Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaislības ap bankām un baņķieriem pēc pāris nedēļu šekspīriskas spriedzes pārgājusi ierasti birokrātiskas gaudenības fūgā: vienā balsī skan “gaidīsim piedāvājuma izvērtējumu”, otrā “izmeklēšana būs panākumiem bagāta, un nekādā gadījumā ne ilgāka par pusgadu”.

Tā kā abi sensacionālie notikumi, gan valsts centrālās bankas vadītāja aizturēšana, gan nāves spriedumu saturoša īsziņa attiecībā uz trešo lielāko valsts komercbanku, sakrita laikā, tad neizbēgami sākās teoriju būvdarbi. Tos pastiprināja iesaistīto pušu apgalvojumi, ka katrs ir nomelnots un nomelnotājs droši vien ir tas otrais. Publisku, Bauskas tantei Martai saprotamu, pierādījumu gan nav, bet tas tak ikurāt labi teoriju attīstīšanai.

Tā kā karadarbība no vērienīgu manevru epohālās romantikas pārgājusi utainu ierakumu ikdienā, apskatīšu divas tēmas, kas šajos notikumos uzzibsnīja, bet nodzisa publicitātes smogā.

Pecunia non olet

Vispārējā sašutumā par ļauno krievu naudu un tās graujošo ietekmi uz latvju tautsaimniecību uzšķīlās blakus tēma: kā nav kauna ņemt šo smirdīgo naudu tik debešķīgi tīrai lietai kā mūsdienu māksla! Kauns, nodevība, visus pakārt, dedzināt un mest Likteņupē, vot, tā!

Piesaukts tika arī augstāk driķētais teiciens, burtiskā nozīmē “nauda nesmird”, kura lietotāju vairākums ierastā kārtā nezina tā izcelsmi. Nelielai atkāpei atgādinājums.

Teiciens tiek pierakstīts imperatoram Vespasiānam, kurš tā atbildējis dēlam Titam par urīna izmantošanas nodokli no publiskajām čurātuvēm Romas Cloaca Maxima sistēmā. Pasvītrosim, atšķirībā no pašreizējā priekšstata, ka nauda jāņem no čurātājiem, Vespasiāna nodokli maksāja urīna lietotāji, jo tā bija svarīga izejviela amatniecībā – ādu miecēšanā, audumu krāsošanā u.c.

Tātad darīšana šeit bija ar reālu ekosistēmu, kuru apmaksā nevis spiedīgos apstākļos nonācis garāmgājējs, bet tā laika industrija. No kā fisks iegūst līdzekļus armijai, daiļajām mākslām un izpriecām. Imperators pamatoti uzskatīja, ka nauda nesmird, ja reiz tā iet caur valsts kases šķīstītavu.

Līdzīga sistēma, lai arī lietotāja apmaksāta, finansēja daiļās mākslas sovjetu režīmā. Katrs, kurš nopirka mantu, kuru ražoja kāds ar peļņu strādājošs Muhosranskas kombināts, ar savu artavu pabalstīja gan armiju, gan miliciju, gan čeku, nemaz nerunājot par ieslodzīto vergu darbu, kurš bija nepieciešams vai ikkatram koku un metālu saturošam izstrādājumam. Bet daļa šīs naudiņas caur sovjetkultūriestādēm nonāca pie padlatvijas māksliniekiem, un tie varēja izpausties par vergu darba un sūdmēbeļu pārdošanas atlikuma grašiem.

Gaišie spēki paralēli vaimanāšanai par čekas maisu atvēršanas apokaliptisko ļaunumu aumež stingri nosoda baņķieru netīrās naudas ziedošanu mūsdienu mākslai. Kāds kauns, kāds ārprāts!

