Neraugoties uz tiesas spriedumu, atkal aiztur par filmēšanu prokuratūrā

..................

Atbildēt

»

Neesmu spļāvis - tas tāds krievu teiciens, adekvāts Jūsu centieniem.Tfu na tebja, Fedja, Serjoža utt. Go home to Russija!

Atbildēt

»

Kā man tevi žēl,tu spļāvi, bet neņēma vērā vēja virzienu un tagad tu šeit apspļauts ar savējo "djermo", taču vēl piedevām izķēpā puņķus no svešiem, kuri tev atnesa vēju.

Atbildēt

»

Brīvības, stulbuma un pašizpausmes portāls.

Atbildēt

Kāpēc portālā tiek publicēta patiesībai neatbilstoša informācija? Rodas iespaids, ka portāls paredzēts cilvēku nepatiesai nomelnošanai. Acīmredzot portāls tiek izmantots šauras interešu grupas interesēs.

Atbildēt

»

Neesmu no iestādes, bet esmu tikai privātpersona un mana attieksme pret Jūsu centieniem ir "tfu na tebja"!

Atbildēt

»

"Safabricēšanu grūti pierādīt, jo likums to pieļauj ..uz aizdomu pamata.Ir, iespējams, aizdomas, ka Jums bija citi mērķi, kad filmējāt prokuratūrā.Kriminālprocesa uzdevums būtu noskaidrot šos patiesos mērķus, jo filmējat atkārtoti.Apzināts un mērķtiecīgs huligānisms? Varbūt citi mērķi?"
--------------------
Lūdzu noskaidroiet, bet kriminalprocesa ramjos.

Atbildēt

»

Elpot ir huliganisms?
Vai vajag noskaidrot elpošanas patiesos mērķus?

Atbildēt

Если человек идиот, то это надолго...

Atbildēt

»

Jūs taču aizsargāja un lietu izbeidza. Meklējat piedzīvojumus? Tie nav jāiztēlojas. Tie jau ir zināmi cēloņsakarībās.

L.Lapsa tikai to vien dara, kā meklē piedzīvojumus un mācās no savām nepatikšanām, paša acīs kļūstot par "varoni", upuri sabiedrības interesēs... Tas norāda tikai uz vienu apstākli - L.Lapsam ir drosme, bet nav iztēles..vai tā pieklibo pa laikam.

Likumu nezināšana, vai pavirša to piedraudējumu inerpretācija, neatbrīvo no atbildības.Likums saistošs arī prokuroram, kas Jums ļautu filmēt prokuratūrā, viņš saņemtu sodu.

Safabricēšanu grūti pierādīt, jo likums to pieļauj ..uz aizdomu pamata.Ir, iespējams, aizdomas, ka Jums bija citi mērķi, kad filmējāt prokuratūrā.Kriminālprocesa uzdevums būtu noskaidrot šos patiesos mērķus, jo filmējat atkārtoti.Apzināts un mērķtiecīgs huligānisms? Varbūt citi mērķi?

Atbildēt

»

"Buivids nav sapratis, lieta tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, tagad prokuratūra, droši vien, ar tādiem būs nodrošinājusies."
---------------------
Vai ar likumsu kas AIZLIEDZ filmēt arī būs nodrošināts?

Atbildēt

»

Safabricēt var jebkur, jebkad, par jebko, par jebkas, neatkarīgi kur tas noteiks, prokuratūrā vai uz ielas. Bet LR Satversme darbojas, gan prokuratūrā, gan uz ielas.
Tas ir amatpersonas pienākums aizsargāt kaut ko ko viņam ir pienakums aizsargat, un pieņemsim, nepieņemt jūsu aprakstītus personas gaiteņi, bet iespējams specialos kabinetos, ja to vajag.

Atbildēt

Viss ļoti labi saliekas kopā..LL un šīs sūdu bedres nodomi kļūst arvien atklātāki. Šajā gadījumā aizstāvot kremļa trolli, pietiek ir iekritis un izgaismojies pilnībā :D

Atbildēt

»

Tukšas pupu mizas.
Jā, jā – iestāžu iekšējie normatīvi akti neattiecas uz privātpersonu un patiešām - Cilvēka pamattiesības var ierobežot tikai ar likumu un likuma noteikta kārtība.
Prokuratūra veic izmeklēšanas darbības, uztur apsūdzības.. tostarp saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un Krimināllikumu, nevis tikai administratīvajās lietās. Likumi sasaistē ar izmeklēšanas noslēpumu, tostarp Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Operatīvās darbības likumu..likumu, cik uziet..

