Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemes klēpī guldot pazīstamo advokātu Andri Grūtupu (atvadīšanās, apbedīšana un bēru mielasts Rīgas Latviešu biedrības ēkā paredzēti sestdien, 21. jūnijā), Pietiek saistībā ar šo notikumu publicē izteiksmīgu fragmentu no apgāda Atēna izdotās grāmatas par valsts prezidentu Andri Bērziņu Latvietis parastais.

"Grāmatā Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu parādās, pēc visa spriežot, tā sauktās brālības vai Valmieras grupējuma 1999. gada maijā notikušas sanāksmes sarunu atšifrējumi (vēlāk internetā tiek ievietoti arī audioieraksti), kas diezgan pārliecinoši pierāda – acīmredzot šis slepenais, valstiski nozīmīgais grupējums tiešām ilgus gadus ir eksistējis.

Sanāksmē sapulces dalībnieki atminas laikus, kad spēki vēl bijuši pilnbriedā, resursi – milzīgi, bet menedžments – perfekts. Viens no runātājiem, kura pieminēšana atšifrējumā liek domāt par advokātu Andri Grūtupu, „vecos labos laikus”, šo laiku beigu sākumu un tā iemeslus apcer šādā pagarā monologā:

„Tālāk par mūsu grupu runāt es tomēr arī gribētu, varbūt pietiekami... Faktiski tā, apogeju viņa sasniedza tad, kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem... Tad, kad mēs, Andris tapa par premjeru, bet jau uz to brīdi, es gribu teikt, ka uz to brīdi sākās arī mūsu savā ziņā noriets, ja, kuru es domāju, ka mēs kaut kādi novērsīsim, ja, jo es tiešām arī piekrītu – mums bija lieli projekti, un es negribu te saukt ne vārdā, ne nosaukumos, ja, meitenes staigā apkārt. Es domāju, ka visi, kas zina, tie sapratīs.

Mums bija lieli projekti. Toreiz man Kazimirs teica, viņš saka – tie lielie projekti laba lieta, bet ka tikai bankas nesastrīdas. Nu, sastrīdējās. Daļa uzskatīja, ka līdz zināmam etapam, nu, paldies par palīdzību, un tālāk mēs paši. Tālāk mēs paši... Zigurds, to viņš labi teica, viņš teica, kaut kā tā tendence... vajadzīga tā kompānija tik ilgi, kamēr viņi atrisina savas problēmas. Problēmas ir atrisinātas, kompānija nav vajadzīga.

Bet, redziet, mums kļūdaini ir iedomāties, ka tādi lieli projekti, teiksim, var pastāvēt paši par sevi, un viens, divi, trīs, četri cilvēki varēs viņus aizstāvēt. Nu, nevar. Un rezultātā mēs zaudējam visu. Es negribu uzskaitīt, kādas tās sekas katram ir, varbūt kāds izteiksies, bet, cik es dzirdu, tad nevienam sevišķi labi neiet, nevienam sevišķi labi neiet. Domājot arī, kā būs tālāk.

Nu tālāk. Es negribu tikai kritizēt šo projektu, variants un cilvēks... mēs pietuvojāmies pie Andra valdības veidošanas – faktiski tas bija tas moments, kad mēs bijām visspēcīgākie vai arī citi domāja, ka mēs esam visspēcīgākie. Faktiski mēs iekšēji zinām, ka daudz kas mums pamatojās uz tādu mitoloģiju, kā mēs toreiz to saucām. Mēs to mitoloģiju milzīgi aktīvi toreiz attīstījām, ja, un faktiski mēs šajā gadījumā arī dēļ tās mitoloģijas daudz ko dabūjām, ja, jo mums tur pieraksta, vai dieniņās, ko tik ne... Kas ir noticis ekonomikas sfērā ar mūsu palīdzību.

