Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Nepilsoņi – mūsu “Masļenki 2018”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
07.10.2017.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespējamu Krievijas iebrukumu NATO dalībvalstī Latvijā, ir kļuvusi par sātīgu maizesdarbu bezatbildīgiem politiķiem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi tika pamatīgi pluinīti pirms militārajiem manevriem Zapad, un sava tiesa meslu šai himērai tika noziedota arī septembra beigās notikušajā drošības politikas forumā Rīgas konference 2017.

Īsti pat nevar saprast: vai tiešām «vaimanologus» motivē vienīgi personiskas alkas pēc reitingiem, klikšķiem portālos un laikiem sociālajos tīklos, viņu pētījumiem un «kontrpropagandas» tekstiņiem atvēlētiem budžetiem? Man drīzāk pat šķiet, ka tieši šie nervozitātes uzturētāji pilnīgi apzināti pūlas sagraut nācijas garīgo imunitāti.

Visa rosība uzstājīgi atgādina līdzību par ganuzēnu, kurš sevi izklaidēja, celdams viltus trauksmi ciema ļaudīs – vilks aitās! Tāpēc negribēti galvā zogas domas – kas notiktu, ja šiem censoņiem tomēr izdotos savas vaimanas materializēt? Kādu ieganstu «austrumu lācis» varētu izmantot, lai uz Latvijas zemes saķertos ar NATO?

Bez iegansta nevar nekādi, tā nav pieņemts. Tāpēc ASV, Apvienotā Karaliste un to sabiedrotie 2003.gadā tik kategoriski klāstīja par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem. Tāpēc PSRS specdienests 1940.gada 15.jūnijā sarīkoja uzbrukumu Latvijas robežsargu mītnēm Masļenkos un Šmaiļos, pūloties radīt melīgu attaisnojumu, lai ievestu mūsu valstī papildu karaspēku un sāktu tās sagrābšanu.

Kāds iegansts hipotētiski noderētu Krievijai? Ukrainas notikumu atdarināšana pie mums būtu neiespējama. Krāšņie stāsti par kareivīgajiem Latgales separātistiem bija tikai «kreisā flanga provokatora» Vladimira Lindermana un BBC scenāristu sakarsētās fantāzijas augļi. Gluži tāpat, lai cik agresīvas latviskās partijas bija savā Rīgas domes vēlēšanu kampaņu retorikā, galvaspilsētā mums neatrast nekādu «piekto kolonnu». Nils Ušakovs vai Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas galva, patiesībā sen un veiksmīgi ir iekļāvušies Latvijas politikas mehānismā.

Tāpēc vienīgais kaut cik loģiski skanošais propagandas arguments, ar ko pamatot hipotētisku invāziju Latvijā, paliek mūsu nepilsoņi. Jeb, kā mums tika atgādināts saistībā ar Valsts prezidenta ierosmi likumdošanā, bijušās PSRS bijušie pilsoņi, kuri mūsu zemē dzimst joprojām. Krievija ir padomju valsts saistību mantiniece, un, iespējams, tā pēkšņi varētu sajust neapturamu vēlmi parūpēties par diezgan iespaidīgu tautiešu kopu. (Latvijā ir 237759 nepilsoņu, kā tika rēķināts šā gada 1.jūlijā.)

Protams, šādā hipotētiskā gadījumā pašu Latvijas nepilsoņu viedoklis viņu «glābējus» pilnībā neinteresētu. Nekādu petīciju, kas lūgtu kaimiņvalsts aizsardzību, parakstīšana netiktu organizēta – arī tāpēc, ka tāda vienkārši izgāztos. Lai cik žultaina nebūtu pelēko pasu turētāju attieksme pret Latvijas valsti un lai kādas vēl pases tiem neglabātos kumodēs, šie cilvēki kopumā negribētu tapt ar tankiem «izglābti» no ierastās ikdienas.

Ieganstam nav būtiski konkrēti ļaudis, viņu likteņi, viņu konkrētās problēmas. Propagandas vajadzībām nepilsoņi ir noderīgi tieši kā virtuāls anonīmu statistu kopums, kā plakātisks priekšstats par apspiestu un pazemotu krievvalodīgu cilvēku masu.

