Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni, un tādēļ kvantitatīvi vai vispārēji to nav viegli noteikt vienlaicīgi visiem pasaulē dzīvojošajiem cilvēkiem. Katra indivīda emocionālais stāvoklis un izjūtas ir atšķirīgas, tāpēc nav precīzu procentuālu skaitļu par to, cik cilvēku pasaulē izjūt disharmoniju.

Es gan uzdrošinātos izvirzīt empīrikā balstītu hipotēzi, ka pasauli visdrīzāk apdzīvo vismaz 95% disharmonisku cilvēku. Visticamāk par pa pasauli izkaisītā absolūtā mazākuma eksistences vietu un veidu mēs neko nezinām un arī neuzzināsim, jo šaubos, ka šie indivīdi, protams, ja tādi vispār ir, vēlētos savā dzīvē ielaist visapkārt dominējošo destrukciju un haosu.

Vēlamā uzdošana par esošo – tā, ļoti maigi sakot, visdrīzāk varētu raksturot pašus tos šarlatānus un “melnos skolotājus”, kuri vai nu sociālajos tīklos izplata saldsērīgus it kā “harmonisku” cilvēku (parasti rokās sadevušos pāru) attēlus ar nenoliedzami skaistiem dabas skatiem fonā un, protams, kādu neiztrūkstošu “viedu” pamācību vai atziņu, vai arī par attiecīgu samaksu tirgo pareizās receptes “harmonijas un vieduma” sasniegšanai. Skaidrs, ka, ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Vistīrākā ekonomika. Nekā personīga, tikai bizness. Līdzīgi tas darbojas politikā. Bet par to tālāk.

Bet tagad tuvāk tēmai - par disharmonisko cilvēku (tātad – mūsu) gribu un to, kā tā ietekmē notikumu gaitu.

Varbūt gluži ne katrs, bet kāds noteikti ir uzdevis sev jautājumu, kādēļ ar mums notiek tas, ko mēs negribam, bet nenotiek tas, ko mēs gribam. Kādēļ “gribulis” īsti nestrādā?

Tas patiesi ir filozofisks jautājums vārda “filozofija” īstajā nozīmē, proti, cenšoties mīlēt gudrību.

Īstenībā jau filozofija nav sarežģītas prāta konstrukcijas, bet gan katra morāls pienākums domāt precīzi, lai dzīves laikā katrs sasniegtu savu maksimāli iespējamo efektivitāti, kas tikai kā blakusefektu, tā teikt – bonusā, arī atnestu prieku, pārticību, individuālo drošību un brīvību. Tas nozīmē, ka disharmoniskam cilvēkam būt laimīgam nav nedz liegts, nedz arī nelemts. Kontrolēt un noteikt savu dzīvi, ietekmēt un pat vadīt savu likteņa sižeta līniju, iespējams, arī ir viens no laimes priekšnosacījumiem.

Taču ir nianse. Disharmoniskais cilvēks ir negatīvās domāšanas cilvēks. Viņa domas spēks veido pasauli jeb, ja labāk tīk, notikumus tajā, baidoties no kaut kā. Šāds cilvēks netieši veido notikumus kā blakus efektus, baidoties no kaut kā. Viņa griba tādēļ ir vērsta uz to, lai kaut ko aizliegtu, nepieļautu, no kaut kā izvairītos utt.

Citiem vārdiem sakot, viņš, kā saka, “no sirds” negrib kaut kādu apstākļu vai notikumu iestāšanos. Un, jo spēcīgāka ir disharmoniska cilvēka griba (vai nu iedzimta vai ilgstoši dzīves laikā izstrādāta un norūdīta), jo uzskatāmāk šis dabas likums, gluži kā ūdens uzvārās 100 grādu temperatūrā, sevi kārtējo reizi vēl un vēl pierāda.

Tātad stāsts ir par to, ko īstenībā vajadzētu “negribēt”. Jeb, ja atgriežamies pie jautājuma par domas precizitāti, - ko būtu “pareizi” negribēt.

Students, kurš nav pārāk labi sagatavojies eksāmenam, bet “ļooti, nu ļooti negrib” izkrist, esot ar mieru uz jebkuru sekmīgu atzīmi, bezmaz vai mistiskā veidā izveidojušos apstākļu dēļ pārbaudījumu izturēs drīzāk nekā daudz labāk sagatavojies kursabiedrs, kurš visnotaļ vienaldzīgi “gribēs” to nokārtot ar konkrētu mērķi – zināmu atzīmi.