Uz mirklīti iedomāsimies, kas notiktu, ja mums nebūtu diezgan civilizētās kārtības ziedojumiem cēliem mērķiem. Šobrīd daļu no peļņas uzņēmējs var novirzīt pa taisno daiļajām mākslām, apejot kultūrkapitālus un komitejas sakariem ar ārzemju tautiešiem. Ja tā nebūtu, nauda nonāktu valsts kasē, tiktu izārdēta tās svaidītajās liesmās un jau kā nesmirdīga, pēc suškas – utruskas dažādos nemaskētu liekēžu un kautrīgu zaglēnu kantoros atgrieztos turpat, nu tikai kādā ceturtā daļā no iepriekšējās shēmas. Toties nesmird, biedri mākslinieki, un novērsta iespēja apiet to pašu nesmirdīgo sovjetu sistēmas stiprinātāju kohortu.

Ņemot vērā reālos skaitļus, šāda ziedošana pa taisno, apejot sistēmiskos parazītus, atņem sistēmas uzturētājiem miljonus. Un par daļu šajā dažmiljonu pīrāgā var arī pašausmināties, it sevišķi, ja tas notiek par mazu, bet taisnīgu atlīdzību. Tas gan netraucē maigi sažūžoties ar spēļu eļļu un ātro kredītu gādāto pienesumu, kurš piesūcies asarām un izmisumu, toties ir valsts kases dzīvinošo svēto liesmu attīrīts.

Būtu beidzot jāsaprot, ka naudas dalīšana tīrā un netīrā ir politiska izšķiršanās, ne abstrakti objektīva zinātne. Vai tie godīgie bāleliņi, kas desmit gadu par padsmit miljoniņiem “programmēja” e–veselību, drīkst iet uz Brīvdabas muzeja tirdziņu? Nauda tak skaidri izplinderēta, par tīru un godīgu nav saucama nu itin nekādi, un šādu puszagtu naudu iesmērēs kādam mūsu kolektīvās sirdsapziņas uzturētājam? Āpāc!

Nauda nesmird, vai tā būtu ievākta Romas impērijas čurātuvēs vai Rīgas Centrāltirgū. Smird demagoģija, smird divkosība, smird pēkšņā apgaismība, kurai jāuznāk pēc pavēles no centra. Lai teicam slavu un pateicību mūsu ieņēmumu dienestam, kurš novērš ikkatru smaku, vismaz attiecībā uz citu cilvēku naudu.

Naudas smirdēšana vai nesmirdēšana padlatviešu un mūsdienu mākslā ir tikai viens, diezgan specifisks, “nerezidentu” un “čaulu” naudas plūsmu apkalpošanas aspekts. Vai tiešām kāds iedomājās, ka bargais amerikāņu dokuments bija tēmēts uz modernās mākslas un kapu tramvaju ietekmēšanu? Skaidrs, ka tēma ir nesalīdzināmi plašāka, kurā mūsu komercbanku specifiskais rūpals ir ierauts ģeopolitiskā caurvējā.

Lai paskaidrotu savu otru secinājumu no februāra vidus lielā uzbudinājuma, būs noderīgs vēl viens ekskurss vēsturē, šoreiz gan tikai gadsimta ceturkšņa dziļumā.

Marketings, modelis ’94 DeLux, ar citronu smaržu

Iedomāsimies jauku dienu Vecrīgā, teiksim, Smilšu ielā. Pa kādas bankas durvīm ienāk jauns, sportisks cilvēks un dodas pie informācijas. Šim iedomātajam stāstam nav svarīgi, tieši kurā bankā. [Izziņai: tikai Smilšu ielā vien adreses bija vismaz sešām bankām, un vairumā no tām notikumi varētu attīstīties līdzīgi.]

Jaunais cilvēks noskaidro, ka konta atvēršanai nepieciešama pase, juridiskas personas gadījumā – arī reģistrācijas apliecība un pilnvara. Viss. Nekādu anketu par firmas īpašniekiem, labuma guvējiem, par biznesu, tā partneriem, iecerēto apgrozījumu un citām blēņām. Un tā nav atsevišķi ņemtas bankas frivola politika, viss ir likumīgi, komercbanku pārrauga – tai laikā Latvijas Bankas – stingrā uzraudzībā. Jaunais cilvēks paņem informācijas lapiņas, cenrāžus un dodas atvērt kontu. Viņam ir visnotaļ derīga Kurkestānas pase, kā arī dokumentu paka, kas apliecina, ka viņš ir BVI (British Virgin Islands) reģistrētas firmas Empty Space Marketing Ltd pilnvarots pārstāvis, tiesīgs atvērt kontus visā pasaulē un operēt ar tiem.

