Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

To visu kārtējo reizi samurgojis visdebilākais trollis ( arī bij. vai esošais čekists) priedītis! Uzmanieties!

Atbildēt

visas idejas ir kā skaists papīrītis štruntīgam saturam, ja grib ielīst politikā. cilvēkus neinteresē idejas un filozofiskie traktāti, cilvēkus piesaista reālas darbības,vai to apsolījums- lūk kur ir īstā manta.piezemēties un vēlreiz piezemētie- nolaisties līdz sētniekam, skolotājam, šoferim un citiem sabiedrības pamatslāņiem- īstā atslēga veiksmīgai politiskai darbībai. ar idejām, filozofiju var nodarboties pēc tam.

Atbildēt

"Jau partijas nosaukums nepalīdz uztvert politisko orientāciju."(A.P.)Tāds, visticamāk, arī mērķis - kalambūri ar paralēlu, dubultu, sifrētu, neviennozīmīgi saprotamu nozīmi, iekļautiem politiķu iniciāļiem un abreviatūrām ar vēsturiskām atsaucēm. Piem., NSL vai KPR LV. Vai ZRP - kā to saprast - kā iespēju realizēt konkrētas personas reformas vai kā kādas personas partiju?

Atbildēt

Nesaskatu neko neparastu, partijas "Kustība "Par!" nosaukuma izvēle ir loģiska un vienīgā iespējamā. Tandēmā ar JKP tā ir kā ābola divas pusītes. Ja JKP akcents ir likts uz cīņu - pret un, faktiski, nav pozitīvais piedāvājums, tad KP ir viens vienīgs pozitīvisms, visi iespējamie "par". Ja JKP pragmātiski sakopj pagātnes nesmukumus, tad KP ir tīrā nākotnes utopija. P.S. KP kustība būs līdz brīdim ,kamēr apejot vēlēsanas varēs darboties Saeimā.

Atbildēt

Pēc intensīvās un nepārtrauktās latviešu lamāšanas Arturs Priedītis beidzot ir pievērsies kaut kam sabiedriski derīgam - neoliberālisma atmaskošanai, tāpēc pēc ilgstošas mīnusu likšanas viņa sacerējumiem beidzot ieliku plusu.

Atbildēt

pars attīstītajā sociālismā , gan demokrātija, gan liberālisms.......... noved pie parazītu uzvaras

Atbildēt

»

“Tad, kad neto alga Latvijā būs 1000 eiro, tad emigrācija apstāsies.” Intervija ar ekonomistu Gati Eglīti, bij. Eiropas Komisijas ierēdnis Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorātā (DG ECFIN),vienīgais latvietis Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā.
====================================================
Daudzas tautas un neoliberālistu vairākuma vēlmes sakrīt, taču, ak, vai, gribot labu, iznāk nelabi. Johaidī, izrādās, lai būtu labi vairākumam vajag vairākumam prasmīgi pastrādāt.
Taisnīgu valsti ar vienu gribēšanu izveidot nevarēs, īpaši apstākļos, kad "nācijas smadzenes par nācijas m*sliem pārvērtušās"(V.I.Ļ,1917).
Viss nav slikti, vēl jau esošajā sistēmā (iekārtā) ir 1% demokrātijas, tāpēc pilsonīši varēs iet vēlēt 13.Saeimu (es ceru), bet PIETIEK komanda baudīt vārda brīvību.
p.s.
Kā būs Spānijas Katalonijā ar 1% demokrātijas taisnīgumu, to gan grūti paredzēt, tas ir šīs pasaules vareno ziņā. Joki mazi, ja pēc "20.gs. lielākās ģeopolitiskās katastrofas" (V.Putins), vēl vienu, tagad 21.gs. būs jāpārdzīvo.

Atbildēt

»

Bet mums mēģina iestāstīt, ka ir demokrātiska, tiesiska valsts. Tiesiska- varbūt, ja tie likumi ir tā sataisīti. Bet demokrātija- tautas vara? Vai tautas vairākums grib netaisnīgu valsti? Vai grib, lai mazākums saņem daudzkārt lielāku algu?
Vienīgais, kur mums ir vara, mēs varam iet (vai neiet) uz vēlēšanām un mēģināt ievēlēt "mazāko ļaunumu".

