Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.

Tiem, kuri nav dzirdējuši par Jesiku Aro, jāpaskaidro, ka viņa ir Somijas sabiedriskā medija YLE žurnāliste, kura ilgus gadus ir pētījusi Kremļa informācijas operācijas, tai skaitā tā dēvētās troļļu fermas darbību. Par saviem pētījumiem J. Aro ir stāstījusi starptautiskos forumos un liecinājusi ASV Kongresā, un tieši to dēļ pati kļuva par informatīvo un psiholoģisko uzbrukumu mērķi.

Interneta vietnes un sociālos medijus gadu garumā pārpludināja tūkstoši rakstu, diskusiju, izsmejošu mēmju, dziesmu un video, kurās žurnālisti dēvēja par meli, noziedznieci, narkomāni, garīgi slimu, mauku un apsprieda veidus, kā viņu varētu nogalināt. Vajāšana internetā un reālajā dzīvē sasniedza tādu līmeni, ka Aro, meklējot patvērumu, uz laiku no Somijas aizbrauca. Draudu un apmelojumu kampaņa gan nepanāca uzbrucēju mērķi apklusināt Aro, un tas mums ļauj tikt pie vērtīgas informācijas.

Kamēr brīvās pasaules universitātēs topošie žurnālisti mācās kritiski pārbaudīt faktus, lai auditorijai sniegtu pēc iespējas patiesāku informāciju, Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē izredzētiem studentiem māca informācijas kara kursu – metodes cīņai pret ienaidnieku. Turpinājumā garš fragments no grāmatas:

"Troļļu fabrikas un Kremļa starptautisko ietekmes aģentu visvairāk izmantotās tehnikas droši vien būs sapuvusī siļķelieli meli un 40:60 princips. Sapuvusī siļķe ir sliktas smakas ieberzēšana mērķa objekta drēbēs. Tehnika balstās uz melīgu un skandalozu apgalvojumu izplatīšanu, kurus cenšas iedabūt pēc iespējas plašākā publiskā diskusijā.

Kad tehnika darbojas veiksmīgi, objekta vārdu un saistību ar skandālu atkārto tik ilgi, kamēr viņa labā slava tiek sasmērēta un sāk smirdēt kā sapuvusi siļķe.

Arī tehnika ar nosaukumu lieli meli darbojas labi. Tās ideja ir izdomāt tik milzīgus melus, ka ir neiespējami noticēt, ka kāds varētu tā sameloties. Meli ir tik lieli, ka tie emocionāli satricina mērķauditoriju un maina tās attieksmi pret nomelnoto objektu. Piemēram, stāsts par Hilarijas Klintones saistību ar pedofilu grupējumu izklausījās pēc lielajiem meliem.

40:60 princips ir nacistiskās Vācijas propagandas ministra Jozefa Gebelsa izdomājums un viens no propagandas zelta likumiem. Publikas uzticēšanās tiek iegūta, par 60 procentiem stāstot "ienaidnieka interesēm atbilstošu" vai, piemēram, faktuālu informāciju. Tad iegūto uzticēšanos izmanto savā labā, atlikušos 40 procentus piepildot ar dzīviem meliem."     

Tehnikas ir senas un VDK (padomju laika Valsts drošības komitejas) izmantotas, bet Vladimira Putina valdīšanas laikā tās paceltas jaunā līmenī un aprobētas sociālajos tīklos.

Līdzīgi kā Kremļa kontrolētie TV kanāli pārvalda cilvēku prātus Krievijā, Putina mērķis ir ar starptautiskajiem propagandas medijiem RT un "Sputņik", ietekmes aģentiem, troļļiem un botiem sociālajos medijos ietekmēt cilvēku apziņu ārvalstīs. Viņi uzbrūk autoritatīviem Putina kritiķiem, izplata sazvērestības teorijas, rietumvalstu vadītājus saukā par nacistiem un ietekmē vēlēšanas. "Pēterburgas fabrikā algotajiem troļļiem un arī ar savu vārdu strādājošajiem Kremļa starptautiskajiem ietekmes aģentiem maksā skaidru naudu par to, ka viņi piepilda sociālos medijus ar dubļiem," raksta Aro.