Pret buividiem, kas „akli un drosmīgi” dodas uz prokuratūrām „uz filmēšanos”, var celt pat apsūdzību, vieglu roku safaricējot krimināllietu – ko viegli piešūt kādai citai krimināllietai, jo nezināmu, bet turpmāk noskaidrojamu iemeslu dēļ var uzsākt kriminālprocesu, kādēļ viņi tieši tanī laikā prokuratūrā filmēja vispār un kāds bija filmēšanas patiesais nolūks..
Rakstā minētiem Buividiem bija jāzina, ka prokuratūrā zināmos laikos ar pavēstēm rokās ierodas krimināllietās apsūdzētas privātpersonas, gan lai vienotos par sodu ar prokuratūru, gan nododot ziņas par citām personām.. tādēļ, lienot ar kameru prokuratūrā, bija jābruņojas ne tikai ar likumu zināšanām, bet arī ar iztēli, ka pret viņiem var safabricēt krimināllietu..un pavisam vienkārši, jo paši to izprovocējuši.

Tādējādi apgalvojums „Nav tiesiska pamata uzskatīt, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumi konkrētajā gadījumā aizliegtu veikt videofiksēšanu, neskatoties uz to, ka, amatpersonas rīcības videoieraksts ir uzskatāms par personas datu apstrādi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē,.” Ir uzrakstāms uz tualetes papīra un novietojams vispārējai lietošanai. Sorry!

Atbildēt

Atbildot uz dažādiem jautājumiem, kuri parādījās vai var parādīties vēlos paust savu un ne tikai savu uzskatu:

Kaut kādas iekšējas normatīvais dokuments, gan policijā, gan prokuratūrā kurš nav izsludināts vispārējai zināšanai nevar būt pietiekams pamats, lai noteiktu pamattiesību ierobežojumus. (Sk. 2002.gada 22.oktobrī, Satversmes Tiesas Spriedumā, Lietā nr.2002 – 04 – 03) Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa piemēro šo interpretāciju. (Sk. Administratīvā procesa likuma (APL) 17.p.5.d.);

Pēc APL 16.p.1.d. - Iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.

Cilvēka pamattiesības var ierobežot tikai ar likumu un likuma noteikta kartība, nevis pēc rīkojuma vai instrukcijas, skaties, piemēram, Likuma par policiju 5.p.4.d. – „Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu.(…)”

Saskaņā ar Satversmes 100.pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi, pēc savas izvēles, iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, bez iejaukšanās no valsts institūciju puses. Savukārt, ievērojot Satversmes 116.pantu, šīs tiesības var ierobežot tikai ar likumu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, nevis rīkotāja nodomam. (skatīties: Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūlijā Spriedumu Lietā nr.04 – 02(99); 30.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā nr. SKA-172/2013.).

Publiskajās tiesībās darbojas princips “atļauts viss, kas ir noteikts ar likumiem”. Tas nozīmē: ja publiskās iestādes kompetences aktā ir noteikts, ka iestāde ir tiesīga ierobežot kādas privātās aktivitātes, tad iestādes rīcība ir pamatota. Ja nav noteikts, tad šāda rīcība nav pamatota, tātad ir nelikumīga. Privātajās tiesībās darbojas princips “atļauts ir viss, kas nav aizliegts”.

Saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums.

Diemžēl, (spriežu pēc esama man informācijai) daži policisti, prokurori, tiesneši, ierobežojot cilvēka tiesības vadās nevis pēc likuma un kārtība, kuru likums noteica, bet gan personiska uzskata. Tas izsauc diskusiju starp pilsoni un tiesībsargājošu struktūru pārstāvi, kuru pēc tam šīs struktūras kvalificē kā huligānismu. Tamlīdzīgs gadījums notika 2015.gada 17.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrā, kura atbrauca policija un aizturēja cilvēka pārkvalificējot diskusiju ar prokuroru par huligānismu.

