Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība
Genrihs Peršteins*07.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts arī politisks lēmums ar spiedienu uz tiesu.
Nule arī politiskā spiediena dēļ atkāpies Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups. Medijiem viņi atzinuši, ka amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.
Arī “Nordekas” ieskatā Ministru kabinets un Satiksmes ministrija, lemjot par rīcību ar līgumiem par pasažieru pārvadājumiem un ATD rīcību tiesas procesā, pārkāpj valsts pārvaldes noteikumus un robežas.
Šādi bezatbildīgi lēmumi, kas pieņemti pretēji pasažieru interesēm, ignorējot tiesiskās paļāvības un varas dalīšanas principus – izpildvara ir nošķirta no tiesu un likumdošanas varas -, neizbēgami radīs zaudējumus, par kuriem maksās nevis lēmuma pieņēmēji, bet Latvijas sabiedrība.
“Nordekai” kā privātam uzņēmumam, kurš iegulda savus līdzekļus, var tikt nodarīti zaudējumi nekonsekventās ATD rīcības dēļ, sākotnēji piešķirot līguma uzsākšanas termiņu pagarinājumu, bet pēc tam neaizstāvot šo pozīciju tiesā un neizmantoja iespēju pārsūdzēt Valmieras tiesas lēmumu.
“Nordekai” kā uzņēmumam ir tiesības paļauties uz to, ka iestādes rīcība ir likumīga un secīga neatkarīgi no tā, kurš vada ATD, jo normatīvu ietvars paliek nemainīgs. Tādēļ vairāk nekā 12 miljoni bija ieguldīti jauna autotransporta iegādē, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus par ievērojami zemāku cenu, nekā tagad būtu, noslēdzot līgumus pagaidu kārtībā vai jauna konkursa kārtībā.
Burtiski tikko Elektronisko iepirkumu sistēmā ir publicēti jauno ATD pasažieru pārvadājumu rezultāti Madonas, Rēzeknes, Talsi un Tukums, Jelgava un Dobele, Ventspils, Gulbenes, Alūksnes un Balvu lotēs, kur sagatavošanās termiņš četriem pārvadātājiem ir 19 mēneši, bet pārējiem attiecīgi – 15, 17 un 21 mēnesis.
Šie sagatavošanas termiņi ir faktiski atbilstoši un līdzvērtīgi “Nordekas” un ATD noslēgtās vienošanās paredzētajiem termiņiem. Par tiem diemžēl Administratīvā rajona tiesa nepamatoti sprieda kā par nepieļaujami pagarinātiem, tāpēc “Nordeka” minēto spriedumu pārsūdzēja Augstākajā Tiesā.
Pašlaik tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, taču jau tiek uzspiesta līguma pirmstermiņa izbeigšana. Turklāt, nepārsūdzot šādu nepamatotu, pasažieru pārvadājumu tirgus situācijai un ATD rīcībai neatbilstošu spriedumu, no valsts pārvaldes iestāžu puses konstatējama nekonsekventa, diskriminējoša un nevienlīdzīga attieksme pret pārvadājuma tirgus dalībniekiem, kas izmaksu dēļ nodara zaudējumus gan sabiedrības interesēm, gan arī “Nordekai”.
ATD pasažieru pārvadājumu iepirkuma būtība bija nodrošināt labāku un kvalitatīvāku pakalpojumu sabiedrībai par iespējami labāku cenu. “Nordeka” no savas puses iegādājas jaunus autobusus, ir veikusi investīcijas, lai pasažieriem būtu kvalitatīvs un ērts serviss, bet valstij un pasažieriem – labāka cena.
Taču politiķu ieskatā tas nav vajadzīgs. Tas liek aizdomāties par to, kas ir ieinteresēts sasteigtu un dārgu lēmumu pieņemšanā, jo pašsaprotami, ka uzņēmums, kas veicis investīcijas, tās tieksies aizsargāt, pārstāvot savas intereses tiesā.
No 24 tirgus dalībniekiem daudzi pasažieru pārvadājumu uzņēmumi ir ar pašvaldības kapitālu. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad valsts konkurē ar privāto uzņēmēju, un pirmo lotes daļu rezultāti rāda – pašvaldības uzņēmumi atklātā konkurencē cieš neveiksmi.
“Nordekas” piedāvāta cena ATD iepirkumā lotē “Cēsis” bija 1,16 eiro par kilometru un lotē “Limbaži, Sigulda”, ir 1,09 eiro par kilometru, savukārt CATA, šobrīd pildot īstermiņa līgumus ar vecākiem autobusiem, nodrošina pakalpojumu par kārtu augstāku tarifu. CATA vēlme turpināt pārvadājumus pēc iespējas ilgāku laiku ar augstāku cenu ir saprotama, tāpēc nav pārsteigums, ka tam tiek izmantoti visi līdzekļi, arī tiesvedība, savukārt “Nordeka” joprojām cer uz godprātīgu tiesas darbu un saimniecisku valsts rīcību.
Pašsaprotami, ka īstermiņa līguma pagarināšana ar CATA un jauna iepirkuma sludināšana budžetā atstās lielu robu, tāpat zaudējumu kompensēšana mūsu gadījumā. Secīgi tas nozīmē, ka sistēma netiks sakārtota vēl ilgstoši un šis precedents liks pamatu ilgstošām tiesvedībām nozarē vēl gadiem ilgi.
* AS “Nordeka” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