Tad no deviņdesmit piektā gada beigām sākās arī zināmā mērā kaut kāda eiforija, ka mēs varam tā ne vairs viltīgi, bet vienkāršāk un skarbāk, un skaļāk, ja, nu kaut ko mēs acīmredzot pa visiem kopā esam tur sastrādājuši arī pa to laiku, daudz ko.

Mums pat parādījās tādas tendences pirms Tautas partijas, tagad pēdējais etaps, dibināšanas, ja, ka nu drīz grupai ir vakars, grupa vairs nebūs vajadzīga. Taču bija tā. Es pats personīgi kuluāros runājos un teicu, nu, es nezināju to, nu būs, nebūs vajadzīga, kā tas izskatīsies, nekādas pieredzes nebija. Bet, kā arī mēs te nespriestu, mēs redzam, ka mēs nekādi iztikt nevaram. Jo, ja mēs tagad sāksim pašķīst un tā pasprukt, ja, būs vēl trakāk. Tikko viņi jutīs, viņi jau tā... no tā brīža, kad pajuka lielais projekts, tas bija signāls, ka nav vairs monolītisma, nav vairs pieseguma, nav vairs attiecīgās bāzes, ka var sākt uzbrukt.

To es jutu un dzirdēju i no Latvijas Bankas klerkiem, i no drošībniekiem un tā tālāk. Kāda ir izeja, es nezinu. Laikam taču jāatgriežas pie kādreizējās, ja tas ir iespējams, sistēmas, pēc principa, ka vecs draugs ir labāks nekā divi jauni draugi, un jāmēģina to pašu mitoloģiju ar lielāku segumu attīstīt uz priekšu. Es cita ceļa neredzu. Kas attiecas uz mani, es esmu ar mieru aizmirst tur dažādus apvainojumus, atvainošanos. Bet arī mums jāsaprot – mums aparāta nav. Es kādreiz gadiem organizēju, tas prasīja milzu enerģiju, un man tas resurss nav šajā ziņā.”

Kā tieši tika izmantoti domubiedru grupas „kopīgie spēki”, lai vārdā nenosaukto Ulmani – kurš šaubīsies, ka runa ir par Valsts prezidentu Gunti Ulmani? – ieliktu augstajā krēslā? Kā tieši precīzi nenosauktie „mēs” veidoja it kā politiski absolūti neitrālā – tā taču mums vismaz mēģināja iestāstīt – Andra Šķēles valdību? Kas bija „lieli projekti” un „lielais projekts”? Kas tad īsti ir „noticis ekonomikas sfērā ar mūsu palīdzību”?

Par to šajā sapulcē nekas konkrētāk runāts netiek – varbūt tāpēc, ka apkārt ar paplātēm staigā domubiedriem nepiederošas meitenes, varbūt tāpēc, ka svarīgākas ir tūlītējās, sasāpējušās aktualitātes. Viena no, šķiet, galvenajām – acīmredzot svaigā atmiņā palikusī „domubiedra”, kāda Roberta demonstrētā nepietiekamā ieinteresētība apstiprināt amatā kādu Andreju, kurš sapulcē tiek pieminēts kā grupā acīmredzami līdzdalīgs, vajadzīgs un tuvs cilvēks.

Nez vai kļūdīsimies, ja pieļausim, ka runa ir nevis par kādu nevienam nenojaušamu Robertu, bet tieši finanšu ministru Robertu Zīli, kurš tikai pēc ilgstoša „pārrunu procesa” 1998. gada rudenī uz diviem gadiem pagarināja darba līgumu nevis kādam abstraktam Andrejam, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram – ikvienam un jebkuram „domubiedru grupējumam” ārkārtīgi būtisks postenis – Andrejam Sončikam.

