Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai adekvāti novērtētu sagaidāmos izaicinājumus un spētu tiem sagatavoties, svarīgi ir paraudzīties uz notiekošo caur plašāku prizmu.

Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu Sun Dzi sarakstīja savu traktātu “Kara māksla”, kurš joprojām nav zaudējis savu aktualitāti, jo sevišķi esošajā situācijā, kad ekonomisko sankciju karš starp Eiropu un Krieviju pieņemas spēkā.

Traktātā pausto atziņu – stratēģija bez taktikas ir visgarākais ceļš līdz uzvarai, bet taktika bez stratēģijas ir tikai trokšņa taisīšana pirms sakāves - diemžēl lielā mērā var attiecināt uz Eiropas rīcību pašlaik.

Ir tāda sajūta, ka politiķi vienkārši sacenšas savā starpā, kurš spēs izdarīt ko sāpīgāku lācim slazdā, cerot, ka vēl nedaudz tādas centības un lācis, neizturējis to visu, nobeigsies. Un varēs sākt dalīt lāčādu.

Manuprāt, tā ir ļoti vieglprātīga attieksme pret pašlaik notiekošo vai arī absolūta nespēja vai nevēlēšanās adekvāti izvērtēt esošo situāciju un iespējamos tālākos scenārijus.

Ja Eiropa vēlas nebūt zaudētāja šajā ekonomisko sankciju karā, tai ir jāgatavojas uz ilgstošu un smagu pretīmstāvēšanu – būt gatavai ne tikai sist lācim, bet arī saņemt sitienus pretī, un būt gatavai spēt tos turēt.

Šeit Rietumu egocentriskā domāšana var neļaut ieraudzīt un izdarīt principāli svarīgus secinājumus, kā, piemēram, tas notika, veidojot Eiropas gāzes tirgus modeli. Kura rezultātā Eiropa piedzīvoja vēl nebijušu gāzes cenu lēcienu, kur ārējo faktoru ietekme patiesībā sastādīja mazāko daļu. Un to var uzskatāmi pierādīt ar faktiem. (Tā ir atsevišķa diskusija, kuru pašlaik neviens nevēlas...)

Jā, globalizētas ekonomikas apstākļos kādas valsts ekonomiskā izolācija var būtiski ietekmēt tās pastāvēšanu. Bet, lai sankcijas sasniegtu savu mērķi – tām ir jābūt pietiekoši visaptverošām.

Taču atliek tikai paskatīties uz pasaules ekonomisko karti – Rietumiem vairs nav tādas dominējošās lomas, kāda tā bija vēl pirms dažiem gadu desmitiem, un diemžēl Rietumi turpina zaudēt savu dominējošo lomu, pasaules ekonomiskās aktivitātes centram pārvirzoties uz Austrumiem. Un, kā mēs to redzam, liela šīs pasaules daļa neatbalsta Rietumu centienus ekonomiski izolēt Krieviju. Pat vairāk – var redzēt to gatavību izmantot šo pretīmstāvēšanu, lai stiprinātu savas pozīcijas, piespēlējot nevis Rietumiem, bet Krievijai.

Piemēram. Pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka norēķinos par energoresursiem tā atteiksies no dolāra un eiro un pāries uz nacionālajām valūtām, ar līdzīgiem paziņojumiem ir nākusi Kīna, Indija, citas valstis. Ko tas nozīmē Rietumiem – tas nozīmē, ka pieprasījums pēc to valūtas mazināsies, tātad mazināsies iespējas veikt papildu emisijas un izmantot to kā attīstības instrumentu savām ekonomikām.

Pēc būtības citas pasaules valstis izmanto šo pretīmstāvēšanu, nevis lai palīdzētu Rietumiem, bet lai mazinātu Rietumu ietekmi pasaulē. Vienlaikus gūstot sev labumu no tā tur, kur Rietumi rada sev zaudējumus. Piemēram, Krievijas izejvielu resursu pārdalē.

Nenoliedzami, īstermiņā Rietumu sankcijas radīs vērā ņemamas neērtības Krievijai, kurai Eiropa ir lielākais ārējās tirdzniecības partneris – nodrošina apmēram 1/3 no visa ārējās tirdzniecības apgrozījuma un ir būtisks tehnoloģiju piegādātājs.

