Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Nelietība

Jānis Miezītis
02.02.2016.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku psihes patoloģijas, jo tā ir psihiatrijas kompetence.

Nelietība kā lieta par sevi dabā nepastāv. Nelietība ir morāles normām neatbilstoša cilvēka vai cilvēku grupas rīcība jeb darbība. Savukārt morāles normas sakņojas cilvēka pasaules uzskatā. Tāpēc, runājot par nelietību, nevar nerunāt par cilvēka pasaules uzskatu.

Atkarībā no pasaules uzskata cilvēkus var iedalīt divās grupās – ideālistos un materiālistos. Ideālisti ir cilvēki, kuri tic Augstākajam saprātam, cilvēka dvēselei un pēcnāves eksistencei. Šī ticība dod jēgu viņu dzīvei un rada veselu virkni no tās atvasinātu ideālu, saskaņā ar kuriem tad šie cilvēki dzīvo, kam kalpo un kam ir gatavi ziedot pat savu dzīvību. Būtībā visa morāle un morāles normas izriet tieši no šī, ideālistiskā pasaules uzskata.

Materiālismam kā pasaules uzskatam nav savu ideālu. Jo, ja atmetam visu to daiļrunību, ar ko materiālisms maskējas, tad pāri paliek tikai drūmā atziņa par nāvi kā nenovēršamu, pilnīgu iznīcību un dzīvi kā kaut kādu nejaušības vai dabas untumu dotu iespēju īslaicīgi baudīt savu eksistenci. Dabīgi, ka no šāda pasaules uzskata nevar atvasināt nekādus ideālus vai izveidot morāles normas. Ja cilvēks ir tikai matērijas pikucis, kurš spēj sevi un apkārtējo pasauli apzināties ar savās iznīcībai nolemtajās smadzenēs notiekošo bioķīmisko reakciju palīdzību, tad viņam nav saistoši nekādi ideāli, ne morāles normas. Viņa apziņā tukša skaņa ir tādiem jēdzieniem kā tauta, Tēvzeme, patriotisms, draudzība, pienākums, gods, uzticība, līdzcietība, mīlestība.... Šie jēdzieni un ideāli viņam liekas kā tādi nereāli pasaku tēli, kuriem daudzi līdzcilvēki nez kādēļ tic. Saprotama lieta, ka šādu ticību katrs īsts materiālists uzskata par lielu muļķību, bet cilvēkus ar ideālistisku pasaules uzskatu - par muļķiem.

Visos laikmetos un gadsimtos cilvēces attīstību ir virzījis ideālisms, kuru cilvēkos uzturējušas dažādas reliģijas un ideālistiskas mācības kopā ar katrā cilvēkā no Dieva (vai dabas) ielikto (jeb iedzimto) morālo vērtību apjausmu, ko mēdz saukt par sirdsapziņu. Savukārt materiālisti visos laikos ir dzīvojuši kā parazīti, savā labā izmantojot ideālisma radītos cilvēces progresa augļus un vairāk vai mazāk ar materiālistiskajiem apsvērumiem nomācot savu sirdsapziņu.

 Jebkuriem parazītiem, lai tie varētu sekmīgi eksistēt, ir jāpiemērojas apkārtējai videi. Arī cilvēkveidīgie parazīti nevar atklāti deklarēt savus ciniskos, savtīgos, antihumānos mērķus un uzskatus. Tādēļ viņi savā lietošanā kā aizsegu un instrumentu savtīgo mērķu sasniegšanai pārņem gan savai materiālistiskajai būtībai svešos ideālus, gan reliģiskas mācības un morāli. Tā rodas viltus patrioti, viltus priesteri un mācītāji, viltus draugi un viltus mīlētāji. Tikko rodas izdevība un piemēroti apstākļi, viņi atmet šo aizsegu un savu materiālistisko mērķu un interešu vārdā nodod jebkurus pašu sludinātos ideālus, pārkāpj jebkurus pašu dotos zvērestus, solījumus un slaidi uzšpļauj visiem saviem pienākumiem pret līdzcilvēkiem, savu tautu un visu pasauli. Tā dzimst nelietība.

Panākt, lai materiālisti pakļaujas morāles normām un likumiem, var tikai piespiedu kārtā. Šim nolūkam katrā valstī ir izveidots represīvais aparāts, kurš rūpējas par likumu un kārtības ievērošanu. Tur, kur kaut kādu dabas katastrofu vai citu iemeslu dēļ šis represīvais aparāts pārstāj darboties, nelietības sit augstu vilni. Visos tādu kataklizmu skartajos rajonos sākas laupīšanas, grautiņi, dedzināšanas, slepkavības, izvarošanas. Un kas to visu dara? Ne jau no kaut kādas tālas planētas atlidojuši briesmoņi, bet tie paši vietējie iedzīvotāji.