Ar represīvu varu apveltītas amatpersonas neatļautam ar likumiem darbībām var būt stindzinošs efekts (chilling effect) uz cilvēktiesībām. Proti, pilsoniska valdības kontrole ir apgrūtināta, ja daļa no pilsoņiem baidās izmantot sava tādēļ, ka nevēlas pret sevi izsaukt, iespējams, drošības iestāžu nelikumīgu represijas. Tādēļ valsts amatpersonām ir pienākums darīt visu, lai pamattiesības būtu iespējams realizēt bez bailēm.

Papildinot Satversmi ar 8.nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, likumdevējs ir noteicis valstī tādu vērtību sistēmu, kas cilvēka cieņas un brīvības aizsardzību atzīst par augstāko visu tiesību mērķi. No Satversmes 89.pantā noteiktā, ka “valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības”, izriet, ka cilvēka pamattiesības ir saistošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā. Pamattiesības darbojas nepastarpināti. To ierobežošana jebkādā jomā citādi kā vien Satversmē noteiktā kārtībā būtu pretrunā ar šo principu. Kā Satversmes tiesa jau ir secinājusi, (…) (2001.gada 19.decembra spriedums lietā nr.2001-05-03).

Interpretējot Informācijas atklātības likuma noteikumus Satversmes tiesa jau 1999.gadā atzinusi, ka tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo (sk.Latvijas Republikas Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.04 – 02 (99)).

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu, Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Latvijas KPL nesatur Fiziskai personai tiešu aizliegumu veikt videofiksēšanu kriminālprocesa laikā.

Nav tiesiska pamata uzskatīt, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumi konkrētajā gadījumā aizliegtu veikt videofiksēšanu, neskatoties uz to, ka, amatpersonas rīcības videoieraksts ir uzskatāms par personas datu apstrādi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē, taču, ja šīs darbības rezultātā netiek iegūta (apstrādāta) informācija, kuru aizsargā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā garantētās tiesības uz personisko dzīvi, tad atsauce uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav pamatota. Bez tam, pēc minēto likuma 3.p.3.d. šis likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.

Vārda brīvība (tās ietvaros tiesības brīvi iegūt informāciju) ir nozīmīga un būtiska starptautiska vērtība atbilstoši minētajām Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas normām, kā arī būtiska Satversmē garantēta nacionāla vērtība Latvijas Republikā, kas ir demokrātiska valsts.

Visbeidzot, kārtējo reizi vēlos paziņot, ka Eiropas cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka valsts ar sankciju mehānismu vai citādi nedrīkst radīt cilvēkam bailes izmantot savu vārda brīvību vai citas cilvēktiesības. Eiropas cilvēktiesību tiesa vairakkārt atzinusi, ka bailes no sankcijām rada stindzinošu efektu uz cilvēktiesībām (chilling effect), kas Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek atzīts par tiesību pārkāpumu (sk. 2009.gada 26.februāra sprieduma lietā Kudeshkina v. Russia 99.punktu).

Atbildēt

»

„Pietiek jau ziņoja, ka pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. „

Nav saprotams, par kādu uzvaru Pietiek runā. Administratīvā lieta tika izbeigta uz pierādījumu trūkuma pamata gan no prokuratūras puses, gan apsūdzētā, kam to neprasīja. Tas tāds kompromiss.

Prokuratūra, kas pārrauga administratīvās lietas, izvēlējās lietu izbeigt. Ja Buividi uzskata, ka aizskartas viņu tiesības, viņi, savācot paši pierādījumus pret prokuratūru, policiju, var vērsties Administratīvajā tiesā (pašī tēlojot gan tiesu – APL prasa norādīt, ko iestāde nav darījusi pareizi, gan tēlojot prokurorus – uzturot apsūdzību pret policiju un prokuratūru) ar prasību atzīt administratīvās lietas uzsākšanu par prettiesisku, vienlaikus saskaņā ar APL prasībām prasīt kompensācijas – morālo un materiālo par nodarītajām ciešanām.

