Neizbēgamā politiskā loģika: Reira bīdīšana norāda, ka nekādu pārmaiņu nebūs, visu turpinās diriģēt vecie vēži
Pietiek lasītājs03.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajās vēlēšanās Latvijas sabiedrība nobalsoja par pārmaiņām. Tas bija galvenais vadmotīvs. Diemžēl pašlaik ar katru dienu aizvien vairāk izskatās, ka nekādas pārmaiņas netop.
Šajās vēlēšanās vairāki politiskie spēki un partiju līderi iegāja Saeimā, ar sabiedrību noslēdzot faktisku vienošanos, ka viņi izpilda konkrētas skaļi paziņotas lietas un pretī saņem uzticības mandātu. 500 eiro minimālā pensija, 500 eiro neapliekamais minimums, 500 eiro minimālā alga.
Tie bija Jāņa Bordāna solījumi, savukārt Alda Gobzema apņemšanās (viena no daudzajām), - ka viņš no 1.janvāra atcels OIK. Savukārt vecās partijas gāja ne ar ko, - mēs turpināsim iesāktos darbus.
Ja jau šie vīri solīja, tad jau pirmajā iterācijā pie valdības veidošanas vajadzēja ļaut viņiem to izdarīt. Viņiem vajadzēja pierādīt, ka citi smagi kļūdās, ka tie nav divi miljardi, kas nepieciešami solījumu izpildei, ka ir kļūda aprēķinos un ka no 1.janvāra to var reāli izdarīt.
To vajadzēja paveikt, jo skaidrs, ka pretējā gadījumā nākamā Saeima sabiedrībā tiks uztverta vēl negatīvāk un izskatīsies vēl dīvaināk nekā iepriekšējā. Tāpēc, ka lielie solītāji izsprūk no atbildības, un sabiedrība viļas, jo pārmaiņas nav.
Protams, ir pietiekami dīvaini jau tas, ka valdības veidošanu uzņemas Saeimā vismazākā frakcija. Tie, kuriem bija lielāks skaits, nevarēja, neprata. Vara tiek mētāta no viena pie otra.
Kariņa kungs ar sakostiem zobiem ir piekritis uzņemtiem premjera amata „slogu”, taču jau tagad ir skaidrs, ka uzstādījums - 6 partijas - ir praktiski nereāls. Mēs taču visi redzam, kas notiek televīzijas pārraidēs: tur benzīns ir gaisā, un atliek žurnālistam uzšķilt dzirksteli, kā ir uguņošana.
Ja Krišjānis Kariņš kā vismazākās Saeimas frakcijas partijas pārstāvis, kurš nemaz nekandidēja vēlēšanās, tagad kļūst par premjeru un viņam nav finanšu ministra no savas partijas, tad viņš neko nevar izdarīt. Viņš ir paralizēts. Tas ir fakts.
Šajā brīdī aktualizējas jautājums - ko vēl partija, kas tagad sevi sauc par „Jauno Vienotību”, bez līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira vispār var nosaukt par finanšu ministru? Reira kunga „spējas” un „prasmes” ir labi zināmas, tā ka fakts, ka viņš tiek nopietni minēts kā finanšu ministra amata kandidāts, faktiski liecina, ka „Jaunajai Vienotībai” rezervistu soliņš uz nopietniem amatiem ir varbūt vēl īsāks nekā jaunpienācējiem.
Taču politiskā loģika pieprasa, ka premjeram ir jāņem līdzi savs finanšu ministrs, - tāds, kuram valdības vadītāja acīs ir dzelžaina uzticība. Ja Kariņa kungs visā nopietnībā liek galdā Reira – bijušā Solvitas Āboltiņas dzelžainā sabiedrotā, bijušā „Prudentia” pārstāvja, tagadējā Arta Kampara domubiedra - kandidatūru, tas vēl reizi apliecina, ka nekādu pārmaiņu nebūs vēl ilgi.
Savukārt uz ilgmūžīgu valdību cerēt pamats ir ļoti vājš. Pirmais kritiskais brīdis būs prezidenta vēlēšanas. Jo nākamais prezidents būs cits, tā būs cita matemātika, un tad būs iespējams nominēt citu premjeru. Otrs būs nākamā budžeta sastādīšana, kur absolūti nelīmējas kopā tas, kas ir sasolīts, ar to, kas ir reālās budžeta iespējas. Tas nozīmē, ka jebkurš nākamais premjers gatavojas uz īslaicīgu premjerēšanu, - tāda ir pašreizējā loģika.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