Taču tas ir tikai tuvāko gadu jautājums, lai Krievija varētu pārorientēt savu sadarbību uz Austrumiem, izveidojot jaunas loģistikas ķēdes, tādējādi ar saviem resursiem palīdzot Austrumiem izveidoties par jauno pasaules hegemonu. Nav šaubu, ka Austrumi tāpēc būs ieinteresēti palīdzēt Krievijai apiet Rietumu sankcijas, nodrošināt pieeju nepieciešamajām tehnoloģijām un iekārtām. Protams, atklāti to neizrādot un nekonfrontējot ar Rietumiem.

Līdz ar to Eiropai ir jārēķinās, ka šīs ekonomiskās pretīmstāvēšanas rezultātā tā var zaudēt sev izdevīgo pieeju Krievijas resursiem ne tikai uz ekonomisko sankciju periodu, bet, iespējams, – uz visiem laikiem. Tas jūtami ietekmēs gan Eiropas konkurētspēju, gan Eiropas sabiedrības labklājību.

Un tāpēc, lai Eiropas sankcijas nebūtu tikai sacelts troksnis bez vajadzīgā rezultāta, mums jau tagad ir jābūt skaidrai stratēģijai par to, kā mēs to visu varam sekmīgi pārvarēt. Nodrošināt Eiropas tālāku izaugsmi un sabiedrības labklājību arī šajā - jaunajā ekonomiskajā situācijā, kuras veidošanā mēs paši tagad piedalāmies.

Diemžēl Eiropas politiskā elite gadu desmitiem atradusies salīdzinoši sakārtotos, mierīgos apstākļos, kad bez īpašas piepūles var atrasties notiekošo procesu priekšgalā - gluži kā beigtas zivis peldot pa straumei, bet lēmumu pieņemšanu pēc būtības noveļot uz milzīgās birokrātijas mašīnas pleciem –, tas viss ir veicinājis politiskās elites degradāciju Eiropā. Tās nespēju rīkoties adekvāti lielu izaicinājumu priekšā, nespēju nodefinēt stratēģiju, kas būtu jāpilda lielajai Eiropas ierēdņu armijai un uz ko būtu jāmobilizē Eiropas sabiedrība.

Un tas Eiropai var dārgi maksāt. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Nu vismaz Latvijā to mēs uzskatāmi varam redzēt – tik nekompetentu, bezatbildīgu un mazspējīgu varu vēl nav nācies pieredzēt. Publiskie tēriņi, lai kompensētu šīs varas performanci, ir sasnieguši vēl nebijušus apmērus.

Viens piemērs. Pagājušo nedēļu sacenšoties lāča spārdīšanā, mūsu varas politiķi, lai nopelnītu sev uzmanību savu zaudēto vēlētāju priekšā (mums šoruden ir parlamenta vēlēšanas), cenšoties pārspēt viens otru, aizgāja līdz priekšlikumam tūlīt pat ar likumu aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes Latvijai, kas arī nekavējoties tika atbalstīts.

Kādā veidā to var īstenot praktiski, turklāt neatstājot Latviju bez gāzes uz nākamo apkures sezonu, ņemot vērā, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas ir izpirktas līdz oktobrim (tas ir faktiski līdz Inčukalna pazemes krātuves uzpildīšanas termiņa beigām) un pa cauruļvadiem gāzi var piegādāt tikai no Krievijas, - to joprojām nav spējuši paskaidrot ne paši šī priekšlikuma iesniedzēji, ne Ekonomikas, kura atbalstīja šo priekšlikumu.

Taču tas netraucēja tiem atbalstīt šādu likuma grozījumu.

Gāzes pieejamība ir tikai viens no izaicinājumiem, kuri ir jārisina.

Tiem, kas kaut nedaudz orientējas reālajā situācijā, balstās nevis uz pasakām un politiķu solījumiem, bet reāliem faktiem – zina, ka Eiropai nav iespējams nekavējoties atteikties no Krievijas gāzes, kura nodrošina apmēram trešdaļu no visa Eiropas gāzes patēriņa, bet dažām valstīm gandrīz visu apjomu. Tās aizvietošanai Eiropai pašlaik nav ne nepieciešamās infrastruktūras, ne arī alternatīvo gāzes piegādes avotu vajadzīgajā apjomā. Ir tikai tukša, no enerģētikas sapratnes atrauta politiķu muldēšana...