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

„Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.”
Fizisko personu datu aizsardzības likums
2.pants.
datu subjekts — fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt;
Prokuratūras darbinieki, pamanot, ka viņu telpās folmē, izsauca policiju, kas apsūdzēja Buividus kuligānismā, jo nevēlējās saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. pantu, lai gadījumā, ja šos ierakstus publicē, viņi tiktu publiski atpazīti. Tāpat nevēlējās paši sevi aizsargāt ar izmeklēšanas darbībām ierakstu publicēšanas gadījumā – prokuratūra jau tā ir noslogota, katram prokuroram „piespriests”mazākais 20-30 lietas, kurās apsūdzība un uzraudzība jāuztur ikdienā.

bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb
„Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti.”

Uz ko tad pensionārs konkrēti atsaucas? Uz kādu likumu un pantu?

ccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccccc

„Buivids atkal aizturēts par filmēšanu prokuratūrā. Kā Pietiek informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis, Buivids aizturēts prokuratūrā un ir sākta administratīvā lietvedība.

Sergejs Buivids prokuratūrā bija ieradies, lai saņemtu prokurora lēmumu par atzīšanu par apsūdzēto kādā krimināllietā, kuras būtību Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot.”

Buivids nav sapratis, lieta tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, tagad prokuratūra, droši vien, ar tādiem būs nodrošinājusies.

ddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddddd

Buividu darbības pārāk atgādina L.Lapsas muļķošanos pie DP ēkas ar nestrādājošu videokameru.Neaizstāvu ne Buividus, ne prokuratūru, runa var būt tikai ar tiesībām. Buividiem pirmās administratīvās lietas izbeigšanas sakarā ir tiesības vērsties Administratīvajā tiesā, jo bija gan policija, gan prokuratūra pārsteigtas nesagatavotas – tā ir vienīgā uzvara, kas var turpināties Administratīvajā tiesā. Otras lietas uzsākšana pret Buividiem norāda uz Buividu provokatoru mērķiem, kuros nav runas par tiesībām vispār un iespējamās Administratīvās tiesas lietā šis apstāklis nerunātu par labu Bividiem – jo trīs tiesnešu sastāvs var viennozīmīgi lietu vērtēt kā tādu, ko pieteikuši provokatori.

Atbildēt

»

Tak ej un filmē - kas tev liedz to darīt ?

Atbildēt

»

Nē. Gribēt likums neaizliedz. Gribi uz veselību!

Atbildēt

Es gribu filmēt kā Lapsa raksta savus rakstus un sazinās ar saviem "nopludinātājiem". Vai tad likums to aizliedz?

Atbildēt

Līdz kam esam aizdzīvojušies ka tu kā parastais cilvēks vairs nēesi noteicējs savā zemē - visu valsti pārņemušas koruptīvas valdošās mafijas metostāzes.

Atbildēt

Visa patiesība kas notiek smirdīgajā korupcijā un shēmošanās sliktošajā banānijā. Kliķes politmafija ir pārvērtusi šo valsti par represīvu orgānu ar mērķi apspiest tautu un nepieļaut ka tauta uzzin patiesību kas notiek visos tajos koruptīvajos kantoros....

Atbildēt

»

Provocēt policiju uz likuma un cilvēka tiesību ieverošanu? Vilinoši skan, vai nav tiesa?

Atbildēt

»

Kaimiņš iekļuva Saeimā, jo potenciālajam vēlētājam par viņu, tostarp ārzemju latviešiem, ilgstoši un neatlaidīgi deklarēja, ka čurā stāvus.

Bez tam viņa elektorāts ir tas, kas gaidīja, ka Kaimiņš Saeimā izsitīs, stāvus čurājot, likumu, kas ļautu Latvijā legalizēt marihuānu.Lai arī Kaimiņš to var brīvi uzsmēķēt Saeimas tualetē, šo šovu atklājot Suņa būdā jo droši pie spirit pudeles.

Atbildēt

Pensionāra Nikolaja Buivida un viņa dēla Sergeja Buivida izdarības p;ārāk tieši atgādina Lato Lapsas provokācijas pie DP ēkas.