Turklāt Krievijas hipotētiskā vēlme izmantot nepilsoņu tiesību aizstāvību kā ieganstu iebrukumam Latvijā varētu pat demotivēt mūsu sabiedroto nākt palīgā. Poļu vai britu politiķu un žurnālistu vidū atrastos kurnētāji, kuru viedoklis noteikti ietekmētu sabiedrisko domu: kāpēc mūsu kareivji ir jāsūta mirt par Latviju, ja tā pati gadsimta ceturksni tīšām «marinēja» savu Damokla zobenu?

Vai tiešām mēs naivi domājam, ka hibrīdkara dēļ «eiropejiskākas» valstis ir pilnībā piedevušas ielaisto problēmu? Krievijas iebrukuma piesaukšana nepilsonības institūtu padara par papildu (kaut tīri – tfu, tfu, tfu! – himēriska) riska avotu, par nacionālās drošības jautājumu.

Skaidrs, ka mūsu nacionālajās interesēs ir šo risku un tā avotu mazināt – cik vien iespējams, naturalizējot nepilsoņus un, jā, vienkārši nepieļaujot dzimt jauniem. Taču problēmas dziļākā sakne ir tā, ka viņi paši vairumā jūtas sadzīviski ērti tagadējā stāvoklī. Liela daļa vēlas šo komfortu nodrošināt arī bērniem un mazbērniem. Diemžēl nekādi «pīrāgi» risinājumam nav atrodami. Vien «pātagas».

Teorētiski diskriminējošs, Latvijas nepilsoņa statuss praksē daudziem ir privilēģija. Piemēram, autopārvadājumu uzņēmumiem reisos uz austrumpusi tālbraucējs šoferis ar pelēko pasi ir izdevīgāks par pilsoni, kuram jātērējas vīzai. Pierobežas iedzīvotājiem tā ir iespēja biežāk iegādāties krievu vai baltkrievu akcīzes preces. Vēl kādam – iespēja (nelegāli) iegūt un pielietot kaimiņvalsts pilsonību.

Pieļauju, ka liela daļa pieaugušo nepilsoņu ir pat atviegloti, ka drīkst neuzņemties politisko atbildību par valsti, kurā dzīvo. Blakus viņiem ir Baibas un Aļonas, Jāņi un Pēteri, Ivani un Pjotri, kurus balsstiesības nav padarījušas laimīgus. Drīzāk vien sagādā regulāru vilšanos par savas izvēles rezultātu.

Acīmredzami valstij tiešām nāktos ar varu spiest ārā nepilsoņus no viņu komforta zonas, lai motivētu naturalizēties un neatteikt pilsonību saviem jaunpiedzimušajiem. Tas nozīmētu centienus apgrūtināt šos cilvēkus viņu privilēģijās brīvi ceļot. Tiesa, diez vai naturalizācijas problēmu dēļ vairākās Eiropas valstīs tiks atcelts arī LR nepilsoņiem noteiktais bezvīzu režīms.

Toties jau tagad mūsu valsts drošību reglamentējošie likumi ļauj neizlaist no valsts austrumu virzienā cilvēkus, kurus varētu turēt aizdomās par iespējamu atbalstu terorismam, centieniem apdraudēt Latvijas vai tās nervozo kaimiņvalstu mierīgo ikdienu. Vajadzētu tikai robežsardzes «sietu» padarīt vēl smalkāku, mūsu drošībnieku aizdomas – aizdomīgākas.

Vai tad nepastāv kaut tīri teorētiska iespēja, ka aizkaitināts/-a nepilsonis/-e pēkšņi var doties uz Maskavu ar kaut kādiem ļauniem nolūkiem. Varbūt ievest te kādas spridzekļu shēmas (ne visi taču ir draugos ar internetu!), varbūt tur nodot savākto izlūkinformāciju? Varbūt sodīt Kremli par tā vienaldzību, atstājot tautiešus “fašistu jūgā”? Mūsu robežsargi un specdienesti, ierobežojot ceļotāju plūsmu, preventīvi gādātu arī par drošību kaimiņvalstī.

Šāds vai līdzīgs policejiski delikāts mājiens, iespējams, liktu nepilsoņiem pārvērtēt savas ērtības. Protams, mans piedāvājums izklausās pietiekami šizoīdi. Taču tas ir gluži loģisks risinājums vēl šizoīdākai problēmai: kā mums preventīvi novērst Krievijas iebrukumu, ko tik aizrautīgi cenšas izsaukt pašmāju «ganuzēni»?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...