Spēcīga kaut kā negribēšana eliminē reizēm acīm neieraugāmus blakusfaktorus, kas holistiski ietekmē gala rezultātu, no kura tiešas gribēšanas mēs apzināti iepriekš atsakāmies.

Var kaut vai katru dienu gribēt, piemēram, nekavējoties tapt bagāts un, pakāpeniski iedzīvojoties depresijā (jo tukšas vēlmes jeb fantāzijas neatbilst realitātei), beigu beigās konstatēt, ka ir iztērēts laiks un apņemšanās nerealizējama projekta īstenošanai. Taču var arī “ļooti, nu ļooti negribēt” izkrist no sociālās aprites, nebūt materiāli nenodrošinātam vai nepārtikušam, galu galā nebūt trūkumcietējam, kas tikpat mistiskā veidā kā slinkajam studentam var atnest arī visnotaļ vērā ņemamus panākumus.

Līdzīgā veidā saprātīgs disharmoniskais cilvēks organizē savu iekšējo (ja gribat – garīgo) dzīvi. Sastrukturējot savas personības izpausmes pa sadaļām – fiziskais ķermenis, sajūtas, emocijas, mentālā sfēra, ārējās dzīves notikumi, vērtības un galu galā – misija, cilvēks gribot negribot atbilstoši savai audzināšanai, izglītībai, dzīves pieredzei un socializācijas pakāpei nofiksē savus ideālus.

Nevajadzētu izsmiet to, kas negribētu nebūt ar lapsenes vidukli vai negribētu nodevīgu nokarājušās ādas krunku viduklī, vai arī negribētu nebūt izlēmīgs, drosmīgs, taisnīgs un godprātīgs. Holistiskie efekti noteikti atsauktos arī citās vietās un dzīves situācijās. Šeit drīzāk svarīgs ir cits jautājums, proti, par šo ideālu veidošanās atskaites punktu (paraugu) un kritērijiem, jo skaidrs, ka tie var būt viltus ideāli, kas var nodarīt nelabojamu kaitējumu gan veselībai, gan arī dzīvībai. Bulīmija un anoreksija ir pirmie piemēri, kas nāk prātā, kad disharmoniska cilvēka “kaut kā negribēšana” ir destruktīvi iedarbināta viltus ideāla apkalpošanai.

Kristīgās civilizācijas ziedu laikos “ideāls” bija vispārzināms. Novirzes no tā bija grēks kā Dieva likumu pārkāpums, kam bija jātop sodītam. Bailes no soda, tajā skaitā iespējamā atstumtība no solītās Debesu valstības un mūžīgās dzīvošanas mudināja disharmonisko cilvēku “ļooti, nu ļooti negribēt” atkrist no Dieva. Kristīgo reliģiju drīzāk sagrāva remdena vēlme gribēt uzreiz un tagad iegūt visus apsolījumus nekā negribēt neizdarīt baušļu pārkāpumus, vienlaikus ar to izdarot “lāča pakalpojumu” morāli un mentāli dezorientētajai 21. gadsimta sabiedrībai.

Mēs tātad vēlreiz nonākam pie galvenā virzuļa – bailēm.

No kā? Skaidrs, ka no nāves jeb iznīcības.

Sekulārajā pasaulē un ne tikai, kā to pārliecinoši diemžēl rāda vēsture, tas arī ir kārdinājums – sākt iznīcināt savus ienaidniekus un pretiniekus (nereti iedomātus), lai dzīvotu pats.

Tā ir destruktīva darbība ārējā pasaulē. Karjerists, piemēram, izmantos visus sev pieejamos līdzekļus, lai iegūtu amatus, kas nodrošina statusa ārējos simbolus – rīcības varu, atlīdzību, kuras nekad nav par daudz, atrašanās apritē drošības sajūtu. Tāds cilvēks vienmēr baidīsies to visu pazaudēt, uzskatot to par sociālu nāvi jeb katastrofu, jo organizētas iekšējās pasaules viņam nemaz nav. Viņam reālā pasaulē ir tikai ārējie apstākļi. Par tādiem cilvēkiem pavisam droši var teikt, ka viņi ir pazaudējuši savu dvēseli. Precīzāk – ka, neraugoties uz augsti attīstītu manipulatīvo intelektu, viņiem nav kontroles arī pār savu sajūtu un emociju ķermeni. Arī fiziskais ķermenis visdrīzāk tādēļ ir atstāts novārtā. Rezultāts – ne vienmēr, bet šad tad visdažādākās psihosomatiskās kaites, visdrīzāk arī aptaukošanās un, protams, permanenta depresija.