„Pārrunu process” acīmredzami nav bijis vienkāršs, – dažiem pat acīmredzami saniknojošs. Sapulces dalībnieks, kura izteiksmes veids atkal liek domāt par advokātu Andri Grūtupu, izteikumos ir īpaši skarbs: „Runājot par Robertu, nu, piedodiet, veči, par Robertu runājot, sekojoši: Andri, nākošajā nedēļā, kad tu vairs nebiji premjers, viņš mums uzkakāja uz galvas pirmajā publikācijā, ka viņam neviens neprasīja. Tu ļoti labi to atceries...”

Un tas nav viss sakāmais: „Glums cilvēks diemžēl, pie mums vienmēr ir, ko mēs par viņu vairāk runājam? Ko mēs vēl no viņa prasām? Es ar viņu esmu ticies Finanšu ministrijā vairākas reizes, tas ir izspļautais tēvzemietis, bez kaut kādām citām idejām. Es ar viņu esmu runājis tikai par valstiskām idejām, tikai par valstiskām un ne jau par prezidenta pils remontu, ticiet man, lai tas nākošais prezidents remontē to savu pili.” [..]

Klāt gan ir arī cilvēki, kuri „procesā” tomēr saglabājuši vēsu galvu un domā nevis par konkrētām personālijām un konkrētiem aizvainojumiem, bet par principiāliem jautājumiem: kas tad vispār sācis notikt situācijās, kad grupējuma intereses saduras ar kādas konkrētas partijas interesēm un grupējuma biedrs (šajā gadījumā – nojaušamais Roberts) izrādās arī attiecīgās ieinteresētās partijas pārstāvis. Un tā turklāt – vēl tikai aisberga virsotne:

„Gadījums, kas mums bija saistībā ar Sončika darba līguma parakstīšanu, pirmo reizi radīja nopietnas problēmas mūsu vidū, jo tas laikam bija jāpieņem Robertam, tas bija skāris tieši mūsu cilvēku, no mūsu vidus, un aptuveni pusotru mēnesi, divus nācās visādām manierēm runāt, spriest par to, un nebija neviena argumenta. Galu galā nebija neviena argumenta no Roberta puses, kas ir slikti vai kas ir nepareizi, kad nu beigās parādījās viņa partejiskās intereses, bet nu tas bija manā uztverē ļoti liels atbalsts konkrētam mūsu cilvēkam, kas nav bijis sliktākais Ieņēmumu dienesta vidū, kuram droši vien varētu taisni otrādi pastiprināt savus cilvēkus, bet dienests nav nostiprinājis.

Un tā ir tā viena problēma. Mēs attiecīgos brīžos nespējam kaut kādi pieņemt atbildīgus lēmumus, lai aizstāvētu savas kaut kādas ilgtermiņa intereses un savu cilvēku. Tas tāds... Esam priecīgi, ka kaut kā esam palikuši vājāki, kaut gan jāatzīst, ja pietiekami daudz mūsu cilvēku šobrīd: teiksim, ir divi valsts sekretāri, ja, viņi gan nesēž pie galda, viņi ir saistīti ar partijas lietām. Viena sekretāre puslīdz, teiksim tā, nostiprināta. Visādā ziņā mums ir resursi, un mēs varam strādāt, lai gan mēs dažreiz kaut kādu nezināmu iemeslu nespētu...

Un tagad par to mūsu kārtības reformēšanu arī, es domāju, ka ir ļoti labi jādomā, jo es negribēju varbūt minēt, bet tomēr uzskatu, ka pēdējo reizi jāmin, es uzskatu, viens liels projekts, kas bija saistībā ar bankām. Mums tā ietekme būtu bijusi pavisam cita. Bet nu no kļūdām ir jāmācās. Es domāju, ka mēs visi mācāmies, un tādēļ vajadzētu domāt, ko mēs varam atkal uz tādu bāzi, kas mums ir, ar tām iespējām, kas mums ir, attīstīt, ko mēs varētu izdarīt.” [..]

