Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā partijas Vienotība Veselības darba grupas sēdē tomēr netika nomainīta tās vadītāja, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Tas neizdevās, jo jau pirms sēdes bija parādījusies informācija, ka Veides nomaiņu ļoti vēlētos veselības ministre Ingrīda Circene, kurai nav bijuši pa prātam Veides iebildumi pret atsevišķām ministres enerģiski „bīdītā” Mātes un bērna veselības plāna detaļām un nostādnēm. Pati Circene ar savas preses pārstāves starpniecību gan to kategoriski noliedz.
Ministru kabinets šā gada jūnijā apstiprināja Circenes vadītās ministrijas virzīto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.-2014.gadam, kas paredz principa "nauda seko grūtniecei" ieviešanu, papildu izmeklējumus topošajām māmiņām, recepšu zāļu kompensēšanu, kā arī neauglības ārstēšanas, tostarp medicīniskās apaugļošanas iekļaušanu valsts apmaksātajos pakalpojumos. Šajā plānā jau saskatītas pašas Circenes ģimenes „profesionālā biznesa” intereses.
Kā zināms Pietiek, arī pašā Vienotības iekšienē šis Circenes virzītais plāns izraisījis plašas un asas diskusijas. Saistībā ar vairākām nostādnēm opozīcijā ministres pārāk acīmredzami nepārdomātajām vai savtīgajām iecerēm nostājusies pat Vienotības darba grupa ar Veidi priekšgalā. Tas nav aizmirsts, un aizvadītajā nedēļā Circene saskatījusi piemērotu laiku darba grupas vadītājas nomaiņai.
Tomēr šī iecere nav izdevusies, un „apvērsums” nav noticis, kaut gan, kā liecina dažādu avotu Vienotības iekšienē apgalvotais, vairākiem potenciālajiem lēmējiem ministre vai viņas neoficiālie pārstāvji esot izteikuši vilinošus administratīvos piedāvājumus apmaiņā pret nelielo pretimnākšanu.
Tā, piemēram, no Reformu partijas izslēgtajam tās bijušajam Rīgas nodaļas vadītājam Renāram Putniņam apsolīts ne tikai atbrīvotais darba grupas vadītāja postenis, bet arī valdes locekļa amats VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kur viņš līdz šim bijis neiroķirurgs.
Vēl vairāk – neraugoties uz to, ka Liepājas slimnīcas valdes locekļu iecelšana ir Ulda Seska vadītās pilsētas pašvaldības prerogatīva, par pretimnākšanu Circenes plānu īstenošanai piedāvāti valdes locekļu posteņi arī šajā ārstniecības iestādē.
Šo amatu ieguvēji būtu Circenei tuvu stāvošais Vienotības Liepājas reģionālās nodaļas biedrs, Liepājas reģionālās slimnīcas Staru terapijas nodaļas vadītājs Māris Mežeckis un slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodaļas virsārsts Uldis Balodis.
„Apvērsuma” organizētāju un „līdzjutēju” vidū bijuši arī tādi ministrei pietuvināti ļaudis kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa posteni jau ieguvušais Aigars Pētersons, kurš mērķē arī uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora posteni, un ar AS Latvijas Jūras medicīnas centrs saistītais bijušais Saeimas deputāts Viesturs Šiliņš.
Tikai sakarā ar to, ka šie plāni veselības nozares pārstāvju vidū tapuši zināmi jau iepriekš, kā arī, pateicoties eksministra, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara klātbūtnei darba grupas sēdē, Circenes nodomi vismaz uz laiku atlikti.
Avoti Vienotības Veselības darba grupā Pietiek norādīja – ministres asā nepatika pret Veidi pirmām kārtām esot saistīta tieši ar viņas opozīciju Circenes iecerētajam un virzītajam Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānam.
Veide darba grupā neesot slēpusi aizdomas, ka faktiski tas ir tikai ginekologu lobēts plāns palielināt samaksu par pakalpojumiem, nevis reāli uzlabot situāciju, un prasījusi izmaksu pamatojumu virknē pozīciju.
Tāpat Veide un vēl virkne darba grupas pārstāvju ļoti skeptiski izteikušies pret Circenes iecerēto apdrošināšanas plānu, kas daudziem šķiet riskants un nepārdomāts, - Eiropas Savienības valstīs tāds neesot redzēts.
Pati Circene gan šādus „apvērsuma” plānus kategoriski noliedz, un līdzīgi izsakās arī saistībā ar tiem pieminētās personas. „No kurienes jums tādas ziņas? Galīgi nē, tas man būtu liels pārsteigums. Kas jums tādas blēņas stāstījis? Ja jau kaut ko atreferē, tad vajadzētu tomēr precīzi. Mēs vienkārši spriedām, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, kā uzlabot darbu. Tas arī viss,” – tā, piemēram, Pietiek situāciju komentēja Mežeckis. Citi pieminētie ir vēl mazrunīgāki.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