Un šeit mēs nonākam pie vēl viena būtiska izaicinājuma – cik tas viss mums izmaksās? Un kā mēs to apmaksāsim - cik taisnīgs būs šis apmaksas mehānisms (vai augsne kārtējām afērām)?...

Vienkārši viela pārdomām - pašreiz gāzes cena ir vairāk nekā 5 reizes augstāka, nekā tā bija gadu atpakaļ, kad sākās gāzes iepirkšana šai apkures sezonai. Pieņemot, ka mūsu karstasinīgie varas prāti sapratīs savas bezatbildības un nekompetences kārtējās sekas un labos jau atbalstītos likuma grozījumus, lai Latvija varētu iepirkt sev vajadzīgo gāzi, pamatots ir jautājums - cik izmaksās siltums nākošajā apkures sezonā? Un cik daudzi to spēs apmaksāt? Kādas sociālās sekas tas radīs?

Sevišķi, ja ņemam vērā, ka būtisks cenu pieaugums ir sagaidāms ne tikai energoresursiem - gāzei, degvielai, bet arī citiem sabiedrībai svarīgiem produktiem – piemēram, pārtikai?

Tas viss būtiski ietekmēs gan Eiropas ražotāju konkurētspēju, jo paaugstinās to izmaksas, gan Eiropas sabiedrības labklājības līmeni un arī sociālo drošību.

Visvairāk notiekošā sekas uz sevis izjutīs Eiropas nabadzīgāko valstu sabiedrības. Un to varām būtu laikus jāgatavojas cilvēkiem palīdzēt šo situāciju pārvarēt, - ar populistisku muldēšanu un bezjēdzīgu naudas šķērdēšanu (vai dažādu apšaubāmu projektu (afēru) apgūšanu) to nevarēs panākt.

Atbildīga varasvīra pienākums ir vērst uzmanību uz šiem sagaidāmajiem izaicinājumiem un aicināt laikus gatavoties tiem. Jo sevišķi - zinot, cik atbildīga, kompetenta un rīcībspējīga ir šī vara un cik tā kāra īstenot afēras jebkādā situācijā...

Diemžēl izskatās, ka mūsu vara briestošo situāciju izmanto nevis rūpēs par Latvijas sabiedrību, bet, lai pagūtu sashēmot sev izdevīgas afēras. (Par to būs atsevišķs stāsts.)

Izaicinājumi būs tik lieli, ka ar katras atsevišķas valsts centieniem vien nepietiks. Ir nepieciešama kopīga koordinēta Eiropas rīcība, lai tās pasākumi būtu jēgpilni un lai Eiropa varētu pārvarēt sagaidāmos izaicinājumus, nesagraujot Eiropas pilsoņu ticību tās vērtībām un principiem.

Līdzīgi kā tas bija Covid pandēmijas laikos, ir jāveido atbalsta mehānismi, lai palīdzētu cilvēkiem un industrijām pārvarēt šos sagaidāmos izaicinājumus. Vidējā termiņā - īstenojot pasākumus, kas padara sabiedrību mazāk ievainojamu no ārējiem notikumiem, piemēram, atkarība no gāzes ir jāmazina, valstij īstenojot apjomīgus energoefektivitātes pasākumus, nevis ceļot savu LNG terminālu!

Un ko ir būtiski apzināties jau tagad - vienlaikus ir jāgatavo un jāiedarbina instrumenti, kas palīdzēs transformēties Eiropas ekonomikai atbilstoši jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ar kuriem mums ir jārēķinās pēc šī ekonomiskā sankciju kara: lai Eiropa nezaudētu savu globālo konkurētspēju, ir jāveic apjomīgi un apņēmīgi atbalsta pasākumi Eiropas inovētspējas stiprināšanā – zinātnē, pētniecībā, produktīvāka, radošāka cilvēkkapitāla veidošanā.

Bez tā visa Eiropu sagaida Romas impērijas liktenis, kas arī savulaik bija pārāka pār saviem kaimiņiem un ilgi baudīja dzīvi greznībā, bet pazaudēja to visu un, grimdama greznībā, aizgāja nebūtībā…

Kā teica Sun Dzi, – iespējas vairojas, kad tās tiek izmantotas! Kādas iespējas izmanto šī vara, - jūs to paši drīz redzēsiet…

Novērtē šo rakstu:

5
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...