Kāds Gundars, kurš ļoti atgādina tautpartijieti Gundaru Bērziņu, klātesošajiem problēmu raksturo šādos vārdos: „Ir skaidrs, ka pēdējos, teiksim, gados divos mēs īstenībā politiskās vietās vairākās esam zaudējuši. Un iemesli varbūt ir vairāki. Ir tas, kā teica, ka šāda demokrātijas forma – tas ir ļoti labi, bet reizēm, lai norealizētu un spētu kaut ko panākt, ir vajadzīgas savādākas, organizētākas struktūras, lai varētu varbūt lēmumu pieņemšanā, vismaz realizācijas stadijā daudz konsekventāk realizēt, lai būtu konkrēti atbildīgie par šo pasākumu realizēšanu.

Es domāju, ka šī savstarpējā izpalīdzēšana ir laba lieta, bet, nemainoties būtībā, nepārkonkurējoties, nepiedāvājot jaunu uzbūves lēmumu pieņemšanu un tādu modeli, es domāju, ka ar laiku tas var zaudēt, nu, tādu ietekmi. Es domāju, ka arī pēdējais laiks ir. Kaut arī mums it kā pārstāvniecība visās varas struktūrās nav slikta, mūsu ietekme, manuprāt, samazinās.” [..]

Ko darīt? Kā būt? Grupējums acīmredzami sācis pašķīst gluži tāpat kā savulaik Klubs 21, un ir zuduši arī kādreizējie „roka roku mazgā” principi. Kāds klātesošais izsakās skaidri: „Gribat – nosaukšu vismaz piecus uzvārdus no šeit klātesošajiem, no kuriem netika nekas prasīts īpašs, likuma ietvaros, elementāra palīdzība. Tā tika noraidīta. Vienkārši noraidīta, un viss. Atzīstiet, ka tā ir bijis. Es runāju ne tikai par sevi, bet mēs vārāmies taču arī savā starpā, vai ne. Tad arī šo jautājumu vajadzētu apskatīties. Nedrīkst tā noraidīt. Vai pateikt – es to nevaru izdarīt, – velk garumā. Vēlreiz saku – es varu nosaukt uzvārdus, bet es to nedarīšu, nav vajadzības...”

Tiek arī konstatēts, ka apkārt saradušies jauni, citādi formējušies, citādi organizēti un citādi finansēti grupējumi, kuri aizvien biežāk izrādās spējīgāki „lielajos projektos”.

„Pareizi jau Gundars teica, mums jārēķinās ar tiem finansiālajiem grupējumiem, kas ir. Un diemžēl tad, kad no mums baidījās, nu, tad bija drusciņ cita struktūra. Tad bija... un tāpēc mūs neaiztika, vai tad bija Blonskis ar... un tie arī saprata, ko var un ko nevar. Tagad tas viss ir pāraudzis daudz citādā kvalitātē. Jā, diemžēl, kur valda nauda. Ekselence nopērk informāciju, informatorus un balsošanu. Diemžēl tie ir latvieši, ar prievītēm, kas ceļ roku un balso pilnīgi šķērsām,” saka viens runātājs.

Faktiski piebalso vēl viens: „Tad, kad veidojās, sākumā bija savādāka situācija... Šodien faktiski visas struktūras ir kaut kādi savā veidā organizētas. Laiks ir nedaudz mainījies, vai tās ir partijas, vai tās ir, teiksim, kā Robertam. Tas tomēr ir tas grupējums, kas kaut kādā veidā ir formalizēts. Vai tas ir kaut kāds cits – Ventspils – Parex, vai kaut kāds finanšu. Visas struktūras ir organizētas ar kaut kādu skaidru virzību. Šinī laukumā, ja mēs nopietni gribam dominēt vai vispār ietekmi, mums ir jāpieņem savādāka spēle. No dambretes pāriet uz šahu, vai vēl kaut kādā veidā. Un, ja grib ietekmēt, tad tas ir, es gribētu , ka ir autoritatīva vadība, un tas tiek apspriests, un gatavs to ievērot.

