Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nesen veselības ministre Ilze Viņķele sludināja, ka ārkārtas situācija jāpagarina uz 3 mēnešiem, jo vienīgais ar ko šajā laikā nodarbojas Veselības ministrija (VM) ar tās vairāk nekā 100 darbiniekiem un ierēdņiem, ir jaunā Covid 19 vīrusa apkarošana. VM darbinieki un ierēdņi ir iekļauti arī sarakstā par 20% un 30% piemaksām pie algas, jo it kā veicot papildu pienākumus.

Veicot papildu pienākumus, laikam ir aizmirsies par jauno Apdrošināšanas likumu, kas VM bija jāiesniedz jau 31. martā, un nolemts par likumu bija iepriekšējā vasarā, kad tika pārcelts divu grozu sistēmas darbības uzsākšanas laiks. Maz ticams, ka VM kā studentu diplomdarbu likumu raksta pēdējās naktīs un iesniedz pēdējā termiņā, taču likuma tāpat kā jaunā mediķu alga modeļa nav.

Vīrusa pandēmija tika pasludināta 11. martā, kad valstī vēl nebija beigusies gripas epidēmija, taču ne slimnīcās, ne valsts rezervēs nebija atrodami pietiekamā daudzumā ne aizsargtērpi, ne maskas un respiratori.

Varbūt tādēļ, ka pagājušā gadā ir notikusi valsts materiālo rezervju pārņemšana no Nodrošinājuma valsts aģentūras, kuras pārziņā līdz šim atradās arī medicīniskais nodrošinājums, uz VM pakļauto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kur jau iepriekš esot sākts darbs pie pilnas materiālo rezervju nomenklatūras pārskatīšanas, lai lemtu par izmaiņām un prioritātēm, nākotnē veidojot speciālu komisiju.

NMPD ir arī tā vieta, kur mediķi savstarpēji inficējās, neievērojot VM definētos drošības pasākumus valstī. Ne mazāk dīvaini, ka, pārņemot krīzes situācijas vadību kā to nosaka tiesību akti, NMPD pilnā aprīkojuma brigādes ar mediķiem sāka sūtīt uz ambulatoriem izsaukumiem pēc analīzēm, turklāt visu dienu vienos aizsargtērpos, kas ir pretrunā jebkuram veselam saprātam, jo ar to virsmu tiek pārnēsāti mikrobi un baktērijas, kā arī vīruss, jo aizsargtērpi tāpat kā gumijas cimdi ir domāti tikai vienam pacientam un pēc tam tie ir jāmaina. Ir virkne mediķu, kuri vienkārši bez darba sēž mājās, bet NMPD veic sev neraksturīgas funkcijas un sūdzas par pārslodzi.

Ne mazāk dīvaini, ka Covid 19 analīzes lielāko daļu veic privātās laboratorijas, bet no valsts puses tikai Latvijas infektoloģijas centrs, kaut vēl pirms gada Stradiņu slimnīcā atklāja pilnīgi jaunu par vairākiem miljoniem iekārtotu laboratoriju un Rīgas Stradiņa universitāte sev piederošo testēšanas iekārtu neuzdāvina šeit, bet gan privātai E.Gulbja laboratorijai.

Centrālā laboratorija pieder Recipe lieltirgotavu koncernam, kura sastāvā ietilpst arī poliklīnikas, taču analīzes abām vāc NMPD. Bet arī šeit darbi nevedas, un uz rezultātiem jāgaida vairākas dienas, kaut nav ne zāļu, ne vakcīnas, - varbūt tas arī nav tik svarīgi pēc Ilzes Viņķeles domām.

Vēl mazāk saprotams kādēļ slimnīcās tiek ievietoti pacienti ar viegliem un vidēji smagiem simptomiem, ja slimnīcās nav pietiekamu aizsarglīdzekļu un apstākļu, un tas būtiski pakļauj riskam mediķus un slimnīcas personālu, ko kā kritisku ierobežojuma punktu norādīja infektologs U.Dumpis. Nav vienotas instrukcijas, un, kā pirms diviem gadiem parādīja R.Ražuka pētījums, ne lielās, ne reģionālās slimnīcas nav gatavas krīzes katastrofu situācijām.

Tā vietā, lai to pārbaudītu un celtu šo gatavības līmeni, VM izstrādāja psihiskās veselības uzlabošanas plānu, kas arī, protams, ir vajadzīgs. Un, tā kā valstī nav pat spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, kur veselības aprūpei ir būtiska loma, tad jau tas nemaz nav nekas īpašs, un I.Viņķele mierīgi varēja pavadīt laiku dažādas konferencēs, karalienes viesnīcas apartamentos vai vienkārši, apceļojot dzimto zemi un bērnības takas darba laikā.

Var tikai secināt, ka I.Viņķelei ir ļoti iepatikusies ārkārtas situācija ar ikdienas sapulcēm, atskaitēm, preses uzmanību, tvitera ierakstiem, kas zibenīgi kļūst par preses relīzēm, un publisku pamācīšanu, kā dzīvot. Neviens neprasa par izlietoto resursu lietderīgumu, kā un kādēļ šobrīd nenotiek pieteiktās veselības reformas vai plānu realizācija, izvērtējums, kādēļ ir pustukšas slimnīcas un slēgtas poliklīnikas un kas notiek ar hroniski slimiem pacientiem, bērniem un citiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas vai izmeklējumi, to, cik lietderīgi strādā ieceltās slimnīcu padomes, un to, ka paklusām visām universitāšu slimnīcu valdēm esot pieliktas algas vairāk par 20% līdz 8000 eiro, ko gan nepielika mediķiem. Neviens to neuzdrošinās prasīt šobrīd, bet kas būs pēc pāris mēnešiem, kad šis vienas personas “dzīres” mēra laikā būs beigušās?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...