Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams
Taisnības cienītājs, bijušais policijas darbinieks13.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos uz to pusi kā uz kaut kādu paraugu. Mums viņu režīms neder. Paldies mūsu senčiem, ka esam Latvijā, nevis daļa no Krievijas», - tā runāja toreizējais Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs.
Tas ir fragments no viņa intervijas NRA.LV 2019.gada jūnijā. Toreiz viņš pēc izslēgšanas no Saskaņas cerēja uz labējo partiju labvēlību, lai paliktu pie siles.
Tagad Rosļikovs ka īstais demagogs un prasts manipulators dzied citu “dziesmu”, solot iesēdināt cietumā tos Saeimas deputātus, kas balsoja par okupekļa nojaukšanu. “Mēs obligāti vajāsim tos cilvēkus, kuri pieņēma lēmumus,”- sola Rosļikovs un uz jautājumu, pēc kāda panta, atbild: “Atradīsim.”
Šī retorika ir izskaidrojama ļoti vienkārši – viņa vadīta kabatas partija Stabilitātei! zvejo krievvalodīgo balsis, un tāpēc pats Rosļikovs kategoriski atsakās nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā.
Pēc likteņa ironijas viņam pašam sen jau vajadzēja sēdēt cietumā! Tā sanāca, ka tagadējo t.s. politiķi Rosļikovu es pazīstu jau ļoti sen, vēl no tiem laikiem, kad jauneklis Rosļikovs nesekmīgi mēģināja veidot savu karjeru policijā. Jau toreiz visus pārsteidza viņu sīkumainība, alkatība, naudas kāre – viņš viegli laida brīvībā visādus zaglēnus un citus žuļikus. Viņš viegli varēja uzrakstīt “donosu” uz jebkuru savu kolēģi. Ļoti gribētos redzēt, ko viņš atbildēs saviem kaismīgiem faniem uz jautājumu, par ko tomēr viņu ar s…dainu mietu izmeta no policijas?
Visur, kur darbojās, rosījās Rosļikovs, dīvainā kārtā zuda nauda, un bizness ātri gāja pa skujas taku.
Es jau savā naivumā esmu domājis, ka tādi personāži kā afērists Rosļikovs varēja uz kaut ko cerēt politikā tikai 90. gados. Bet ne – viņš turpina sekmīgi muļķot tautu arī 2022.gadā. Bet varbūt tomēr vēlētāji nedos sevi galīgi apmuļķot un izmantot un par visādiem rosļikoviem nebalsos!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
