Iesaki rakstu: 
Ir noslēdzies Rīgas galvenās – Brīvības ielas – remonts. Neraugoties uz haotisko satiksmes plānošanu remontdarbu laikā, darbi tomēr noslēgušies veiksmīgi, un brauktuvi nu klāj jauns un līdzens asfalts, savukārt ietves klāj pelēks betona bruģis. To, cik kvalitatīvi būvdarbu haosā veikti darbi, gan varēsim pateikt tikai pēc pirmās ziemas, bet šobrīd, protams, segums ir ļoti patīkams braukšanai. Par brauktuves jauno segumu ar neviltotu lepnuma sajūtu sociālajos tīklos paziņoja arī pats pilsētas domes priekšsēdētājs.
Nevar apstrīdēt, ka jaunais asfalts tik tiešām uzlabos ikdienas pārvietošanos autovadītājiem, sabiedriskā transporta pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem, kas ikdienā pārvietojas pa brauktuvi.
Bet šoreiz ne par viņiem. Stāsts būs par jaunā asfalta ēnas pusi – to, pa kuru staigā gājēji un brauc velosipēdisti, skrituļslidotāji, skeiteri utt. Stāsts būs par Brīvības gatves veloceļu un ietvēm.
Segums
Ietvju asfaltu nomainījis pelēks betona bruģis, par kura labajām un sliktajām īpašībām pastāstīsim citreiz, bet šis bruģis nenoliedzami krietni samazina braukšanas komfortu tādiem ceļu satiksmes dalībniekiem kā skrituļslidotājiem, skeiteriem, skrejriteņotājiem un velosipēdistiem, kas izvēlas pārvietoties pa ietvi. Savukārt veloceļam segums lielākoties mainīts netika, kaut arī uz tā ir liels daudzums plaisu, kas teju ik gadu tiek aizdarītas ar tā saukto piķi.
Iebrauktuves
Lielākā problēma gan ir cita – iebrauktuves. Brīvības gatvē ir ļoti daudz iebrauktuvju, kas ved uz benzīntankiem, autostāvvietām vai gluži vienkārši pagalmiem. Šīs iebrauktuves rada divas problēmas.
1. Liela daļa šo iebrauktuvju radīja pamatīgas neērtības visiem, kas uz riteņiem – personām invalīdu ratos, vecākiem ar bērnu ratiņiem, velosipēdistiem – jo ietve un veloceļš šajā vietā pārtrūka ar uzstādītām betona apmalēm. Šīs betona apmales var salīdzināt ar guļošo policistu uz brauktuves – iedomājieties, kā būtu, ja Brīvības gatvē ik pēc 30-50 metriem būtu guļošais policists. Piemēram, invalīdu ratos teju nepārvaramas ir apmales, augstākas par diviem centimetriem.
2. No satiksmes drošības viedokļa iebrauktuves, kurās var iebraukt, būtiski nesamazinot ātrumu, jo tās izveidotas vienā līmenī ar brauktuvi, kā tās turpinājums, ir bīstamas, jo psiholoģiski liek autovadītājam domāt, ka viņam šeit ir priekšroka kā uz parastas ielas. Bet realitātē priekšroka visos iebraucamajos ceļos ir gājējiem un velosipēdistiem (CSN 65. un 66. punkts). Piedāvājam salīdzināt divus piebraucamos ceļus – vienu uz autostāvvietu, bet otru uz degvielas uzpildes staciju (DUS). Abos priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, bet vienā autovadītājs var iebraukt ar ātrumu pat lielāku par 40 km/h, savukārt pirms otrā piebraucamā ceļa ir jāpiebremzē, jo jāuzbrauc uz nelielas apmales un autovadītājs uzskatāmi redz, ka šobrīd ir ciemiņš, jo nebrauc pa brauktuvi, bet šķērso ietvi un veloceļu. Rietumeiropas pilsētās iebrauktuves šādi veido jau gadu desmitiem.
Šī problēma radīja bažas vairākiem rīdziniekiem, kas satraucās, vai Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), atjaunojot segumu iebrauktuvēs gājējiem un velosipēdistiem, atstās šīs neērtās apmales un bīstamos iebraucamos ceļus vienā līmenī ar brauktuvi. Interesanti, ka RDSD satrauktos rīdziniekus mierināja, ka ietves un veloceļš iebrauktuvēs būs nepārtraukts visā ielas garumā līdz pat Juglai. Diemžēl realitātē tā nenotika.
Jāatzīmē, ka šajās iebrauktuvēs un krustojumos apmales izveidotas kā nu kurā vietā – citur ir “0” līmenī, savukārt citur tās ir 1-3 cm augstumā (piemēram, apmale uz veloceļa un ietves pēc seguma atjaunošanas Brīvības gatvē krustojumā ar Šmerļa ielu: augstums – 3 cm). Par to, kāpēc ir šāda problēma, rakstījām jau jūlijā, bet diemžēl RDSD šo problēmu joprojām ignorē. Jācer, ka RDSD darbiniekiem nekad nenāksies braukt invalīdu ratiņos…
Jāsaka gan, ka nav tā, ka RDSD nebūtu neko darījis. Ir vairākas iebrauktuves, kur agrāk bija pārtraukts veloceļš, bet nu tas ir noasfaltēts nepārtraukts. Par to departamentam jāsaka paldies, bet grūti saprast, kāpēc vietām tas tika izdarīts, bet citās vietās – netika.
Veloceļa posmi
Veloceļš no VEF tilta līdz Juglai visumā ir labi nodalīts no gājējiem, bet bija atsevišķi posmi, kuros tas no gājēju satiksmes bija atdalīts tikai ar baltām līnijām, nevis ar apmalēm. Baltās līnijas gājēji un velosipēdisti parasti neievēro, tādēļ daudz labāks risinājums ir veloceļu no iešanai paredzētās ceļa daļas atdalīt ar apmalēm. Seguma atjaunošanas laikā bija lieliska iespēja šajos posmos kļūdu izlabot, bet to diemžēl izdarīja tikai atsevišķās vietās. Šādi tika palaista garām iespēja sakārtot gājēju un velosipēdistu satiksmi, tādēļ turpmāk šajos kopīgajos posmos turpināsies sava veida haoss – gājēji nevarēs mierīgi staigāt pa ietvi, savukārt velosipēdisti nevarēs braukt pa veloceļu, jo tas viss ir sajaukts vienā lielā putrā.
Pārējais
Iepriekšējās bija būtiskākās lietas, kuras netika sakārtotas, bet netrūkst arī vairākas citas vietas, kurās iespēja veikt uzlabojumus ir palaista garām.
Rīgas domei, ja tā ir nolēmusi atjaunot Rīgas ielas, naudu vajadzētu izlietot gudrāk. Ir muļķīgi atjaunot iepriekšējās kļūdas. Satiksmes departamentam ziemā vajadzētu iziet cauri visam ielas seguma atjaunošanas plānam un piefiksēt vietas, kurās iespējams veikt uzlabojumus un tos arī izplānot. Citādāk no RDSD ir maza jēga – Rīgas dome seguma atjaunošanu varētu pasūtīt un uzticēt pašiem būvuzņēmējiem, jo ir maz ticams, ka būvnieki satiksmi noorganizētu vēl sliktāk, kā to šogad paveica Rīgas domes Satiksmes departaments.
Pārpublicēts no pilsetacilvekiem.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