Sociālo mediju algoritmi, kas cilvēkiem arvien vairāk piedāvā ierakstus ar tādiem vēstījumiem, kādus viņi sākuši patērēt, nodrošina lielisku vidi dezinformatoru mērķu sasniegšanai. Vēl viens izplatīts dezinformācijas kanāls ir lokāli ķengu portāli, kas publicē ziņu formā ietērptus skandalozus un vulgārus rakstus, kurus lielākoties ražo anonīmi autori.

Starp grāmatā aprakstīto Kremļa informācijas operāciju mērķiem ir bijuši daudzi Putina režīma nelabvēļi – ASV uzņēmējs Bils Brauders, kurš lobēja tā dēvēto Magņitska likumu jeb sankcijas Krievijas cilvēktiesību pārkāpējiem; atvērto datu pētnieks Eliots Higinss, kurš drīz pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas Austrumukrainā pierādīja, ka šis noziegums paveikts ar Krievijas raķešu sistēmu BUK; amerikāņu žurnāliste Liza Vāla, kura savulaik strādāja Kremļa propagandas TV kanālā "RT America", bet pēc Krimas aneksijas ēterā paziņoja par aiziešanu, jo kanālā nav iespējams stāstīt patiesību.

VDK cīņas propagandu izmanto tāpēc, ka tā ir efektīva – tā nomelno mērķi un vājina viņa teiktā ticamību.

Aro pēc nomelnošanas kampaņām secināja, ka pat cilvēki, kas viņu personiski pazina, sāka tām ticēt. Pat izglītoti cilvēki labprātāk iesaistījās viņas izsmiešanā, nevis iedziļinājās pēc augstiem ētikas un profesionālajiem standartiem tapušajos žurnālistes rakstos. "Krievijas informācijas kara arhitekti ir prasmīgi: viņi vada operācijas, kas ir ētiski nepieņemamas, reizēm nelikumīgas, pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskas tiesības, bet nopeļošu un nomelnojošu reakciju pavērš no sevis pret ziņnesi."

Ir plaši zināmi krievu centieni ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas 2016. gadā. Lai piedabūtu neizlēmušos vēlētājus balsot par savu favorītu Donaldu Trampu, Putina troļļu fabrika jau labu laiku pirms vēlēšanām bija izvērsusi īpašas operācijas.

Viltus profili, kas uzdevās par ASV pilsoņiem, "Facebook" izveidoja viltus ziņu lapas un ar imigrantiem naidīgiem rakstiem ievilināja tajās īstus amerikāņus. Šajās lapās dalījās ar mēmēm, kas dehumanizēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni, musulmaņus un meksikāņus. Tajās kurināja bailes un vedināja ienīst imigrantus. Musināšanas loģika bija skaidra: pilsoņus, kuri baidās no imigrantiem, ir viegli piedabūt balsot par Trampu, kas nostājas pret tiem. ASV komunikācijas profesore Keitlīna Hola Džeimisone savos pētījumos noskaidrojusi, ka krievu troļļiem un kiberuzbrukumiem bija izšķiroša ietekme uz 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu. Kiberkampaņa ietekmēja 80 000 balsu trijos štatos, un to dēļ pie varas nāca Tramps.

