Nesāksim "braukt virsū" karavīriem par politnekorektu izteikšanos
Aleksis Zoldners20.09.2015.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis par Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes izteikumu, ka līdz ar patvēruma meklētājiem Eiropā var nonākt teroristi.
Šajā kontekstā gribu, pirmkārt, norādīt, ka viens no galvenajiem bēgļu krīzes cēloņiem ir radiālo islāmistu īstenotais terorisms. Lielā mērā cilvēki bēg uz Eiropu tieši tāpēc, ka viņus terorizē tādi grupējumi kā ISIS Sīrijā un Irākā, Taliban un ISIS Afganistānā, Boko Haram Nigērijā, Al-Shabaab Somālijā. Vairums bēgļu, kuri nonāk Eiropā, ir tieši no šīm valstīm, un terorisms šajās destabilizētajās valstīs ir viens no cilvēku galvenajiem motīviem bēgt.
Pastrādāto terorisma aktu apjoms šajās valstīs ir milzīgs. Proti, vairākumu teroraktu pasaulē pastrādā radikālie islāmisti, un tie ir vērsti galvenokārt tieši pret citiem musulmaņiem. Šeit ir statistika par teroristu uzbrukumiem šogad, absolūti lielākā daļa ir džihādistu vai cita tipa radikālo islāmistu veikums -
https://en.wikipedia.org/…/List_of_terrorist_incidents,_2015
Tomēr radikālā islāma grupējumu darbībai (atšķirībā no vairuma citu teroristisku organizāciju) bieži ir ne tikai reģionāls, bet arī globāls raksturs - viņu uzbrukumi notiek galvenokārt Tuvajos Austrumos un Āfrikā, bet ne tikai. Tie notiek arī Rietumos. Pret karikatūristiem, dvīņu torņiem, viesnīcām ar rietumnieku tūristiem, - piemēri ir labi zināmi (mazāk zināmi ir tieši džihādistu pastrādātie slaktiņi pašu valstīs).
Rietumos notiek ļoti karsti strīdi, kāpēc džihādisti veic šos teroraktus. Citi vaino islāma doktrīnu, citi vaino ģeopolitisko situāciju utt. Nepārprotami secinājumi nav izdarīti, bet tas šoreiz nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka šie terorakti notiek.
Tagad par NBS komandieri Graubi un to, ko viņš pateica. Sakot, ka līdz ar patvēruma meklētājiem Eiropā var nonākt teroristi, NBS komandieris nerunāja par bēgļiem. Viņš runāja par teroristu grupējumiem un viņu iespējamām stratēģijām - to, ka viņi var bēgļu ierašanos Eiropā izmantot savā labā.
Graube, kurš komandē vienas NATO valsts armiju, labi saprot, kas ir globālais džihādistu terorisms un ka tas ir drauds globālajai drošībai. Viņš saprot, ka ir ļoti labi organizētas radikālo islāmistu grupas, kas izmanto izdomas bagātas metodes, lai īstenotu savus mērķus.
Tātad ko Graubem vajadzēja teikt? Vai viņam vajadzēja politkorekti atrunāties ar "Beidziet, beidziet, jebkuras cilvēku grupas vidū taču var būt kāds terorists, nevajag tos bēgļus tā izcelt"? Šādus tekstus var runāt progresīvie jaunieši, iedzerot kādu aliņu "Čomskī". Savukārt spēka struktūras vadītājam (kurš katru dienu rūpējas par valsts nacionālo drošību) tas būtu nepieļaujami.
Taču Graube neizlikās neredzam riskus, ka patvēruma meklētāju ierašanos Eiropā savā labā var izmantot radikālo islāmistu teroristu grupas. Mani kā Latvijas pilsoni Graubes teiktais nevis nobiedēja, bet tieši nomierināja, jo no tā es sapratu, ka valsts spēka struktūras laikam jau atbildīgi vērtē nacionālās drošības riskus.
Spēka struktūru mērķis ir vienmēr gatavoties sliktākajam. Pateikt, ka "ziniet, jebkurš jau var būt terorists", nozīmē politkorektuma vārdā novērst uzmanību tā, ka džihādistu terorisms ir ļoti reāls, specifisks un labi organizēts drauds pasaules drošībai. Šis terorisms ir lielā mērā destabilizējis valstis, no kurām ierodas bēgļi, un šim terorismam ir globālas ambīcijas.
Drošība ir katras valsts pamatu pamats. Nedrošās valstīs dzīve ir neizturama, un cilvēki no tām bēg. Ir nožēlojami jau tas, ka Latvija atvēl tik maz līdzekļu karavīriem, policistiem, zemessargiem, kuri ikdienā rūpējas par pašu galveno valsts uzdevumu - drošību. Draugi, lūdzu nesāksim vēl viņiem braukt virsū par politnekorektu izteikšanos.
Pārpublicēts no autora Facebook konta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
