Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklātībā sāk nākt pirmās ziņas par summām, kas Latvijas Nacionālajā operā izmaksātas ar tās nu jau bijušā direktora Andreja Žagara rīkojumiem. Nepilni 37 tūkstoši eiro - šāda summa par kritikas visai atturīgi vērtētā iestudējuma Spēlēsim operu "Mazais skursteņslauķis" režijas aprakstu, scenogrāfiju un kostīmu autoram Raplam Rokam no Slovēnijas.

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Žagara pagājušā gada beigās slēgtais līgums ar Roku, par režijas aprakstu slovēņu režisoram un scenogrāfam tikuši 19 048 eiro (pēc nodokļiem - 15 000 eiro), par scenogrāfiju - 9412 eiro (pēc nodokļiem - 8000 eiro), par kostīmu dizainu - 8236 eiro (pēc nodokļiem - 7000 eiro).

Papildus šai samaksai - kopumā 30 000 eiro pēc nodokļiem - Rokam ar šo pašu līgumu nodrošinātas gan labiekārtotas dzīvojamās telpas vai viesnīca Rīgā iestudēšanas laika periodā, gan ne vairāk kā četras aviobiļetes.

Kā rāda līgums, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, Rokam samaksātā summa ir bijusi lielāka par scenogrāfijas un kostīmu izgatavošanas izmaksām, kuras saskaņā ar operas finanšu plānu nav drīkstējušas pārsniegt 26 tūkstošus eiro.

Par šo summu opera ieguvusi tiesības šo Roka darbu iestudēt un izmantot publiskā izpildījumā, kā arī fiksēt, reproducēt, izplatīt, retranslēt, padarīt pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, Latvijas teritorijā un ārpus tās robežām uz desmit gadiem, sākot no iestudējuma pirmizrādes dienas Latvijā.

Šis ir pagaidām vienīgais Žagara noslēgtais līgums par autordarbu iegādi operas vajadzībām, kas ir nonācis atklātībā. Šonedēļ Latvijas Nacionālās operas jaunieceltā valdes locekle Daina Markova Latvijas Radio gan paziņoja, ka, "iedziļinoties operas darbībā, atklājies, ka savulaik operas administrācija slēgusi līgumus par diezgan dāsniem atalgojumiem, kā arī nav skaidrības par atsevišķiem iepirkumiem, jo nav zināms, kā pēc tiem tērēta nauda", taču nevienu konkrētu summu vai līgumu nenosauca.

Pēc šīs uzstāšanās Pietiek uzdeva operas valdei vairākus precizējošus jautājumus, - publicējam gan šos jautājumus, gan operas valdes atbildes uz tiem:

1) kuri ir līgumi, kas slēgti par "diezgan dāsniem atalgojumiem", kas tieši, kad tieši, ar ko tieši, uz kāda pamata tieši ir slēdzis?

Šobrīd veikta priekšizpēte, iepazīstoties ar noslēgtajiem autora līgumiem par jauniestudējumu izveidi. Vairākos līgumos autoratlīdzības summas ir ievērojami lielākas, salīdzinot ar līdzīgiem darbiem. Daļa šo līgumu ir saistīti ar A.Žagara iestudējumiem. Tāpat tie ir arī līgumi ar viesrežisoriem no opernamiem, kuros A.Žagars iestudē savas izrādes, un vēlāk šie režisori tiek aicināti uz LNO.

Diemžēl šajos līgumos ir atruna, ka līgums ir konfidenciāls, un to saturs var tikt izpausts vienīgi, abām pusēm piekrītot. Ja LNO publisko līgumu saturu, pretējā puse var vērsties pret LNO ar kompensācijas piedziņu par līguma informācijas izpaušanu. Informācija par noslēgtajiem iepirkumiem ir publicēta Iepirkumu Uzraudzības biroja mājas lapā ar norādi, ka līgums ir konfidenciāls.

2) kā tieši LNO valde definējusi atalgojumu vērtējumu "diezgan dāsns",  kā tieši šis definējums formulēts, ar kādu pamatojumu, kad tieši?

Definējums „diezgan dāsns” formulēts salīdzinājumā ar autoratlīdzībām līdzīga apjoma kultūras projektu veidošanā dažādās kultūras institūcijās Latvijā 2013. gadā, kā arī salīdzinot honorārus par autordarbu veikšanu vienādās pozīcijās līdzīga satura darbos.

3) kas ir  "atsevišķie iepirkumi", par kuriem "nav zināms, kā pēc tiem tērēta nauda"? Miniet katru no šiem iepirkumiem, tā veicēju, veikšanas laiku, summu, kā arī pamatojumu izteikumam, ka "nav zināms, kā pēc tiem tērēta nauda".

Iepazīstoties ar situāciju operā, un izpētot finanšu un juridisko dokumentāciju, LNO valde ir secinājusi, ka LNO jaunās skatuves tehnoloģiju aprīkojuma atjaunošanas iekārtas iepirkumos lielāko daļu veido pakalpojumu izmaksas. Tas darījis mūs uzmanīgus, tādēļ viens no finanšu un juridiskā audita uzdevumiem būs šī darījuma izpēte. Kopējais valsts mērķdotācijas apjoms skatuves tehnoloģiju aprīkojuma atjaunošanai divu gadu griezumā bija Ls 1 500 000.

Dokumenti

301 Moved Permanently

301 Moved Permanently


cloudflare

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...