Ne Pulks, ne "Pasažieru vilciena" vadība nespēj minēt kaut vienu darbību, ko politiķis būtu veicis jaunajā "siles amatā"
PIETIEK14.08.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Ne Vienotības politiķis Olafs Pulks, kurš uz politiskās piederības pamata no 1. augusta kļuvis par valsts AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja Arta Birkmaņa konsultantu, ne pats Birkmanis nespēj minēt kaut vienu darbību, ko jaunajā amatā pirmo divu nedēļu laikā būtu veicis Pulks.
Kā zināms, Pulks, kurš šopavasar zaudēja politisko amatu Rīgas brīvostā, pārkvalificējās par dzelzceļa ekspertu un no 1. augusta bez konkursa tika iecelts par Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja konsultantu ar 1500 latu mēnešalgu.
Balstoties uz paša Pasažieru vilciena sniegto detalizēto aprakstu par Pulka jaunajiem pienākumiem, Pietiek uzdeva virkni jautājumu par šo pienākumu izpildi gan pašam Pulkam, gan arī Birkmanim.
Lai gan nevarēja gaidīt, ka divās nedēļās Pulks, kuram nav nekādas pieredzes dzelzceļa lietās, būtu veicis apjomīgas aktivitātes, realitāte izrādījās vēl skumīgāka, - ne Pulks, ne uzņēmuma vadība nespēja nosaukt par vienu vai divas darbības, ko jaunajā amatā pirmajās divās nedēļās būtu paveicis Pulks.
Pietiek publicē jautājumus, kas bija uzdoti gan Birkmanim, gan Pulkam.
Jautājumi par konsultanta O. Pulka padarīto AS Pasažieru vilciens (turpmāk tekstā - Sabiedrība) pirmajās divās darba nedēļās:
1. kādas konsultācijas Sabiedrības valdes priekšsēdētājam, piedaloties pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā, šajā laika periodā ir sniedzis O. Pulks?
2. kādus priekšlikumus Sabiedrības valdes priekšsēdētājam un valdei par nepieciešamajiem uzlabojumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu procesā šajā laika periodā ir sniedzis O. Pulks?
3. kādus priekšlikumus par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām dzelzceļa staciju tuvumā ir sagatavojis, kādus projektus, kas saistīti ar Park&Ride ieviešanu, šajā laika periodā ir izstrādājis un koordinējis O. Pulks?
4. kādas aktivitātes, nodrošinot sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadājumu organizācijām, apkopojot aktualitātes pasažieru pārvadājumu attīstības jautājumos, sniedzot priekšlikumus Sabiedrības valdei par Sabiedrības sniegto pakalpojumu attīstības iespējām, ņemot vērā citu valstu un pārvadātāju labāko praksi, šajā laika periodā ir veicis O. Pulks?
5. kā O. Pulks šajā laikā ir izanalizējis Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadātāju pieredzi elektronisko biļešu veidu ieviešanā un attīstībā, kādus priekšlikumus sniedzis Sabiedrības esošo biļešu veidu un formu optimizācijai un jaunu biļešu veidu ieviešanai?
6. kā O. Pulks šajā laikā ir nodrošinājis Sabiedrības sadarbību ar Rīgas pilsētas pašvaldību, pašvaldības uzņēmumiem un citām organizācijām E-talona pakalpojumu projektu ieviešanai un attīstībai vilcienos?
7. ar kādiem rezultātiem O. Pulks šajā laikā ir piedalījies Rīgas domes darba grupā par Dzelzceļa integrēšanu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, vai un kādā formā ir informējis Sabiedrības valdi par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem un nepieciešamo rīcību no Sabiedrības puses?
8. kā O. Pulks šajā laikā ir piedalījies Sabiedrību darba grupās, kas saistītas ar jaunu pakalpojumu veidu ieviešanu sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību, valsts vai privātiem uzņēmumiem un organizācijām.
9. kādus citus norādījumu un rīkojumus pēc vadības pieprasījuma šajā laikā ir izpildījis O. Pulks?
Daži jautājumi O. Pulkam par viņa kā konsultanta padarīto AS Pasažieru vilciens (turpmāk tekstā - Sabiedrība) pirmajās divās darba nedēļās:
1. kādas konsultācijas Sabiedrības valdes priekšsēdētājam, piedaloties pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā, šajā laika periodā Jūs esat sniedzis?
2. kādus priekšlikumus Sabiedrības valdes priekšsēdētājam un valdei par nepieciešamajiem uzlabojumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu procesā šajā laika periodā esat sniedzis?
3. kādus priekšlikumus par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām dzelzceļa staciju tuvumā esat sagatavojis, kādus projektus, kas saistīti ar Park&Ride ieviešanu, šajā laika periodā esat izstrādājis un koordinējis?
4. kādas aktivitātes, nodrošinot sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadājumu organizācijām, apkopojot aktualitātes pasažieru pārvadājumu attīstības jautājumos, sniedzot priekšlikumus Sabiedrības valdei par Sabiedrības sniegto pakalpojumu attīstības iespējām, ņemot vērā citu valstu un pārvadātāju labāko praksi, šajā laika periodā esat veicis?
5. kā šajā laikā esat izanalizējis Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadātāju pieredzi elektronisko biļešu veidu ieviešanā un attīstībā, kādus priekšlikumus esat sniedzis Sabiedrības esošo biļešu veidu un formu optimizācijai un jaunu biļešu veidu ieviešanai?
6. kā šajā laikā esat nodrošinājis Sabiedrības sadarbību ar Rīgas pilsētas pašvaldību, pašvaldības uzņēmumiem un citām organizācijām E-talona pakalpojumu projektu ieviešanai un attīstībai vilcienos?
7. ar kādiem rezultātiem šajā laikā esat piedalījies Rīgas domes darba grupā par Dzelzceļa integrēšanu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, vai un kādā formā esat informējis Sabiedrības valdi par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem un nepieciešamo rīcību no Sabiedrības puses?
8. kā šajā laikā esat piedalījies Sabiedrību darba grupās, kas saistītas ar jaunu pakalpojumu veidu ieviešanu sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību, valsts vai privātiem uzņēmumiem un organizācijām.
9. kādus citus norādījumu un rīkojumus pēc vadības pieprasījuma šajā laikā esat izpildījis?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