Atbildēt

Nevienu jau sen tas vairs neuztrauc, jo visi jau sen tāpātās zin, ka Latviajas Republikā ir ieviests totalitārais valstiskās no\iedzības , genocīda un dzimtbūšanas 4.maija režīms ar tā šucmansiji-policejiski-bnaditiski-mafiozi-nacisitsi latvisko LR pilsoņu pārvaldes sistēmu... Arī man ar to ir nācies personīgi saskārties no tās saucamās Valats Policijas , kuru komandē kaut kads tur deģeneratolisimuss Kuzis, bet it īpasi no To RPP ZPisteļu šucmaņu varzas,kurus komandē oberštrutšucmanfj ures Agris Punculis un vina obersuparštrutfires šucmanis Lūkass.... Bet, tas jau tikai ir tās PSRS domāšanas mantojums iegūts no nNKVD, VDK un VČK noziedzneikiem, un, īpasi atbalstits tiek no sarkano fasistu-komunistu noziedzīga rezīma priekameitas komS(j)UČKAS Laimdotas Staujumas personīgi, ka jau tās politmafijas klanu kloakas Saeimas kliķes MK priekšasizsēdētajs...

Atbildēt

»

Kas nozīmē – „publicēt pasūtījuma rakstus”?

Informāciju „pietiek.com” iesniedzu es – Nikolajs Buivids - Latvijas Republikas parasts pilsonis, kurš izmanto savējās tiesības, kuri ir garantētas ar Satversmes 100.pantu un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, kuru ratificēja Saeima.

No pieminētajām normām izriet, ka –
Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Cenzūra ir aizliegta.

Bez tam Starptautiskajā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 19.pantā ir teikts -
„19. pants 1. Katram cilvēkam ir tiesības netraucēti pieturēties pie saviem uzskatiem. 2. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles.”

Jums arī „pietiek.com” neaizliedz publicēt šeit savējos uzskatus bez kādas cenzūras, un kā es sapratu, arī bezmaksas.

Atbildēt

»

Super - lai Pietiek.com reiz beidz melot un publicēt pasūtījuma rakstus. Nožēlojami!

Atbildēt

LL. dara līdzīgu darbu kā A.Kaimiņš, tikai tas (Kaimiņs) rok dziļāk.
Tas ir - čurā labi nostabilizētā savējo skudrupūznī!
Kamiņs šo pūžņus papildus iznīcina.

Atbildēt

»

Lemums apk nav admin.akts

Atbildēt

»

Es tā saprotu, ka šī ir jau cita lieta un rakstot protokolu šajā lietā policijai nav nekādu problēmu ņemt vērā iepriekšējā lietā pieļautās kļūdas.

Atbildēt

iepriekšējā sērija:

http://www.pietiek.com/raksti/tiesa_atzist_filmesana_policijas_iecirkni_protokola_sastadisanas_laika_nav_nekads_huliganisms/komentari

Atbildēt

»

"Tagad policijai ir iespējas labot visas tiesas norādītās nepilnības."

Tādas iespējas policijai jau nav, jo tiesas Spriedums jau stājas likumīga spēka.

Pasludināšanas datums - Nolēmums Tiesa, kurā taisīts nolēmums Tiesnesis, Spēkā esamība - 30.04.2015 Spriedums par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Irēna Millere stājies spēkā 19.05.2015.

Skatities šeit, - http://www.tiesas.lv/e-pakalpojumi/tiesvedibas-gaita , ivadot numuru - 130028915.

Atbildēt

»

Tikai šī ir jau cita lieta un tātad arī administratīvais akts ir cits!

Atbildēt

Iestāde var izmantot tikai tos pamatojumus, kuri norādīti administratīvajā aktā.
Nekādas iespējas kaut ko izlabot pamatojumā likums neparedz.

Atbildēt

»

kā policija izlabos nepilnību - tiesību normas, kura aizliedz filmēšanu nenorādīšanu?

Atbildēt

varētu padomāt, ka huligānisms (tas, kurš vienā no tiesas instancēm neatzītais, pie tam - attiecībā uz vienu konkrētu "izstrādes figurantu" aktivitāti) ir vienīgais iespējamais likumpārkāpumu veids?

Atbildēt

Tiesa nav atzinusi, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā nav huligānisms

Iepriekšējā lietā ir tikai pirmās instances spriedums un spriedumā konkrēti ierakstīts, ka tas pamatots uz to, ka policija nav iesniegusi pierādījumus par filmēšanu un protokolā nav minēti konkrētu likumu, noteikumu vai rīkojumu pārkāpumi.

Tagad policijai ir iespējas labot visas tiesas norādītās nepilnības.

Atbildēt