Iesaki rakstu: 
Pēdējo divu trīs gadu laikā, kopš būtiski mainījies Satversmes tiesas (ST) sastāvs, tikpat būtiski mainījusies arī konstitucionālās tiesas prakse lietās, kas skar iedzīvotāju un biznesa interešu saduri jautājumā par apkārtējās vides apbūvi vai industrializāciju. Šīs nobīdes ST līdzšinējā praksē sakrīt ar laiku, kopš tās sastāvu papildinājuši savulaik politiski virzītie Viktors Skudra, Kaspars Balodis un Vineta Muižniece. „Nekā krimināla jau tajos spriedumos nav. Jautājums, vai tos spriedumus varēja uzrakstīt citādāk? Jā, varēja,” Pietiek saka kāds ar ST pagātnē saistīts avots no juristu aprindām.
„Es nevaru pateikt, kurā brīdī, bet lūzums viennozīmīgi ir noticis,” par izmaiņām ST praksē saka organizācijas Delna, kas ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa, Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra vadītāja Aiga Grišāne. Viņasprāt, par robežšķirtni var noteikt ST tiesnešu Viktora Skudras un Kaspara Baloža atsevišķās domas 2008. gada lietā, kurā ST atzina par Satversmei neatbilstošu Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma daļu, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju. Abi tiesneši tam nepiekrita. Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka teritorijas plānojums, aiz kā slēpās vēlme attīstīt būvniecību uz vides rēķina, neatbilst Satversmes 115. pantam. Tas noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Tobrīd, 2007.-2008. gadu mijā ST sastāvs vēl bija cits, un kopš tā laika tiesai pievienojusies bijusī Tautas partijas (TP) politiķe Vineta Muižniece, un, kā Pietiek izteicās kāds ar ST pagātnē saistīts avots, „Muižniece ir pievienojusies viņu bariņam”. Citiem vārdiem, Aigara Kalvīša laikā uz ST virzītie Skudra un Balodis vairs neesot vientuļi savās domās, ST iekšienē iezīmējoties grupēšanās. Brīvostas lietu skatīja viss toreizējais ST sastāvs, septiņi tiesneši – Gunārs Kūtris, Kaspars Balodis, Aija Branta, Juris Jelāgins, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Viktors Skudra. Tagad Ķinis jau trešo gadu ir ilgstošā komandējumā starptautiskajā kara tribunālā Hāgā, bet Jelāgina pilnvaras ir beigušās.
Jau tā paša 2008. gada septembrī ST spriedums lietā par Maskavas ielas detālplānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam bija labvēlīgs tiem, kas vēlējās palielināt apbūvei atļautās teritorijas uz Daugavas aizsargjoslas rēķina. Šo lietu ST skatīja trīs tiesnešu - Gunāra Kūtra, Kristīnes Krūmas un Viktora Skudras sastāvā. Šoreiz spēku līdzsvars ST jau bija mainījies, un atsevišķās domas bija jāraksta Krūmai, nevis Skudram. Par Kūtri, kurš pēc Aivara Endziņa ieņem ST priekšsēdētāja vietu, kāds bijušais kolēģis Pietiek saka lakoniski, bet izsmeļoši: ”Kūtris peld.”
Savukārt par Krūmu, kuru tāpat kā Balodi un Skudru 2007. gadā ST tiesneses amatam atbalstīja TP, maldīgi cerot, ka viņa turēs Kalvīša valdības līniju Latvijas-Krievijas robežlīguma lietā, kāds toreizējā procesā iesaistīts TP politiķis nesen Pietiek atzina: „Viņa mūs apspēlēja.” Citiem vārdiem, ja TP tobrīd būtu zinājusi, ka Krūma būs neatkarīga, viņa uz ST nebūtu virzīta. Tikai pēc ST sprieduma robežlīguma lietā, kas kopumā bija labvēlīgs valdībai, atklājās, ka Kalvītis un TP spice ir pārrēķinājušies – tieši Krūma šajā spriedumā nāca klajā ar atšķirīgajām domām, kas nesakrita ar pārējā tiesas sastāva pozīciju.
„Līdzsvars Satversmes tiesā ir mainījies. Ja Maskavas ielas detālplānojuma lietā Krūma vēl uzrakstīja atsevišķās domas, tad Dunikas lietā to neviens nav spējīgs izdarīt,” skarbi saka Grišāne, kura sekojusi līdzi tiesvedībai Rucavas novada plānojuma jeb tā dēvētajā Dunikas vēja parku lietā. Tajā ST nesen lēma par sliktu vietējiem iedzīvotājiem, kuri iebilda pret pašvaldības doto zaļo gaismu vēja parku attīstībai šajā teritorijā. Dunikas lietu ST skatīja trīs tiesnešu sastāvā, starp kuriem bija Skudra, Balodis un Muižniece.
Pēdējo divu trīs gadu ST prakse lietās, kas attiecas uz gadījumiem, kur iedzīvotāji apstrīd biznesa interešu diktētus plānus apkārtējās vides apbūvei vai industrializācijai, ir būtiski mainījusies. Ja kādreiz ST ņēmusi vērā vietējās varas pieļautos pārkāpumus lēmumu pieņemšanas procedūrā, tos traktējot par labu šo lēmumu apstrīdētājiem, tagad tiesa aprobežojoties ar konstatāciju, ka pārkāpumi ir, turklāt būtiski, bet tas nav noteicošais faktors. Tāpat Grišāne pamanījusi tendenci, ka ST cenšas sašaurināt ieinteresēto personu loku, kas varētu apstrīdēt šādus vietējās varas lēmumus, apelējot pie savu interešu aizskāruma.
„Ja tā apbūve vai vēja ģenerators nav paredzēts gluži tev uz galvas vai tavā teritorijā, tad faktiski sabiedrības līdzdalība, kaut kādi argumenti Satversmes tiesai nav nekā vērti. Ja tu neesi uzklausīts, ja tev ir melots sabiedriskās apspriešanas laikā, kā tas bija Maskavas ielas detālplānojuma lietā, tas vairs neko nenozīmē. Ja Latvijas Vēstnesī ir bijusi formāla publikācija par sabiedrisko apspriešanu, ar to tagad pilnībā pietiek, lai būtu bijusi iesaistīta sabiedrība. Jā, tas skar, ierobežo tavas tiesības, tas pasliktinās tavas apkārtējās vides kvalitāti, bet, ja nav pārkāpta konkrēta likuma norma, Satversmes tiesa pasaka, ka tas jau nekas,” ST pēdējā laika spriedumos vērojamo prakses maiņu kritizē Delnas juriste.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
