Nav laika kavēties ilgās diskusijās, ir jārīkojas ātri, tāpēc mēs tagad sāksim domāt par priekšlikumiem
Jānis Reirs, finanšu ministrs11.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģimenes ar bērniem un to labklājība mūsu valstij ir ļoti svarīga. Mans viedoklis par koalīcijas Sadarbības sanāksmē diskutēto priekšlikumu par vienreizējo atbalstu izsauca karstas diskusijas sabiedrībā, tādēļ vēlos paskaidrot savu viedokli. Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi.
Krīze ir grūti panesama visiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kuras tā skārusi īpaši smagi, piemēram, viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, vecākus, kuri saņem dīkstāves pabalstu. Šī krīze ir padziļinājusi sociālo nevienlīdzību, un iezīmējas ļoti liela atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem. Krīze ir palielinājusi dzimumu nevienlīdzību, un īpaši skarbi tā skārusi sievietes un viena vecāka ģimenes, kam vienlaikus jātiek galā ar dažādiem sadzīviskiem jautājumiem, bērnu skološanu un ģimenes materiālo nodrošināšanu - par to liecina nesen klajā nākušais ANO pētījums.
Mums ir jāparūpējas par sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, tādēļ rosinu piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām, lai ikvienam bērnam ir nodrošināta pilnvērtīga attīstība. Šāda atbalsta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā.
Ikmēneša atbalsts mērķētām iedzīvotāju grupām ir daudz godīgāks un efektīvāks nekā cita koalīcijas partnera piedāvātais vienreizējais pabalsts visām ģimenēm ar bērniem. Vai, Jūsuprāt, ministriem, deputātiem un citiem turīgiem vecākiem būtu jāizmaksā vienreizējs pabalsts jeb tā saucamā “helikoptera nauda”? Tas nekādā veidā nemazinās nevienlīdzību. Tādēļ domāju, ka daudz precīzāk un mērķtiecīgāk būtu atbalstu sniegt pastāvīgi ik mēnesi līdz Covid-19 ierobežojumu beigām tieši tiem, kam līdzekļi ir visvairāk nepieciešami.
Saskaņā ar vakcinācijas plānu plaša sabiedrības vakcinācija būs iespējama tikai līdz vasaras beigām. Vienreizējs pabalsts izkusīs kā pēdējais sniegs pavasarī, un ļaudis atgriezīsies pie tām pašām problēmām. Turpretī ikmēneša atbalsts sniegtu ģimenei finansiālas drošības sajūtu līdz krīzes beigām, ļaujot atsperties un pārvarēt krīzes laika izaicinājumus.
Nav laika kavēties ilgās diskusijās, ir jārīkojas ātri. Tuvākajā laikā nāksim klajā ar precīziem priekšlikumiem.
Vecāki, kas radījuši bērnus, tādējādi ir snieguši ļoti nozīmīgu pienesumu mūsu valsts attīstībai un nākotnei, un rūpes par jaunās paaudzes audzināšanu ir nenovērtējams ieguldījums. Tādēļ ģimenes ar bērniem, kas pakļautas vislielākajai finansiālajai nedrošībai, ir grūtā brīdī jāatbalsta.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