Pēc kādas nedēļas bankā pienāk pārskaitījums no saulainās Kurkestānas, summa USD 200 000, info saņēmējam “par mārketinga pakalpojumiem”. Banka atskaita komisiju par pakalpojumu un atlikumu – nu jau nepilnus 200 tūkstošus – ieskaita firmas kontā. Jaunais cilvēks piesaka kasē, ka grib saņemt visu, cik ir, skaidrā naudā. Cenrādis paredz, ka parastā komisija ir kādi 3%, steidzamā kārtā un dažādos īpašos gadījumos var būt arī divreiz vairāk.

Simts tūkstoši dolāru simtnieku banknotēs sver precīzi vienu kilogramu, un tā nu ar nepilnu divu kilo smagu nešļavu jaunais cilvēks dodas saules piemirdzētā Vecrīgā, mūžīgo svētku valstībā, savās marketinga speciālista gaitās.

Rezultāti:

pilnīga likumības un instrukciju ievērošana;

banka nopelnījusi komisijās kādus 10 līdz 12 tūkstošus dolāru ekoloģiski tīrā veidā (komisijas par konta atvēršanu, par summas ieskaitīšanu, par skaidru naudu kasē pēc steidzamā tarifa);

blakus esošs vai tajās pat telpās mītošs servisa kantoris tikpat ekoloģiski ir nopelnījis nepilnu tūkstoti par uzņēmuma reģistrēšanu BVI;

kāds Kurkestānas uzņēmums kļuvis mazāk apgrūtināts par 200 tūkstošiem, kas pašu uzņēmumu vai tā kuratorus pilnībā apmierina;

divi kilo banknošu sāk grūti izsekojamus ceļus.

Ap 1994. gada beigām vairums Latvijas komercbanku bija jau iemācījušās pilnīgi legāli iegādāties USD banknotes ar cenu 0.0045, tas ir, nedaudz zem pusprocenta. Milzīgas izmaksas šādai transakcijai ir tikai no šodienas skata, tai laikā Maskavā tipiska komisija bija līdz pat 10%. Piedevām norēķini Rīgā bija nesalīdzināmi ātrāki, pieslēgšanās SWIFT sistēmai jau bija notikusi, bankās strādāja jauni ambiciozi cilvēki, kas komunicēja ij krieviski, ij angliski.

Ek, bija laiki. Nu kāda šaitana pēc vajadzēja tajos torņos lidmašīnas grohņīt, varētu varbūt vēl tagad ekoloģiski operēt. Bet ir lietas, ar ko nejoko, it sevišķi Tēvocis Sems. Pirmo un līdz šim vienīgo reizi tika iedarbināts NATO līguma 5. pants, nopietnāk nemēdz būt.

Banku uzraudzība un kontrole gan skaidras naudas, gan BVI tipa firmu apkalpošanā ir nepārtraukti augušas kopš tā laika. Protams, pilnveidojās arī bankings. Shēmas, kas vienkāršas un skaistas kā pusaudžu ļubestība, vairs darbināt nevarēja, tā vietā nāca izsmalcināti investīciju mehānismi, dārgu iekārtu pirkumi komplektā ar ostu un transporta dokumentu pakām utml., bet būtība tā pati: Kurkestāna maksā un smaida, Rīga pārskaita, marketings priecīgs, visi apmierināti.

Tie, kuri domāja, ka, ja reiz papīri būs kārtībā, tad mums neko nevarēs padarīt, nav sapratuši ģeopolitiskās sekas, kādas izriet no miljardu summu nepārredzamas kustības. Presē bija ziņas, ka caur Latviju aizpērn gājis 1% pasaules USD norēķinu. Šis nav “tikai viens procentiņš”, tas ir 1% no neaptverami lielām summām. Nafta, zelts, dimanti, viss viss viss, ko vien varam iedomāties, tā vai citādi atstarojas dolāru norēķinos, un no šī astronomiskā apjoma 1% iziet caur Rīgu! Tā palikt nevarēja un nepalika ar.

