku grupas vidū taču var būt kāds terorists, nevajag tos bēgļus tā izcelt"? Šādus tekstus var runāt progresīvie jaunieši, iedzerot kādu aliņu "Čomskī". Savukārt spēka struktūras vadītājam (kurš katru dienu rūpējas par valsts nacionālo drošību) tas būtu nepieļaujami.
Taču Graube neizlikās neredzam riskus, ka patvēruma meklētāju ierašanos Eiropā savā labā var izmantot radikālo islāmistu teroristu grupas. Mani kā Latvijas pilsoni Graubes teiktais nevis nobiedēja, bet tieši nomierināja, jo no tā es sapratu, ka valsts spēka struktūras laikam jau atbildīgi vērtē nacionālās drošības riskus.
Spēka struktūru mērķis ir vienmēr gatavoties sliktākajam. Pateikt, ka "ziniet, jebkurš jau var būt terorists", nozīmē politkorektuma vārdā novērst uzmanību tā, ka džihādistu terorisms ir ļoti reāls, specifisks un labi organizēts drauds pasaules drošībai. Šis terorisms ir lielā mērā destabilizējis valstis, no kurām ierodas bēgļi, un šim terorismam ir globālas ambīcijas.
Drošība ir katras valsts pamatu pamats. Nedrošās valstīs dzīve ir neizturama, un cilvēki no tām bēg. Ir nožēlojami jau tas, ka Latvija atvēl tik maz līdzekļu karavīriem, policistiem, zemessargiem, kuri ikdienā rūpējas par pašu galveno valsts uzdevumu - drošību. Draugi, lūdzu nesāksim vēl viņiem braukt virsū par politnekorektu izteikšanos.
Pārpublicēts no autora Facebook konta.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