Atbildēt

»

Visi vienlīdzīgi būs tikai paradīzē vai kādā citā vietā (katlā). Uz grēcīgās Zemes nevienlīdzība ir neizbēgami, par gan LPSR, gan LV atklāti runā un raksta "gaišie prāti":
"Kapitālismā, ko kā valsts iekārtu TF laikos vēlējās vairākums, identificējot to ar labklājības valsti, neizbēgami radās un rodas kapitālisti - jaunbagātnieki, un kādam šajā uzņēmības, riska un sabiedriskā labuma pārdales iekārtā veicas bēdīgāk. Iekārta, ko mēs visi kopā radījām, nav vairs sociālisms, un tajā dzīvo pēc citiem - sacensības - principiem. (..)
Kapitālisms, kā zināms, rada bagātus cilvēkus. Ja tas nepatīk, tad jātaisa jauna revolūcija un jāatgriežas pie komunisma." Dr. habil. phil. Maija Kūle: Latvija - kas mūs var izglābt?

Atbildēt

ka notiek sociālās un materiālās nevienlīdzības palielināšana, ir fakts. Gan darba algu, gan pensiju ziņā. Nu kā var dažiem alga (vai pensija) būt 10 un vairākkārtīgi lielāka kā citiem? Vai darba laiks atšķiras 10 kārtīgi? Vadītājiem (arī valsts) lielāka atbildība? Drīzāk bezatbildība.

Atbildēt

»

Tur jau tā nelaime ka vadošajās pozīcijās ir deģenerāti un dēvē sevi par līderiem, un tas ir visā t.s. Rietumu ,,civilizācijā,,.

Atbildēt

ASV ir varena valsts??? :) WOW!
Jo ciena izglītotību??? :) WOW!
Kuras no visām pieejamajām gļukogēnajām sēnēm Priedītis ir saēdies pirms šī raksta rakstīšanas?
Hmm...
Tad kāda ir recepte šai gļukovīzijai? :)

Atbildēt

»

"...Sabiedrībai „parbūtība” katrā ziņā liksies ekstravagantāka nekā „jābūtība”. Bet ar to pilnīgi pietiek, lai iekarotu latviešu sabiedrības sirdis un ap „par” izveidotu ģeniālu filosofisko, politoloģisko, socioloģisko, kulturoloģisko, ekonomisko konceptu, kā arī politisko partiju „Kustību „Par!””, kura pēc 2018.gada 6.oktobra kļūs valdošā partija,.."
======================================================
A.P. apraksta visoptimistiskāko nākotnes variantu. Salīdzinājumam noder atcerēties, ka "parfrancūži" ar Makronu priekšgalā kļuva par valdošo Francijā ārkārtas situācijas apstākļos, pēc vairākos teroraktos bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
Būtu labi, ja varas nodošana Latvijā notiktu bez likuma 8. pantu (“Par ārkārtējo situāciju uz izņēmuma stāvokli”) NATO kaujas grupas tanku iedarbināšanas.

Atbildēt

Visi,kas šos mēslus savārījuši ir ar vairākām augstākām izglītībā un zinātnieku nosaukumiem.Bieži vien+vēl augstāko kompartijas un spiegu skolu izglītību.Valstī pastāv katastrofāla sociālā nevienlīdzība,kas liecina par praktisko profesiju noniecināšanu un pirmkārt jau atalgojuma jomā,kādēļ cilvēki no šiem izglītotajiem un dāsni apmaksātajiem puskoka lēcējiem bēg kā no siseņu bariem.Šodien klausījos augsti izglītoto zemas klases demagoģiju un vienkārši tukšo muldēšanu.Nācās izslēgt televīzoru,lai savas oficiāli mazizglītotās smadzenes neaplipinātu ar šo sērgu.Tā ka Priedīškungs,kā jau augstiizglītots,melo kā ausis kust.

Atbildēt

Padomijas idiotisms valda, jo "trijnieki" un "divnieki" pārņēma varu - hūtes, bārdas, buldozeri

Atbildēt

»

Vai liberastiem ir neoliberālā komponente?