Īstenībā jebkuru materiālistu var uzskatīt par potenciālu nelieti, jo viņa apziņā nav tādu ideālu un morāles normu, kuru dēļ viņš būtu gatavs ziedot savas egoistiskās tieksmes, iegribas, baudkāri, varas kāri, labklājību vai dzīvību. Te gan jāpaskaidro, ka ne katrs, kurš sevi uzskata par materiālistu, tāds arī ir. Tāpat kā ne katrs, kurš vārdos apliecina ticību Dievam, ir ideālists. Tikai pēc darbiem, pēc reālas rīcības mēs varam iepazīt sevi un novērtēt citus. Daudzi, kuri vārdos sevi dēvē par tādiem, kas netic ne Dievam, ne velnam, savā rīcībā tomēr ir ideālisti, jo zemapziņā mītošā Dieva dotās sirdsapziņas balss viņos ir spēcīgāka par apziņā iepotēto materiālismu. Un otrādi.

Jau minēju, ka cilvēces progresu un tehnoloģisko attīstību visos laikos ar savu pašaizliedzību ir virzījuši cilvēki – ideālisti, bet materiālisti kā parazīti, bieži vien ar visai nelietīgām metodēm šīs ideālistu radītās vērtības pievākuši sev un izmantojuši savā labā. Jo vairāk kādā valstī un valsts pārvaldē ir ideālistu, jo labāki apstākļi šīs valsts izaugsmei un attīstībai. Jo vairāk varu un ietekmi savās rokās pārņem materiālisti, jo bēdīgākā situācijā nonāk valsts. Domāju, ka zinātnieki pat varētu izskaitļot to procentuālo ideālistu un materiālistu attiecību valstī, ar kuru valsts izaugsme un attīstība apstājas un sākas stagnācija un regress.

Kāpēc sabruka PSRS? Tāpēc, ka šī impērija par savu bija pasludinājusi komunisma ideoloģiju, kas bija izveidota, materiālistisko un ateistisko pasaules uzskatu mākslīgi savienojot ar no ideālisma patapinātiem ideāliem par cilvēku brālību, vienlīdzību, tautu draudzību, gaišo nākotni.... Šāda nedabīga savienība bija nepieciešama valstiskuma un patriotisma uzturēšanai tautā, jo kails materiālisms un ateisms neko vairāk par anarhiju nespētu izveidot. Taču šiem materiālismam mākslīgi pievienotajiem ideāliem materiālismā nav loģiska pamatojuma. (Kāpēc gan man jābūt labam, godīgam, taisnīgam, ja būt sliktam, negodīgam, savtīgam ir izdevīgāk un patīkamāk?) Un arvien vairāk cilvēku, studējot komunisma sludināto mācību, savā apziņā pieņēma materiālismu un ateismu, bet atmeta tam mākslīgi pievienotos tautu draudzības un gaišā nākotnes ideālus. Rezultātā materiālistu procentuālā attiecība pret ideālistiem padomju impērijā sāka iegūt arvien lielāku pārsvaru. Iestājās stagnācija. Parazītu kļuva vairāk par auglīgā darba darītājiem. Bija jāmeklē risinājums.

Un risinājums tika atrasts. PSRS impērija atmeta komunisma idejas un to vietā ieviesa kapitālistiskajai saimniekošanas sistēmai piemērotu, no reliģijas un naudas kulta maisījuma izveidotu ideoloģiju. Taču materiālisms cilvēku apziņā nekur nav pazudis. Tas tikai ir noslēpies zem jaunas maskas. Arī kapitālismā arvien plašāku izplatību visos sabiedrības slāņos ieņem parazītiskais materiālisms un tam atbilstošais patērēšanas kults, bet reliģijai arvien vairāk tiek atvēlēta tikai dekoratīva loma. Valstu iekšpolitikā un ārpolitikā kristīgās vērtības gan tiek pieminētas, bet reāli tās ne tuvu netiek ievērotas. Nelietība uzplaukst visdažādākajos veidos. Meli, divkosība, liekulība, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, reiderisms, negodīga konkurence, savas tautas un Tēvzemes interešu nodevība, dabas resursu vieglprātīga izšķērdēšana un iztirgošana – visas šīs nelietības organiski izriet no materiālistiskā pasaules uzskata un materiālistiskās domāšanas.

