Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rūpīgi izanalizējot abu pušu argumentus un skaidrojumu, Pietiek nav izdevies atrast neko tādu, kas varētu tikt uzskatīts par valdības Rīgas domei dotu solījumu dotēt sabiedriskā transporta biļetes nerīdziniekiem vai attiecīgu vienošanos, kā to publiski apgalvojusi Rīgas pašvaldība.

Rīgas mērs Nils Ušakovs skaidrojumā par nepieciešamību paaugstināt galvaspilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenas aizvadītajā nedēļā publiski paziņoja, ka uz šādu soli galvaspilsētu piespiedusi valdība, kas nav pildījusi doto solījumu.

„2013. gadā mēs atkal atsākām strādāt ar valdību par dotācijas atgriešanos par nerīdziniekiem. Un šeit es vēlos uzsvērt - tieši par dotācijas atgriešanos. Tika izmantoti dažādi instrumenti, kā dēļ tika panākta vienošanās - 2014. gadā Rīga turpina dotēt visus, bet 2015. gadā arī valdība pievienojas ar savu ieguldījumu. 2014. gada decembra pašās beigās, pašā pēdējā brīdī, Saeima Vienotības vadībā nobalsoja pret 15 miljonu eiro dotāciju par nerīdziniekiem. Bez pamatojuma un argumentiem. Nē, un punkts,” plašā skaidrojumā pauda Rīgas galva.

Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par valsts naudas sadalīšanu, tagad apgalvo, ka par valdības solījumiem Rīgas domei neko nezinot, un iesaka meklēt solītāju Satiksmes ministrijā (SM), kas ir atbildīga par pasažieru pārvadājumu naudas sadali.

Savukārt Satiksmes ministrijā apgalvo, ka nekādas sarunas ar Rīgas domi neesot bijušas, un iesaka vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Turpretī šī ministrija sākotnēji mēģināja visus jautājumus pāradresēt Satiksmes ministrijai.

Taču tieši uz sarunām ar VARAM vadību solījuma došanā atsaucas Rīgas dome. „Lēmums par to, ka atlaide  50%  apmērā tiek piemērota gan rīdziniekiem,  gan nerīdziniekiem un to finansē Rīgas dome, tika pieņemts pagājušā gada sākumā pēc vienošanās ar toreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski. 

Tas bija pagaidu risinājums, un ar 2015. gadu valdībai vajadzēja kompensēt izdevumus par atlaidēm nerīdzinieku pārvadājumiem. Šādai nostādnei savstarpējās sarunās piekrita arī vēlākie VARAM vadītāji R.Naudiņš un K.Gerhards, ko viņi arī publiski ir apliecinājuši,” norāda Rīgas domes Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tam ir bijis arī publisks apliecinājums plašsaziņas līdzekļos, norādot uz aģentūras LETA publicētajām ziņām pērnā gada 6.februārī un 25.novembrī.

Pirmā no tām vēsta, ka Rīgas dome un VARAM ir vienojušās, ka tiks meklēts risinājums, lai Rīgas sabiedriskais transports būtu pieejams visiem pasažieriem par vienādu cenu. Vienošanās paredz, ka līdz gada beigām tiks izstrādāts mehānisms, kā turpmāk tiks finansēta izmaksu starpība par pārvadātajiem "nerīdziniekiem". Šo informāciju sniedzis Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Savukārt otrā izplatītā ziņa vēsta par VARAM sniegto informāciju, ka  ministrija kopā ar Rīgas domi meklēs risinājumus papildu finansējumam Rīgas sabiedriskajam transportam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretārs Arnis Zacmanis sākotnēji lūdza Rīgas domi precizēt, par kādiem solījumiem ir runa, bet, saņemot informāciju, ka runa ir par šīm LETA publicētajām ziņām, paziņoja: „Visticamāk, ka par šo, 15.milj arī jājautā Satiksmes ministrijai, tam nav sakara ar VARAM.”

Taču ministra pārstāvis piebilda, ka 2014.gada sākumā Rīgas dome vienojusies ar toreizējo ministru Eināru Cilinski, ka Rīgas sabiedriskā transporta finansēšanas jautājumi jārisina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietvaros un ir jāņem vērā Rīgas kā galvaspilsētas funkcijas.

„Šos jautājumus paredzēja risināt speciālā darba grupā. Šāda darba grupa tika izveidota ar Rīgas mēra rīkojumu 2014.gada 24.jūlijā, un tajā VARAM deleģēja savus pārstāvjus.  Neskatoties uz VARAM vairākkārtēju rakstisku un mutisku aicinājumu uzsākt darbu ātrāk, Rīgas Dome pirmo sēdi sasauca tikai 12.decembrī – tas ir par vēlu, lai piedāvātu kādus risinājumus 2015.gada valsts budžetā,” uzsvēra Zacmanis.

Rīgas mērs skaidrojumā par biļešu cenu pieaugumu atgādina, ka 2008. un 2009.gadā valsts dotēja Rīgas sabiedrisko transportu. „Vēsturiski Rīgā braukšanas biļetes cena pasažieriem, kuriem nepienākas nekādi īpaši atvieglojumi, vienmēr ir bijusi zemāka par pašizmaksu. Pašizmaksas un braukšanas biļetes cenas starpību vienmēr ir dotējusi Rīgas dome kopā ar valdību. Tas ir saistīts ar to, ka sabiedrisko transportu Rīgā izmanto gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, tādēļ valdībai vienmēr ir bijis absolūti dabiski dotēt galvaspilsētas transportu. Piemēram, 2008. un 2009. gadā valsts dotācija pārsniedza 15 miljonus eiro,” uzsver Rīgas mērs.

Dotāciju par nerīdzinieku pārvadāšanu līdz 2009.gadam nenoliedz arī Satiksmes ministrija, tomēr Ušakova minētie skaitļi, kā izrādās, ir mazliet pārspīlēti. 2008.gadā tā dotācijai sabiedriskajam transportam zaudējumu segšanai Rīgai piešķīrusi 10,74 miljonus eiro, bet 2009.gadā – 10,03 miljonus, savukārt par pārvadājumiem ārpus pilsētas teritorijas dotāciju valsts piešķir visu laiku. 2008.gadā tā bija 2,17 miljoni eiro, 2009.gadā – 2,27 miljoni, pērn – 1,22 miljoni, bet 2013.gadā – 1,06 miljoni eiro.

„Pašizmaksas un braukšanas biļetes cenas starpību pilsētas nozīmes maršrutu tīklos dotē republikas pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils un Rīga. Šobrīd valdība pilsētu sabiedriskā transporta dotēšanā piedalās, kompensējot zaudējumus, kas radušies, pārvadājot pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem (cilvēkus ar invaliditāti), un zaudējumus, kas radušies pilsētu maršrutos, kas šķērso pilsētu administratīvo teritoriju robežas vairāk kā 30% no maršruta kopējā garuma. Dotācija tiek piešķirta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pilsētu nozīmes maršrutos, to saņem Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils un Rīga,” skaidro SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa, piebilstot, ka līdz 2009. gadam valsts budžets piedalījās republikas nozīmes pilsētu sabiedriskā transporta dotēšanā, kompensējot ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus 35% apmērā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...