Nedzirdīgo savienībai - atgādinājums par sterilizētu bezsaimnieka kaķu labturību
Nodibinājums dzivniekupolicija.lv14.03.2015.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Esam saņēmuši informāciju no Daugavpils iedzīvotājiem par Daugavpilī 18.novembra ielā 208 pagrabā mītošiem sterilizētiem bezsaimnieka kaķiem.
Dzīvnieku policija ir sabiedriska kustība, kuras mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju vēlmi un iespējas palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, sniedzot konsultācijas par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem. Bezsaimnieka kaķi ir cilvēku bezatbildības sekas, kas raksturīgas pilsētās. Pēdējo 10 gadu laikā sterilizēti bezsaimnieka kaķi ir kļuvuši par pilsētvides sastāvdaļu, par tiem rūpes uzņemas atbildīgā sabiedrības daļa, kas nav vienaldzīgi un nespēj atstāt dzīvnieku bez aprūpes.
Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts: „Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt." Tāpat šis likums paredz, ka dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, kā arī dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku, par ko paredzēta administratīvā atbildība.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantā bezsaimnieka kaķiem ir dots īpašs juridiskais statuss - ir atzīts, ka „par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā". Uz šiem dzīvniekiem nav attiecināmas prasības, kas paredzētas par klaiņojošiem dzīvniekiem. Tai pat laikā šiem dzīvniekiem ir nodrošināma aizsardzība un labturība atbilstoši to sugas fizioloģiskajām vajadzībām.
Bezsaimnieka kaķu sterilizācija ir pasaulē atzīta efektīvākā metode šo dzīvnieku skaita ierobežošanai. Kopš 2005.gada šo metodi pielieto Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības un tās pašvaldības, kurās ir problēma ar bezsaimnieka kaķiem, īpaši, kur ir mazdārziņu teritorijas. Vislielākais bezsaimnieka kaķu skaits, protams, ir Rīgā, kur papildus pašvaldības finansējumam bezsaimnieka kaķu sterilizācija tiek veikta arī par dzīvnieku aizsardzības organizāciju un dažādu fondu līdzekļiem.
Galvenais nosacījums, sterilizējot bezsaimnieka kaķus, ir to aprūpētāju apņemšanās rūpēties par šiem kaķiem pēc operācijas, uzturēt tos kaķa mūža garumā. Šīs personas labprātīgi ir uzņēmušās rūpes par bezsaimnieka kaķiem un dara to par saviem līdzekļiem, lai nodrošinātu gan šo dzīvnieku labturību, gan arī sabiedrības pozitīvu attieksmi.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka sterilizētu kaķu koloniju izveidošana galvenokārt ir sabiedrības, nevis kaķu, interesēs. Bezsaimnieka kaķu sterilizācija nodrošina, ka:
- bezsaimnieka kaķi vairs nevairojas;
- sterilizēto kaķu kolonija savā barā nelaiž citus kaķus;
- sterilizēti kaķi, kas tiek aprūpēti, ir ar augstāku imunitāti, pasargāti no infekciju riskiem, tātad neapdraud apkārtējo cilvēku vai dzīvnieku veselību;
- kaķu apdzīvotā teritorijā neiemitinās grauzēji u.t.t.
Bezsaimnieka kaķu iznīcināšana neko neatrisina - iznīcināto dzīvnieku vietā uzradīsies jauni, kurus šobrīd teritorijā neielaiž esošie kaķi. Paaugstināsies risks, ka māju pagalmos un pie atkritumu tvertnēm savairosies žurkas un peles, ar kurām sadzīvot ir grūtāk, nekā ar kaķiem.
Lūdzam rast risinājumu un atbalstīt daugavpiliešu iniciatīvu nama pagrabstāvā ierīkot atsevišķu norobežotu telpas daļu, kur kaķiem patverties no laika apstākļiem. Šāda prakse, kad pagrabā tiek ierīkota atsevišķa telpa bezsaimnieka kaķiem, ir jau vispārpieņemta. Tādejādi kaķi netiek tajās pagrabtelpās, kur to klātbūtne nav vēlama, bet vienlaikus ir nodrošinātas tiesību aktu prasības par dzīvnieku aizsardzību un labturību.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