Parazītiskajam materiālismam pārņemot valsts struktūras, veidojas situācija, kad valstī nelietība kļūst par neafišētu dzīves normu. Nelietīgi valstsvīri izveido valsts aparātu, kurš atbalsta un slēpj viņu nelietības. Tiek pieņemti nelietīgi likumi, slēgti nelietīgi līgumi, uzstādītas nelietīgas prasības un izvirzīti nelietīgi noteikumi tautai. Ar godīgu darbu vairs nav iespējams tikt pie turības. Izpildot pilnīgi visas valsts birokrātijas izvirzītās nelietīgās prasības un noteikumus, nevar ne normāli saimniekot, ne attīstīt uzņēmējdarbību. Arī bankas tā vietā, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu ražotājiem, piekopj nelietīgu kredītpolitiku un cenšas maksimāli iedzīvoties uz kredītņēmēju rēķina. Uzņēmējiem nākas pielietot dažādas viltības, lai izvairītos no pārmērīgās nodokļu nastas un apietu birokrātiskā aparāta izstrādātos nelietīgos noteikumus un prasības. Plaši izplatās kukuļdošana, koruptīvu saišu veidošanās, shēmošana, dažādas falsifikācijas, blēdības, mahinācijas. Nelietīga sistēma agri vai vēlu, piespiež visus lielākā, vai mazākā mērā sasmērēties un kļūt par neliešiem. Izvirzās un kļūst bagāti nevis čaklākie, godīgākie, gudrākie, bet gan viltīgākie, bezkaunīgākie, nelietīgākie. Nelietība veicina nelietību un rada nepieciešamos apstākļus nelietībai.

Padomājiet un gandrīz katras nelietības pamatā jūs atradīsiet divas lietas – netaisnību un muļķību. Parasti ar nelietīgas rīcības palīdzību kāds grib netaisnīgi iegūt to, kas viņam nemaz nepienākas. Un iegūt viņš to grib, atņemot kādam citam. Cik šāda rīcība ir muļķīga, mēs varam saprast, ja palūkojamies it kā no malas uz sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Tā vietā, lai, savstarpēji draudzējoties un sadarbojoties viens ar otru, mēs baudītu dzīvi uz šīs brīnišķīgās zilās planētas, mēs pieļaujam, ka mūsu nelietība ar bezjēdzīgiem kariem, savstarpējām cīņām, tuvredzīgiem lēmumiem, egoistisku rīcību ne tikai rada mums nevajadzīgas traģēdijas un ciešanas, bet arī grauj un posta to brīnišķīgo pasauli, kurā dzīvojam. Un kādēļ tas viss? Tikai tādēļ, ka katram materiālistam savā „vienreizējā un neatkārtojamā” dzīvē gribas sagrābt pēc iespējas vairāk un dzīvot pēc iespējas lepnāk. Un viņiem nepietiek ar vienkāršu pārticību. Viņiem vajag vairāk un lepnāk par citiem tādiem pašiem grābējiem. Un šajās muļķīgajās sacensībās visi, pat paši nelietīgākie paņēmieni viņiem liekas labi.

Jebkādiem fiziskiem konfliktiem, agresijai un kariem ir materiālistiski mērķi un daba. Ideālisms pēc savas būtības nekad nav agresīvs. Tam vienkārši nav iemesla tādam būt. „Bet kā tad ar tiem ideju un reliģiju izraisītajiem kariem?” jūs jautāsiet. Nosauciet kaut vienu iemeslu, kādēļ, piemēram, kristiešiem būtu jākaro ar musulmaņiem vai otrādi! Tāda iemesla no ideālisma viedokļa nav. Pastāv uzskats, ka reliģija sanaido tautas. Tie ir meli! Īstenībā reliģiskās atšķirības vienkārši tiek izmantotas, lai sanaidotu tautas dažādu materiālistisku mērķu sasniegšanai. Kāds gan naids var būt vienam dievticīgajam pret otru, kurš Dievu pielūdz citādāk? Jebkuram reliģiskam naidam vai fanātismam ir materiālistiska daba. Cīņa starp reliģiskajiem fanātiķiem nav nekas cits, kā tā pati cīņa par materiālistiskajām vērtībām – varu, slavu, ietekmi.

Lai cik pārliecināts savā materiālismā nebūtu cilvēks, tomēr pastrādātās nelietības nonāk konfliktā ar viņa zemapziņā esošo morālo vērtību apjausmu, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Lielākā vai mazākā mērā katrs no viņiem tomēr izjūt šos sirdsapziņas pārmetumus. Zemapziņā viņi saprot, ka nelietība viņus pašus pazemo, padara mazvērtīgākus un nicināmākus par tiem, kas savā rīcībā ir godīgi, taisnīgi un patiesi. Šo savu mazvērtības sajūtu viņi cenšas dažādos veidos kompensēt. Viens no kompensācijas veidiem ir piemeklēt savai nelietībai attaisnojumu. Cits kompensācijas veids ir lepošanās ar nelietīgi panākto vai iegūto pēc principa „mērķis attaisno līdzekļus”. Vēl kā kompensācijas mehānisms var kalpot godīgo cilvēku pazemošana vai arī novilkšana līdz savam līmenim, kaut kādā veidā piespiežot vai pavedinot arī viņus izdarīt kādu nelietību. Apziņa, ka „arī citi ir nelieši, bet es esmu veiklāks un gudrāks nelietis”, ļauj izjust pārākumu un šādi slāpēt savas sirdsapziņas pārmetumus. Visbiežāk gan kārtīgs materiālists izmanto visus šo kompensācijas veidus un paliek pilnībā kurls pret savas sirdsapziņas balsi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...