Brīdinājumu ir bijis gana, ieskaitot mājienus ar mietu. Šķiet, tas bija 2006. gadā, kad VEF Banka dabūja izjust, ko nozīmē “nesaprast”, un aizgāja pa skuju taku. Galu galā visas Latvijas komercbankas zaudēja korespondentkontus ASV, un tām nācās dolārus trenkāt apkārt vai puspasaulei, kamēr tie sasniedza iecerēto klientu. Šo vēstures posmu noslēdz Tēvoča Sema ABLV bankai izsniegtā izziņa, ka šiem vairs Ziemsvētku eglīti nevajadzēs. Grūti iedomāties, ka šeit ir vēl ir kas palicis nesaprotams.

Par draugiem, nedraugiem un to pašu smaku

Tiktāl par vēsturi, tagad nedaudz prātošanas.

Ar eifēmismu “nerezidenti” šobrīd presē apzīmē ne jau Īrijā mītošus latviešu darba rūķus vai turīgus zviedrus, kas vasaru ieklīst Pāvilostā. Ar šo domāti banku klienti, kuru naudas izcelsme ir tuvāk vai tālāk uz austrumiem no mums un kuru apkalpošanā ir vērojama specializācija mūsu komercbanku vidū. Nepateikts šajā “nerezidentu” un “čaulu” apkārtrunāšanā ir tas, ka nav labi (1) taisīt nepārredzamas naudas plūsmas, jo tas traucē NATO, un (2) palīdzēt tuvāku un tālāku kaimiņvalstu resursu izplinderēšanā.

Par pirmo skaidrs. Un, kam nav skaidrs, pats vainīgs. Skatīt iepriekš.

Par nedraugiem stāsts it kā cits. Ja reiz ir ļaudis, kas spēj par lielām summām aptīrīt kaimiņvalsts budžetu, tad varētu šķist, ka viņi to vājina, ir tās objektīvi naidnieki un piedevām dod peļņu mūsējiem un tie savukārt miljonus budžetam. Atzīšos, es pirms gadiem 20 domāju līdzīgās kategorijās. Tas ir aplami, pagalam aplami.

Mūsu kaimiņvalsts vadību nekādi neuztrauc tās ekonomikas vājināšana un daudzu miljonu trūcīgu cilvēku posts. Tieši otrādi, jo trūcīgākos un nehumānākos apstākļos tie dzīvo, jo vairāk vaino šajā situācijā ārējos ienaidniekus, pirmkārt jau NATO, un tātad arī mūs, un sirsnīgi atbalsta savu līderi. Divdesmit gadu pieredze nepārprotami rāda, ka šo kaimiņu vada kleptokrātisku bastardu banda un izzadzēji ir režīma atbalstītāji, jo tā ir vienīgā šī režīma funkcionalitāte.

Mēs nevaram atļauties prasīt amerikāņu atbalstu savām robežām, vienlaicīgi apčubinot kaimiņu “biznesmeņus”, jo tādā veidā šis režīms tiek stiprināts, nevis novājināts. Ja mūsu vienīgais vērā ņemamais sabiedrotais uzskata, ka ar savu rūpalu mēs kakājam viņam aiz apkakles, tad nekādi stāsti par eko–šmeko–citronu smaržu neies cauri. Biznesa modeli nāksies mainīt un mainīt ātri.

Galu galā pasaulē neaptrūkās ne tabakas, ne cukura tādēļ vien, ka tika atcelts gadu tūkstošiem ierastais biznesa mehānisms, proti, vergu darbs. Nokārtojās ne uzreiz, un pa vidam bija lēvenis visādu nepatikšanu, bet pasaule galu galā kļuva tuvāka tādai, kurā mums pašiem ir ērtāk dzīvot.

Būs jāmācās dzīvot vairāk no sava darba un atjautības, mazāk no kaimiņu nelaimes. Būt cienījamiem sabiedrotajiem, prasīgiem pilsoņiem, neviltotiem patriotiem. Un, protams, Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...