Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķīrējtiesas ir nevalstiski veidojumi, kas izšķir civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām (ar zināmiem ierobežojumiem). Ja tās darbojas godprātīgi, tad ir patiess atbalsts tiesu sistēmai, jo valsts tiesu darbs tiek atslogots. Diemžēl ne viss notiek, kā gribētos, un ir arī trūkumi un neskaidrības. Tāpēc jau daudzus gadus tiek runāts un apspriests jautājums par šķīrējtiesu institūta sakārtošanu.

Patiesi, situācija nav normāla, jo pašlaik Latvijā ir reģistrētas 214 šķīrējtiesas (te gan jāatzīmē, ka nav vērojama tendence to skaitam pieaugt). Protams, tas ir daudz, turklāt lielākā daļa no tām nedarbojas vai uzskatāmas par „kabatas” šķīrējtiesām. Attiecīgi ir bijuši vairākkārtīgi mēģinājumi sakārtot šo sistēmu un arī samazināt skaitu.

Nedaudz vēstures. Pirms sešiem gadiem, 2007.gadā bija pirmie nopietnie mēģinājumi sakārtot šķīrējtiesu darbību, kas iezīmējās ar 2 likumprojektiem - jaunais Šķīrējtiesu likuma likumprojekts un attiecīgi arī Civilprocesa likuma grozījumu likumprojekts. Atklātībā šie abi likumprojekti nāca 2007.gada 18.oktobrī, kad tie tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Pēc tam, 2007.gada 18.decembrī Jurista vārdā tika publicēti vairāku Latvijas speciālistu viedokļi par šiem likumprojektiem. Pēc tam iestājās zināms klusums, bet gandrīz tieši pēc gada, t.i., 2008.gada 16.decembrī Jurista vārdā tika norādīts, ka 2008.gada 5.augustā klajā nāca Šķīrējtiesu likuma likumprojekta 2.versija. Šajā pašā Jurista vārda numurā ieskatu topošajā likumprojektā sniedza ārvalstu šķīrējtiesu speciālisti.

Diemžēl jaunais Šķīrējtiesu likuma likumprojekts tika pamatoti kritizēts no speciālistu puses. Sekojoši likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” un likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” tika atsaukti no izskatīšanas Ministru kabineta sēdē. Vienlaikus tika norādīts, ka attiecībā uz jautājumiem, par kuriem ekspertu vidū nav konceptuāli atšķirīgu redzējumu vai ir panākti kompromisa risinājumi, tiks turpināts darbs pie spēkā esošā šķīrējtiesas procesa regulējuma pilnveidošanas, izstrādājot attiecīga satura grozījumus Civilprocesa likumā.

Tad iestājās klusums, un tikai 2010.gada 30.jūnijā notika diskusiju par šķīrējtiesu jautājumiem un nepieciešamajiem Civilprocesa grozījumiem. Atkārtota diskusija notika 2010.gada 24.augustā, kad tika apkopoti visi priekšlikumi. Savukārt 2011.gada oktobrī Tieslietu ministrija atkal uzsāka darbu pie diskusijā apspriesto jautājumu ieviešanas. Līdztekus bija izveidota darba grupa pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas arī uzsāka darbu pie jaunu atbilstošu likumprojektu izstrādes, lai varētu sakārtot šķīrējtiesu sistēmu.

Tomēr Tieslietu ministrija neņēma vērā priekšlikumus, kas tika apkopoti 2010.gadā, tāpat arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iesniedza savus priekšlikumus voluntāri, nesagaidot pašas izveidotās darba grupas kopīgus secinājumus un lēmumus, un lielā slepenībā Tieslietu ministrija 2013.gada 31.janvārī virzīja likumprojektus izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, kur tie tika izsludināti un nodoti izskatīšanā ministrijām un citām institūcijām.

Atkal klusums, bet pagājušas nedēļas beigās uzzinām, ka uz 5.novembri abi likumprojekti ir nodoti izskatīšanai Ministru kabinetam. Pateicoties kopīgiem kolēģu pūliņiem 4. novembrī tapa vēstule, ko parakstīja un iesniedza atbildīgajām amatpersonām Latvijas Juristu Biedrības prezidents Aivars Borovkovs, pārstāvji no dažādām šķīrējtiesām – Sandra Neilande (Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa), Jānis Tiesnieks (Baltijas Starptautiskā šķīrējtiesa), Jānis Lapsa (Rīgas šķīrējtiesa).

Īsumā pamatproblēma ir šāda – šķīrējtiesu dibināšanai ir izvirzīti nesamērīgi kritēriji (pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu), no kā izriet, ka nepārprotami tiek lobētas divu šķīrējtiesu - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas komercbanku asociācijas šķīrējtiesas intereses.

Tāpat nesaprotama un nekur pasaulē neeksistējoša ideja par šķīrējtiesnešu sertifikāciju (te gan mazliet maldinu, viena valsts ir – Uzbekistāna). Un, visbeidzot, piedāvātie likumprojekti neatrisina tās problēmas, kas eksistē ikdienā, šķīrējtiesām pieņemot nolēmumus, un nesatur tos priekšlikumus, kurus izvirzījuši šķīrējtiesu speciālisti iepriekš.

5.novembrī Ministru kabinets nolēma atlikt šī jautājuma izskatīšanu uz vienu nedēļu, tomēr nav skaidrības, kas notiks tālāk. Šķīrējtiesu speciālisti, kurus pārstāvu arī es un vēstuli parakstījušās personas, uzskata, ka šādi likumprojekti nav apstiprināmi un jāveido darba grupa, kurā jāpiedalās darbojošos šķīrējtiesu pārstāvjiem.

Šķīrējtiesu sistēma ir jāsakārto un mūsu domubiedru pulkā ir daudzi godprātīgi šķīrējtiesneši, kas ir gatavi cīņai ar „kabatas” šķīrējtiesām un kas var sniegt priekšlikumus šķīrējtiesu institūta pilnveidošanai. Tomēr nav pieļaujama situācija, ka tagad 213 šķīrējtiesu vietā būs tikai 2. No tā labāk nebūs – tur lietas netiks skatītas, valsts tiesas būs pārslogotas.

Lai kāda būtu turpmākā virzība normatīvajos aktos, svarīgi būtu ne tikai analizēt nepieciešamību veikt grozījumus likumos, bet atjaunot reputāciju šķīrējtiesas institūtam, pirmkārt, pievēršot vērību šķīrējtiesnešu un šķīrējtiesas tehniskā personāla kvalifikācijas un ētikas jautājumiem, otrkārt, padarot vienveidīgu šķīrējtiesas nolēmumu praksi un kvalitāti.

* zvērināts advokāts, vairāku darbojošos šķīrējtiesu šķīrējtiesnesis, vairāk nekā 12 gadu izskatījis vairāk nekā 3000 strīdu, Augstākās tiesas 2008.gada tiesu prakses apkopojuma par šķīrējtiesām un publikāciju par šķīrējtiesām autors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...