NEPLP vadītājs oficiālā atbildē Latvijas TV skatītājam: ja sabiedriskā televīzija jums sniedz melu ziņas par karu Ukrainā, varat iet uz tiesu, bet mūs lieciet mierā!
PIETIEK09.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja jūs uzskatāt, ka „sabiedriskais medijs” – Latvijas Televīzija – ir sniedzis melu ziņas par notiekošo Ukrainā, jūs varat saistībā ar šo nepatieso informāciju vērsties pašā Latvijas Televīzijā vai arī iet uz tiesu. Šādu oficiālu atbildi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš (attēlā) ir sniedzis televīzijas skatītājam, kurš šajā iestādē bija vērsies, norādot uz Latvijas Televīzijas publisko melīgo apgalvojumu, ka „Kijeva arvien ir aplenkta”. Pietiek bez plašākiem komentāriem šodien publicē gan skatītāja iesniegumu, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu it kā uzraugošās iestādes vadītāja atbildi.
Iesniegums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei
2022.gada 09.martā LTV1 ziņu speciālizlaidumā ziņu diktore sniedza paziņojumu, ka “runājot par Kijevu, Kijeva arvien ir aplenkta”. Tā kā tā ir uzskatāma par viltus ziņu, jo Kijeva, uzsākties Krievijas uzbrukumam, nekad nav bijusi, nebija aplenkta 09.03.2022 un nav aplenka arī šobrīd, lūdzu:
- savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un sniegt man informāciju par tās uzsākšanu un rezultātiem;
- uzlikt par pienākumu LTV atsaukt minēto nepatieso, sabiedrībai nozīmīgo ziņu un mani informēt par to;
- sniegt informāciju, kam un kāda atbildība tiks piemērota par nepatiesu ziņu izplatīšanu;
- ņemot vērā pēdējā laikā vairākkārt pārraidītu sagrozītu vai tendenciozu un nu jau pat klaji kļūdainu informāciju LTV ziņu raidījumos, kas radījusi arī publisku rezonansi, kādas darbības NEPLP jau veikusi un kādas ir ieplānojusi veikt, lai atkārtoti neparādītos sagrozītas, tendenciozas vai viltus ziņas LTV ziņu raidījumos.
NEPLP – „Par atbildes sniegšanu”
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2022. gada 10. martā ir saņēmusi sūdzību par VSIA “Latvijas Televīzija” programmā “LTV1” 2022.gada 9.martā veidoto ziņu speciālizlaiduma saturu par iespējami nepatiesu pieņēmumu atainošanu par situāciju Ukrainā.
Padome norāda, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. pantā noteiktajai kompetencei elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, Padome izvērtē elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās demonstrētos raidījumus un sižetus un to atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem, taču nevērtē programmas VSIA “Latvijas Televīzija” programmā “LTV1” izskanējušo ziņu patiesumu.
Padome informē, ka EPLL 51.panta pirmajā daļā noteikta kārtība, kādā personai, kura uzskata, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir izplatījis nepatiesas ziņas ir tiesības pieprasīt attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nepatiesās ziņas atsaukt. Saņemot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atteikumu atsaukt nepatiesās ziņas, personai ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu, pamatojoties uz EPLL 51. panta piekto daļu. Savukārt EPLL 52. pants paredz personai tiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir paudis nepatiesas ziņas. Saskaņā ar EPLL 52. panta sesto daļu, gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis EPLL 52. pantā noteiktajā kārtībā nav nodrošinājis atbildes izplatīšanu, sūdzības iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt atbildes izplatīšanu.
Tātad no iepriekš minētā secināms, ka ziņu patiesuma kontrole ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas izplatījis konkrēto informāciju, un tiesas kompetencē, nevis Padomes. Konkrētajā gadījumā, ja Iesniedzējs uzskata, ka VSIA “Latvijas Televīzija” programmas “LTV1” 2022. gada 9. marta ziņu speciālizlaidumā tika izplatītas nepatiesas ziņas, tad Iesniedzējam ir tiesības vērsties pie elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai tiesā. Papildus tam Padome norāda, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. panta pirmā daļa paredz fiziskās vai juridiskās personas tiesības pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai.
Padome pateicas par pievērsto uzmanību elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