Taču svarīgs ir rezultāts – amats par augstu cenu tiek saglabāts, pateicoties izmisīgai negribēšanai to zaudēt.

Un tā mēs esam nonākuši pie gala secinājumiem jautājumā, kāpēc ir tāda vilšanās par politiķiem. Kāpēc viņi it kā kaut ko grib, bet sanāk tā kā vienmēr?

Tādēļ, ka viņu “pozitīvās” programmas un deklarācijas – “paaugstināsim, novērsīsim, atbalstīsim, uzcelsim, nodibināsim utt.” ir tukši “gribuļi”, a priori nepareizas domformas jeb mentālas kostrukcijas, kas nevar atnest neko citu kā vilšanos. Vienlaikus neviens nezina un nevar izkontrolēt, ko viņi patiesībā “no sirds negrib”, kas arī ir noteicošais spēka iedarbības vektors uz vienu vai otru parādību, kā jau tika aplūkots iepriekš.

Patiesībā cilvēki gan pilnīgi noteikti zina vienu lietu, ko viņi negrib. Zaudēt amatu, kas tik grūti un sūri nācis. Un no tā arī veidojas visa holistika. Visa bēdīgā statistika un rezultāts – sanākšana kā vienmēr. Pliekani un smieklīgi. Kādēļ tad tādus ievēlē, kuri pēc tam savukārt ieceļ nākamos?

Tādēļ, ka vēlētāji balso par viņiem, kaut ko ļoti negribot, kā par mazāko ļaunumu. Latvijā pagaidām vairums negrib valstiskās neatkarības zaudēšanu, un viņi būtībā balso pret tiem, kas negrib Latvijas neatkarību. Griba pret gribu. Drīzāk negribēšana pret negribēšanu. Taču, kad ievēlētie un pēcāk ieceltie uzsāk savu funkciju pildīšanu, viņi krīt uz nerviem, riebjas, jo patiesībā viņus nemaz īsti negrib, jo viņi savukārt negrib to, ko patiesībā ideāla veidolā grib vēlētāji.

Vēlētāji, gribot savu drošību kā ideālu, ko var sasniegt tikai netieši, kaut ko “ļooti, nu ļooti negribot”, nevis kaut ko žvankstot par vēlmēm (būtībā tukšiem solījumiem un pat fantāzijām) “stiprināt Latvijas drošību”, būtībā negrib te redzēt jelkādu “piekto kolonnu” un tās izpausmes, negrib redzēt uzspiestas svešvalodas diktātu un citas jelkādas okupācijas sekas. Vēlētāji negrib neaizsargātu valsts robežu un negrib, ka Latvijai naidīgas personas par savām noziedzīgām darbībām saņem simboliskus sodus.

Vēlētāji tādēļ galu galā negrib, ka viņu priekšstāvji negrib negribēt to pašu. Gluži pretēji – pēdējie dara visu tieši pretēji. Un tad vēlētāji to sāk saukt par “režīma” sazvērestību, pat par nodevību. Un te ir lielākā bīstamība. Negribot viņus, šis negatīvais kumulatīvais spēks pakāpeniski un neredzami sāk iznīcināt valsti. Tieši to, ko vēlas valsts ienaidnieki, kuru Latvijas neatkarības negribēšana kopā ar austrumos esošā kaimiņa negribēšanas spēku ir ļoti vērā ņemams un bīstams faktors.

Tā arī ir lielākā situācijas traģika. Taču vainīgi pie tā nav vēlētāji, kas izvēlējās mazāko no ļaunuma, kas attiecīgajā brīdī bija aktuālajā tirgus piedāvājumā. Vainīgs ir nīcīgais, aprobežotais pilnvarnieks, kas diskreditēja valsti kā idejas un konstrukcijas būtību.

Ja “ļooti, nu ļooti negribētu” caurumainu robežu vai “piektās kolonnas” permanentu un aizvien pieaugošo klātbūtni, vai maigus sodus ienaidniekiem, tad tas nenotiktu. Tas nevarētu notikt, jo tam ir gan visas nepieciešamās pilnvaras, gan instrumenti. Un tomēr tas notiek, imitējot rīcību un pozitīvu gribu.

Ja kaut uz sekundi tiek pieļauta okupācijas iespēja ar visām no tālāk esošajām sekām un iespējamo nepieciešamību pielāgoties jaunajai realitātei, tad tas nozīmē, ka tas nav “ļooti, nu ļooti negribēts”. Tā pa īstam. Ar pilnu pašatdevi. Ar absolūtu pašaizliedzību. Līdz mielēm.

Kur ir šādi valstsvīri?

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...