Atbildēt

»

“Kaitīgs bija padomju laiks, kad kolhozā traktorists pelnīja vairāk nekā inženieris.” Vaira Vīķe-Freiberga, Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) apaļā galda diskusija, 2007.
======================================================
Paldies PIETIEK par ilustrāciju! Reālajā dzīvē ar neoliberālisma surogātu visvairāk tika piesārņotas inteliģentu galvas (apziņa), kuras tagad ilgi ilgi būs jāattīra.
Kādam mīnuss, a kādam kaut kurliels pluss:
"Latvijas attīstības stratēģija neizbēgami būs saistīta ar Eiropas Savienības (ES) attīstības tendencēm, ir pārliecināts Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Igors Ludboržs. Tāpēc jāstiprina valsts institucionālie resursi, kas ļauti Latvijai aizstāvēt savas intereses ES. Lielbritānijā, piemēram, ES institūcijās pārstāvētās nacionālās pozīcijas izstrādā ap 6000 ierēdņu, turpretim Latvijā šīs pozīcijas formulē kādi 50 cilvēki. Lai kompensētu profesionālu, zinošu ierēdņu trūkumu, Latvijai “jāizvēlas smagumpunkti, kuros vēlams savu viedokli redzēt skaidrāk izteiktu” LVportāls,08.01.2007

Atbildēt

Te Priedītis kārtējo reizi pirkstu ar pim..i sajaucis. Peitiek paskatities reālajā dzīvē - kam vajadzētu lielāku algu - labam celtniekam vai tam tipam ar nosaukumu Šadurskis, kuram laikam pat ir doktora grāds un skaitās izglītības ministrs? Lai gan visa viņa darbība ir vērsta uz Latvijas debilizāciju. Vai tie neskaitāmie maģistru bari, kas apdzīvo visādas aģentūras un ministrijas un kuru sausais atlikums ir pat ne nulle, bet gan mīnusa zīme.
P.S. Vēl 80.gados atzina ka PSRS vidējā izglītība ir viena no labākajām pasaulē. Un atšķirībā no augstskolas vidusskolā cilvēks mācās vienu reizi savā mūžā.

Atbildēt

»

Paldies, ka atgādinājat, kādam jābūt komentāram. Pietiek komentāri jau vairs nav un ir tikai viena muļķa joki pēc katra raksta.

Atbildēt

"... tieši LZA zinātnisko institūtu intelektuāļi bija Trešās atmodas iedvesmotāji un tribūni."
Ojārs Spārītis: Nu mēs klājam gultas peļņas dēļ
(NRA, 16.03.2015.)
=====================================================
Tieši b.Priedīša paaudzes "gaišākie prāti" (nomenklatūras vidējais slānis) bija tie, kas tai bēdīgi slavenās "perestroikas" laikā (1985 - 1991)
iedvesmoja, organizēja un vadīja masas. Paši LPSR akadēmiķi, profesori un doktori savām rokām nozāģēja zaru, uz kura zēla un plauka. Tagad klāt vēsturiskās atmaksas laiks, tāpēc tādi "pietupieni un palēcieni", cenšanās novelt atbildību uz padomju laika darbarūķiem, fiziskā darba veicējiem.

