Nedzirdīgo savienībai - atgādinājums par sterilizētu bezsaimnieka kaķu labturību
Nodibinājums dzivniekupolicija.lv14.03.2015.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Esam saņēmuši informāciju no Daugavpils iedzīvotājiem par Daugavpilī 18.novembra ielā 208 pagrabā mītošiem sterilizētiem bezsaimnieka kaķiem.
Dzīvnieku policija ir sabiedriska kustība, kuras mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju vēlmi un iespējas palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, sniedzot konsultācijas par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem. Bezsaimnieka kaķi ir cilvēku bezatbildības sekas, kas raksturīgas pilsētās. Pēdējo 10 gadu laikā sterilizēti bezsaimnieka kaķi ir kļuvuši par pilsētvides sastāvdaļu, par tiem rūpes uzņemas atbildīgā sabiedrības daļa, kas nav vienaldzīgi un nespēj atstāt dzīvnieku bez aprūpes.
Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts: „Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt." Tāpat šis likums paredz, ka dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, kā arī dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku, par ko paredzēta administratīvā atbildība.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantā bezsaimnieka kaķiem ir dots īpašs juridiskais statuss - ir atzīts, ka „par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā". Uz šiem dzīvniekiem nav attiecināmas prasības, kas paredzētas par klaiņojošiem dzīvniekiem. Tai pat laikā šiem dzīvniekiem ir nodrošināma aizsardzība un labturība atbilstoši to sugas fizioloģiskajām vajadzībām.
Bezsaimnieka kaķu sterilizācija ir pasaulē atzīta efektīvākā metode šo dzīvnieku skaita ierobežošanai. Kopš 2005.gada šo metodi pielieto Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības un tās pašvaldības, kurās ir problēma ar bezsaimnieka kaķiem, īpaši, kur ir mazdārziņu teritorijas. Vislielākais bezsaimnieka kaķu skaits, protams, ir Rīgā, kur papildus pašvaldības finansējumam bezsaimnieka kaķu sterilizācija tiek veikta arī par dzīvnieku aizsardzības organizāciju un dažādu fondu līdzekļiem.
Galvenais nosacījums, sterilizējot bezsaimnieka kaķus, ir to aprūpētāju apņemšanās rūpēties par šiem kaķiem pēc operācijas, uzturēt tos kaķa mūža garumā. Šīs personas labprātīgi ir uzņēmušās rūpes par bezsaimnieka kaķiem un dara to par saviem līdzekļiem, lai nodrošinātu gan šo dzīvnieku labturību, gan arī sabiedrības pozitīvu attieksmi.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka sterilizētu kaķu koloniju izveidošana galvenokārt ir sabiedrības, nevis kaķu, interesēs. Bezsaimnieka kaķu sterilizācija nodrošina, ka:
- bezsaimnieka kaķi vairs nevairojas;
- sterilizēto kaķu kolonija savā barā nelaiž citus kaķus;
- sterilizēti kaķi, kas tiek aprūpēti, ir ar augstāku imunitāti, pasargāti no infekciju riskiem, tātad neapdraud apkārtējo cilvēku vai dzīvnieku veselību;
- kaķu apdzīvotā teritorijā neiemitinās grauzēji u.t.t.
Bezsaimnieka kaķu iznīcināšana neko neatrisina - iznīcināto dzīvnieku vietā uzradīsies jauni, kurus šobrīd teritorijā neielaiž esošie kaķi. Paaugstināsies risks, ka māju pagalmos un pie atkritumu tvertnēm savairosies žurkas un peles, ar kurām sadzīvot ir grūtāk, nekā ar kaķiem.
Lūdzam rast risinājumu un atbalstīt daugavpiliešu iniciatīvu nama pagrabstāvā ierīkot atsevišķu norobežotu telpas daļu, kur kaķiem patverties no laika apstākļiem. Šāda prakse, kad pagrabā tiek ierīkota atsevišķa telpa bezsaimnieka kaķiem, ir jau vispārpieņemta. Tādejādi kaķi netiek tajās pagrabtelpās, kur to klātbūtne nav vēlama, bet vienlaikus ir nodrošinātas tiesību aktu prasības par dzīvnieku aizsardzību un labturību.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