Mums ir katram savs. Es šobrīd esmu partijā, protams, partija ir šī te galvenā. Un līdz ar to es nevaru šeit, man šīs intereses dominē. Ja kāds būtu augstāk definēts – bruņoto spēku, prezidentu, valdība vāja, teiksim, vai vēl kaut kas, sadarbība ar kaut ko, kur mēs formulējamies, ļoti labprāt gribētos dalīties. Tur vajadzētu būt tā, kā ģimenē. Lēmumu pieņemt pēc klasiskās teorijas vairāk kā desmit cilvēku nevar. Tā ir diskusija. Ja mēs gribam lēmumus, tam ir jābūt sagatavotam...”

Vēl vairāk, pie apvāršņa parādās jau atklāti ciniķi, kuri klātesošajiem „domubiedriem” kaut diplomātiski, bet pietiekami skaidri paziņo – kāda vispār esot jēga no šādiem „klubiem”, ja līdzdalība tajos nedod nekādu reālu labumu: „Gluži vienkārši katrs cilvēks ir iekārts vairākos desmitos saišu, aiz katra var būt gan draugi, gan ģimene, gan politika, gan sports, izklaide, viss kas, ja, un nebūs tā, ka visu var noreducēt un ielikt iekšā kādā rāmī. Un, ja šī ir viena no tām lietām, kur es, teiksim, gan kaut kādā veidā cenšos sevi izpaust, gan arī ceru, ka citi kaut ko gūst, tad tas nozīmē, ka tā ir tikai viena, bet ļoti nopietna arī priekš manis. Bet ne absolūti vienīgā, ja. [..]

Pirmkārt, man nav varbūt laika un gribēšanas būt vēl kādā klubā, kura tā ietekme ir niecīga, ja, bet tā ietekme iet caur finanšu sfēru, te ir ietekmīgi finansisti, utt., utt. Tā ka es domāju, ka tas jau summē to kapacitāti, ja, gan tā politika, gan pārējais. Un, ja runā par pašpalīdzību, es domāju, ka pilnīgi pareizi varbūt tikai tas niecīgais vārds – pašpalīdzība. Skaidrs, ka savstarpēja palīdzība – tas ir primāri. Ja man šodien varbūt nevajag palīdzību, varbūt rīt. Un es ar to rēķinos. Ka tādu palīdzību es šeit atradīšu, ja tāda būs vajadzīga. Un tas ir tas, kas mūs saista.”

Jā, tas acīmredzami ir tas, kas pamatā saista visus klātesošos, un tiek meklēts šai vēlmei atbilstošs risinājums. Šķiet, tā arī netiek atrasts – atjaunotnes un pārstrukturizācijas idejas neaiziet tālāk par domu, ka vajadzētu piesaistīt jauno paaudzi no pašu „domubiedru” ģimenēm vai ka varētu izveidot „kaut kādu, teiksim, trīs, četru, piecu cilvēku prezidiju, kur valda absolūti visas grupas ietekme”. Pie tā tad sapulces dalībnieki arī paliek, nosaucot šādus vārdus un uzvārdus – Gunārs Klindžāns (ilggadējs mūsu grāmatas galvenā varoņa līdzgaitnieks Unibankā), Ivars Strautiņš, Juris Aizezers (vēl viens līdzgaitnieks bankā), Andris Šķēle, kuriem triju mēnešu laikā vajadzētu grupējumu savest kārtībā un nostādīt uz pareizākām sliedēm...

Šis plāns acīmredzami neizdodas, toties publiskotā saruna skaidri parāda – runa ir nevis par dīkdienīgu domubiedru klubiņu, bet gan par mērķtiecīgu un apņēmīgu ļaužu kopumu, kuri jau gadiem ilgi no sabiedrības slēptā veidā īstenojuši savas personiskās intereses."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Foto
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...