Atbildēt

Neoliberālisma izsmeltība vairs nav hipotēze, bet fakts. Neoliberālisma filosofija un ideoloģija vairs nav sociālās, politiskās, ekonomiskās iniciatīvas valdniece. Neoliberālisms vairs nevar piedāvāt kaut ko perspektīvu, pārliecinošu, iedvesmojošu un stratēģiski nozīmīgu. Neoliberālismam piemīt pozitīvu scenāriju izteikts deficīts. Neoliberālisma noriets ir acīmredzams. Apgalvojums, ka neoliberālisms ir cilvēces politiskā un cita veida menedžmenta pēdējā forma, iezīmējot „vēstures beigas”, izrādījās tukša bravūra. Rietumu liberālā demokrātija nebūt nav pēdējais pieturas punkts un nebūt nav tas, ar ko noslēgsies cilvēces vēsture tādā formātā, kuram nav vajadzīgi nekādi turpmākie uzlabojumi cilvēku dzīves sakārtošanā. Neoliberālisms neguva uzvaru globālā mērogā. Tas izgāzās globālā mērogā. Uz dažādu problēmu „globālo raksturu” tagad mēdz atsaukties vienīgi tie neoliberālisma apmātie politiskie kadri, kuri kaunas vai nevēlas uzņemties vainu par pašu neizdarību attiecīgajā valsts amatā. Tie, kuri neoliberālisma aizsegā nemīl nacionāli valstisko brīvību un neatkarību, faktiski mīl barbarismu ar tā moderno neoliberālisma glancējumu. Latviešu tauta ir spējusi izvirzīt tikai politiķus-barbarus, kuru tumsonība visaptveroši nomāc neoliberālisma glancējumu. Neoliberālisms nekad nebūs cilvēces politiskās filosofijas un ideoloģiskās vēstures galapunkts, kā arī valstiskuma teorētiskā aprīkojuma galapunkts. Neoliberālisms, protams, ir spītīgs veidojums. Noteikti arī totalitārs veidojums, nepieļaujot par sevi nekādu kritiku. Neoliberālisms aktīvi un demagoģiski sludina „viedokļu plurālismu”, aizmirstot, ka alternatīvs viedoklis nav tas pats, kas deklaratīvi pašmērķīgais „viedokļu plurālisms” – iespēja katram kaut ko pateikt par visu kaut ko bez vajadzīgajām zināšanām un lietpratības. Neoliberālisms neatzīst alternatīvo sociālisma un konservatīvisma politisko filosofiju un ideoloģiju. Taču neoliberālismam pagaidām izdodas turēt savā narkotiskajā miglā sociuma kādu daļu, jo alternatīvais sociālisms un konservatīvisms ir ļoti vārgs. Pateicoties neoliberālisma propagandai, saglabājas valstiskuma divas interpretācijas: nacionāli neatkarīgs valstiskums un antinacionāls, neoliberāls valstiskums bez suverenitātes. Pagaidām saglabājas arī finansu spekulatīvais kapitālisms, kuru retoriski iesaiņo neoliberālisms. Ražošanas kapitālismam nākas samierināties ar savu stāvokli mūsdienu pasaulē. Nacionāli oriģināla attīstība uz Zemes ir retums. Netiek slēpts, ka tauta nav valsts, bet valsts ir elite, birokrātija. Antineoliberālisms, antiglobālisms, antipostmodernisms galvenokārt eksistē citās civilizācijās, bet nevis Rietumu civilizācijā. Latvijā neoliberālismam pa vidu jaucas ne tikai pirmatnējā tumsonība, bet arī civilizētais pseidointelektuālisms – latviešu varas inteliģences eksistenciālā pamatforma. Tā, piemēram, tā vien liekas, ka „par-politiķis” savu debilo „par” murgojumu ir aizguvis no latviešu kulta filosofes Maijas Kūles jaunākajiem pseidointelektuālajiem murgojumiem „jābūtības vārdi”, „vērtības nes jābūtību”, „mūsu valstī šīs jābūtības dimensijas ir ārkārtīgi maz” utt. Respektīvi, „jā” vietā visos izteikumos ir likts „par”. Danielam Pavļutam, iespējams, likās, ka „parbūtība” noteikti skan populistiski pievilcīgāk nekā „jābūtība”. Arī „vērtības nes parbūtību” skan savdabīgāk nekā „vērtības nes jābūtību”. To pašu var teikt par frāzi „mūsu valstī šīs parbūtības dimensijas ir ārkārtīgi maz”. Tas taču skan daudz dziļdomīgāk nekā „mūsu valstī šīs jābūtības dimensijas ir ārkārtīgi maz”. Sabiedrībai „parbūtība” katrā ziņā liksies ekstravagantāka nekā „jābūtība”. Bet ar to pilnīgi pietiek, lai iekarotu latviešu sabiedrības sirdis un ap „par” izveidotu ģeniālu filosofisko, politoloģisko, socioloģisko, kulturoloģisko, ekonomisko konceptu, kā arī politisko partiju „Kustību „Par!””, kura pēc 2018.gada 6.oktobra kļūs valdošā partija, kurā jau ir iestājies Džordžs Stīls. Pseidointelektuālismam tāpat kā daudzām citām garīgajām parādībām ir modifikācijas – paveidi, variācijas. Pseidointelektuālismam ir vismaz divas modifikācijas: 1) var saprast pseidointelektuālo domu; domā ir uztverami tādi momenti, pret kuriem var iebilst; iespējama polemika; doma ir samākslota, un tai ir pseidointelektuāls statuss, taču ir iespējams debatēt, polemizēt; tātad ir iespējams diskurss (proti, saruna); 2) diskurss nav iespējams; pseidointelektuālā doma ir tik samākslota un terminoloģiski aplami samudžināta, ka neko nevar saprast un tādējādi nav iespējams nekāds diskurss. Piemēram, nav iespējams diskurss par minētajām tipiski pseidointelektuālām frāzēm: „jābūtības vārdi”, „vērtības nes jābūtību”, „mūsu valstī šīs jābūtības dimensijas ir ārkārtīgi maz” (Maija Kūle). Diskurss nav iespējams, piemēram, par frāzi „Mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem” (Daniels Pavļuts).

Atbildēt