Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte vēl nesen publiski apgalvoja, ka ar raidījumu Skutelis ir studijā viss esot labākajā kārtībā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir sākusi pārbaudes lietu par iespējamiem pārkāpumiem sponsorēšanas noteikumos saistībā ar šo raidījumu.

„Es pieņēmu lēmumu, ka šāda pārbaude nepieciešama. Šādu lēmumu pieņēmu, jo bija daudz vēstuļu par iespējamiem pārkāpumiem sponsorēšanas noteikumos. Pārbaudīs sponsorēšanas tiesiskumu, sponsorēšanas līgumu un reklāmas prasību ievērošanu. Tiks pārbaudīti līgumi un tas, vai šie līgumi atbilst sponsorēšanas noteikumiem, kā arī reklāmas,” Pietiek apliecināja NEPLP locekle Dace Ķezbere.

Pārbaudi, kas varētu ilgt aptuveni mēnesi, veiks NEPLP Monitoringa centrs. „Vispirms monitoringa centrs visu pārbaudīs un izanalizēs, un tad pieņems lēmumu, balstoties uz to, ko šīs pārbaudes parādīs. Pagaidām neko vairāk pateikt nav iespējams,” skaidro Ķezbere.

Kā Pietiek jau informējis, no neoficiāliem avotiem žurnāla Ir izdevējā AS Cits medijs ir izdevies noskaidrot, ka reizē ar finansiālo ieguvumu – nepilniem 23 tūkstošiem eiro par raidījuma Skutelis ir studijā veidošanu - žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem ir kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.

Sponsorēšana izpaužas tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Pauls Raudseps un Nellija Ločmele saņem atlīdzību, - reklāmas tiek izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitās Cita medija veikta sponsorēšana.

Kā izrādās, lai gan līgumā par to nekas nav minēts, vienlaikus arī Latvijas Televīzija ir kļuvusi par neformālu Ir izdevēju sponsoru. Lai kāds uzņēmums LTV ēterā varētu ilgstoši izrādīt savu zīmolu, tam parasti ir jāslēdz reklāmas līgums ar LTV atbilstoši Latvijas Televīzijas reklāmas izcenojumiem.

Taču Ir izdevēji sākotnēji bija panākuši, ka uz tiem šis nosacījums neattiecas, - lielāko daļu no katra raidījuma Skutelis ir studijā LTV ēterā tika demonstrēts žurnāla Ir logo, par kura izrādīšanu nekādu samaksu LTV nesaņem, un arī LTV un Cita medija noslēgtajā līgumā šāda logotipa izrādīšana nav paredzēta. Tikai pēc tam, kad uz šo faktu tika norādīts publiski, Ir logo raidījumā tika nomainīts.

AS Cits medijs pārstāve Liene Vilnīte, kas noslēgtajā līgumā minēta kā Ir izdevēju pārstāve, nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai līgumā kas ir minēts par viņas pārstāvētās kapitālsabiedrības iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt viņas pārstāvētajai kapitālsabiedrībai piederošo zīmolu Ir. Vilnīte arī nevēlējās paskaidrot, ar kādiem noteikumiem un par kādu samaksu šis zīmols tiek demonstrēts.

Kā jau ziņots, par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam raidījuma vadītājam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem", Ir pārstāvjiem Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam (attēlā) - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.

Lai gan Ir pārstāvji vienmēr ir bijuši pazīstami kā principiāli atklātu konkursu un valsts finanšu tēriņu caurspīdīguma piekritēji un valsts nozagšanas apkarotāji, šajā reizē ir izrādījies, ka pie šī LTV pasūtījuma viņi ir tikuši bez oficiāla konkursa, - to atzinis arī LTV valdes priekšsēdētājs Belte. Turklāt Ir pārstāvji nevēlas atklāt arī sava līguma nosacījumus, atzīstot vienīgi to, ka viņu saņemtais finansējums esot „saprātīgs”.

Tikmēr Belte ir atteicies atbildēt uz jautājumiem saistībā ar raidījuma finansējumu un tā izlietojumu, aizbildinoties ar sabiedriskā pasūtījuma „komercnoslēpuma daļu”. Belte arī nav atbildējis uz Pietiek jautājumiem par to, vai līgumā, kas noslēgts par minētā raidījuma demonstrēšanu, kas ir minēts par AS Cits medijs iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt AS Cits medijs piederošo zīmolu Ir.

Savukārt LTV jurists Jānis Jeronovičs, pārtraucot ilgo LTV vadības klusēšanu sakarā ar raidījumu, ir atzinis, ka „starp LTV un AS Cits medijs ir noslēgts reklāmas maiņas darījums”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...