Līdzīgā veidā Kremlis mēģināja ietekmēt vēlēšanas Somijā. "Visi uzbrukumi nenotiek vienā laikā pirms vēlēšanām vai to procesā, tā ir ilgstoša iejaukšanās un pastāvīga pārlieka kāda viedokļa uztiepšana. Viens no paņēmieniem ir padarīt naida runu par normu un nodrošināt atbalstu labējiem radikāļiem," raksta Aro. Līdzīgi kā ASV, Kremļa ietekmes aģenti arī Somijā iedvesa bailes no "noziedzīgajiem izvarotājiem-imigrantiem", ceļot reitingus stingru imigrāciju politiku sološajiem eiroskeptiķiem no partijas "Īstenie somi" . "Īstenie somi" (tagad Somu partija) vēlēšanās ieguva otro labāko rezultātu, tikai mazliet zaudējot sociāldemokrātiem. Viņu kampaņotāji zaudējumā vainoja Somijas medijus un stāstīja, ka patiesais atbalsts viņiem esot daudz lielāks. Iebarot sazvērestības teoriju par negodīgām vēlēšanām bija Maskavas plāns arī Amerikas Savienotajās Valstīs. "Kremļa stratēģiskajā uzbrukumā rietumvalstu medijiem, politikai un demokrātijai ietilpst arī metodes, kas zināmus vēlētāju segmentus padara pasīvus. Kremlim nāca par labu, ja, teiksim, liberāļi negāja vēlēt tādēļ, ka "neesot vērts", vai tādēļ, ka vēlēšanas tiek "viltotas"".

Kur vēl mēs to visu esam redzējuši un dzirdējuši? Protams, tepat Latvijā. Mums nevajadzētu šaubīties, ka Kremļa ietekmes aģenti piestrādāja pie Saeimas vēlēšanām un pašlaik piestrādā pie valsts prezidenta vēlēšanām. Diskreditējošas kampaņas pret eiropeiskas vērtības nesošajiem valsts vadītājiem ("Kariņa-Levita režīmu"), citām augstām amatpersonām, godprātīgiem prokuroriem un izmeklētājiem, neatkarīgu mediju žurnālistiem un viedokļu līderiem ir pastāvīga realitāte, un būtu naivi iedomāties, ka tās nav informatīvā kara operācijas.

Ne velti šī raksta sākumdaļā gari citēju propagandistu tehnikas. Pavērojiet – tieši tos pašus paņēmienus pielieto Latvijā! "Ienaidnieku" apšauda ar agresīvu naida runu un cita starpā pielieto tādus pašus jēdzienus ("liberasti"). Aro grāmatā ir atsauce uz "Facebook", kas ir atzinis, ka savulaik dzēsis 364 neīstas lapas un profilus, no kuriem veiktas operācijas Baltijas valstīs, Centrālajā un Austrumeiropā. Covid-19 pandēmijas laikā bija uzkrītoši, ka, tikko Latvijas Radio "Facebook" kontos tika ielikta informācija par jauno vīrusu vai vakcīnām, tā sākās viltus profilu uzlidojums, izplatot sazvērestības teorijas un diskusiju cenšoties novest līdz absurdam.

Latvijā sociālie mediji ir kļuvuši par informācijas avotu daudz vairāk cilvēku nekā citās Eiropas valstīs, līdz ar to ir laba augsne manipulācijām.

Mums ir savi ķengu portāli, kuri, tāpat kā Kremļa propagandisti, tradicionālos medijus apvaino tajā, ar ko paši nodarbojas – informācijas sagrozīšanā un saimniekiem vajadzīgā politiskā vēstījuma izplatīšanā. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām dažu politisko spēku līderi savu dalību sabiedrisko mediju priekšvēlēšanu raidījumos sāka ar priekšlasījumu par sliktajiem sabiedriskajiem medijiem, kuri viņiem liedzot dalību.

Pie mediju diskreditācijas kampaņas pakavēšos ilgāk, jo zinu un izjūtu informatīvo operāciju sekas. Kā jau raksta Aro, pirmkārt, šīs operācijas ir iedarbīgas – cilvēki notic masveidā atkārtotiem meliem. Mediju darbības pamatā ir uzticība, un, ja tā ir sagrauta, zūd pamats mediju pastāvēšanai un palielinās iespējas, ka cilvēki aizvien vairāk saņem un savus lēmumus balsta nevis uz pārbaudītu faktoloģisku informāciju, bet meliem.

