Neliels uzņēmums tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem
Oskars Polmanis19.07.2016.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka daudziem tas būs pārsteigums tāpat kā man, kad to uzzināju. Izrādās, šogad izveidota datu bāze, kurā vienu pēc otra pievieno dažādu poliklīniku (arī Rīgas 1.slimnīca) un medicīnas iestāžu diagnostikas un laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Savā dziļākajā būtībā tas nebūtu nekas slikts, ja vien šīs datu bāzes uzturētājs nebūtu kāda 2006.gadā dibināta SIA ar 3000 EUR pamatkapitālu.
Ko paredz šī sistēma? Ielogojoties caur i-banku, jebkurš pacients var tikt pie saviem vēsturiskajiem izmeklējumiem kopš laikiem, kad tie tiek digitalizēti. Es sarakstā atradu izmeklējumu no 2004.gada.
Tik tālu viss ir jauki! Lai šo vēsturisko izmeklējumu apskatītu, ir konkrēta apskatīšanās maksa: EUR 2,99!
Tagad visi atcerēsimies, ka par katru izmeklējumu, īpaši, ja to esat veikuši pašrocīgi, neizstāvot visas ārstu rindas, esat maksājuši pavisam konkrētus cipariņus. Jā, arī šādi izmeklējumi šajā datu bāzē ir atrodami. (Saraksts ar iestādēm, kas ir pievienotas šai sistēmai: https://datamed.lv/lv/klienti.html.)
Kur tad ir problēma? Problēma ir tāda, ka visi medicīniskie izmeklējumi ir sensitīva un īpaši glabājama informācija. Šobrīd sanāk, ka šī sensitīvā informācija ir pieejama kādai Jūrmalā reģistrētai firmai, kura brīvi var aplūkot, kādus izmeklējumus esat veicis un vai kaut kas interesants ir atklāts. Jautājums ir, vai nododot analīzes uz jebko, esat parakstījies, ka piekrītat, ka šādi tiks darīts? Es personīgi neesmu piekritis.
Sazvanījos ar iestādi, kur ir veikts skaitliski visvairāk izmeklējumu - E.Gulbja laboratorija. Teicu, ka neesmu mierā ar šo situāciju. Sekas bija tādas, ka viņi manuāli atvienoja manus datus no ieraudzīšanas šajā datu bāzē. (Pēc ieraksta publicēšanas vēlreiz gāju pārliecināties, vai tiešām vairs nav pieejami, diemžēl joprojām ir pieejami.)
Kas mani satrauc šajā stāstā? Tas, ka neliels uzņēmums, iespējams, bez nopietnām sekām, tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem. Tas nozīmē, ka kāds gudrs čalis var izdomāt: Paskatīsimies, vai deputātam X nav kāda interesanta kaite? O, ir! Pārdodam Lato Lapsam vai kādai citai jaukai izdevniecībai? Vai varbūt pašantažējam deputātu, ja negrib, lai to visu uzzina citi. Jā, piekrītu, sazvērestības teorija, tomēr tīri tehniski tas ir iespējams.
Ja šādu datu bāzi uzturētu, piemēram, Veselības inspekcija vai tml. kantoris, visdrīzāk es šos jautājumus neuzdotu. Lai cik ļoti nākas vilties dažādu valsts iestāžu darbā, tomēr tā būtu valsts datu bāze ar atbilstošiem normatīviem.
Bet tagad? Cik es atceros, ir ieguldīts daudz naudiņas tādā e-veselības sistēmā, bet, šeku reku, kādi gudri čalīši ir izdomājuši, ka var nopelnīt par vecu analīžu aplūkošanu. Cepums, protams, par ideju, tomēr kaut kas tajā visā nešķiet pārāk labi.
Red.piez. No Facebook pārpublicētajā rakstā minētās SIA Datamed oficiālie īpašnieki gandrīz vienādās daļās saskaņā ar Lursoft datiem ir Normunds Ančupāns, Jānis Sokolovs un Jānis Valtsons.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