Otrkārt, uzbrukumi rada mediju pašcenzūras risku. Man ir nācies pieredzēt situācijas, kad žurnālisti nevēlas veidot sižetus, bet augstas raudzes eksperti sniegt intervijas par jutīgiem tematiem, lai pasargātu sevi no garantētiem uzbrukumiem kibertelpā. Pazīstu žurnālistus, kuri šī iemesla dēļ ir izdzēsuši savus "Twitter" profilus vai baidās tajos jebko publicēt. Kāda žurnāliste pameta darbu, jo nespēja izturēt publisko diskursu par "neuzticamajiem" sabiedriskajiem medijiem, kuri valsts vārdā īstenojot cenzūru.

Faktiski uzbrucējiem vismaz daļēji izdodas panākt savu mērķi – iebiedēt un apklusināt. Telpa, kurā sabiedrība var iegūt tai svarīgu informāciju vai kurā izskan uzbrucējiem nevēlami viedokļi, sašaurinās. "Smadzeņu skalošanas dēļ Somijā satraucoši daudzi tic, ka citu apkaunošana (..) un sekošana internetā ir "normāla vārda brīvība". Viņi iedveš lielas bailes un rada pašcenzūru," secina Aro.

Gluži labi iztēlojos cilvēkus, kuri, šo lasot, arī Latvijā teiks, ka mediji nav svētie un pelna kritiku. Protams, mediji ir pakļaujami kritikai, taču informācijas zaldātu piekoptā kritika, atkal citēšu Aro, nav "civilizēta, akadēmiska un argumentēta diskusija par žurnālistikas praksi, ziņu kritērijiem vai citiem modernās žurnālistikas elementiem, kuri tiek mācīti universitātēs, katru dienu pārspriesti redakciju sapulcēs un pētīti dažādās pasaules malās".  Tā vietā notiek "monotona, atkārtota, intelektuāli slinka nomelnošana".

Somijā veiktā pētījumā tika secināts, ka "naida runa ir kaitīga gan tās objektiem, gan visai demokrātiskajai sabiedrībai, gan tiesiskai valstij, gan vārda brīvībai". Tā autori ieteica uz šo fenomenu reaģēt ar jaunu valdības politiku un naida runu padarīt par noziegumu, par kuru apsūdzību ceļ prokurors, nevis upuris izlūdzas aizstāvību.

Cīnīties pret informatīvajām operācijām nav vienkārši. Pirmais solis būtu apzināties un atzīt, ka tādas notiek. Un tad ir dažas lietas, ko var darīt. "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" direktors Džeimijs Flajs, kurš daudz pētījis dezinformāciju un tās ietekmi, pirms Rīgas biroja atvēršanas intervijā žurnālam "IR" izteicās, ka viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties pret dezinformāciju, ir veselīga mediju vide. Tātad vide, kurā spēj pastāvēt neatkarīgi un spēcīgi mediji.

Tāpat jāturpina spiediens uz sociālo mediju milžiem, lai tie reaģē uz melu un naida izplatīšanu. Šopavasar piedalījos Eiropas Žurnālistu savienības rīkotajā seminārā par vardarbību internetā, kur eksperti mudināja sociālo mediju lietotājus ziņot par naida uzbrukumiem, pat ja sociālo mediju platformas reaģē kūtri vai nereaģē vispār – jo vairāk cilvēku ziņos, jo lielāka iespēja, ka platformas būs spiestas reaģēt.

Tāpat eksperti ieteica dokumentēt uzbrukumus un ziņot par tiem policijai. Naida uzbrukumi digitālajā vidē arī ir naida uzbrukumi, un tiesībsargājošām iestādēm jāmācās un jāspēj tos izmeklēt un pierādīt. Nevienam nav pienākuma pakļaut sevi naida runai vai emocionālai vardarbībai.

Somijā ķengu portāla trīs darboņiem par Jesikas Aro goda un cieņas aizskaršanu un vajāšanu tiesa piesprieda reālus un nosacītus cietumsodus un atzina, ka viņu darbībai ar vārda brīvību nav nekāda sakara.

* Latvijas Radio galvenā redaktore, Sarmītes Ēlertes skolniece

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...