Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!
Toms Augustāns*14.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt, ka bijušais Ikšķiles domes deputāts un sevi par sabiedrisko attiecību speciālistu dēvējošais Kaspars Upacieris, Latvijas mediju telpā ir izplatījis melīgu un nepatiesu informāciju par SIA "Granāti Pluss". Apsverot vēršanos tiesā par uzņēmuma nomelnošanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu, vēlos Kaspara Upaciera izplatīto dezinformāciju aizstāt ar skaidrojošu informāciju.
Veikts apjomīgs ietekmes uz vidi novērtējums
Lai Latvijā uzsāktu dolomīta un smilts ieguvi un produkcijas ražošanu, ir jāveic nopietni un ilgi priekšdarbi – atbilstoši normatīvo aktu un Vides pārraudzības valsts biroja prasībām tiek veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums.
Ietekmes uz vidi novērtējumā piedalās sertificēti eksperti un vairāku jomu speciālisti. Ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus vērtē valsts institūcijas atbilstoši to kompetencei, Vides pārraudzības valsts biroja pieaicināts neatkarīgs eksperts, pašvaldība, kā arī sabiedrība.
Pēc atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem saņemšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums kopā ar atzinumu un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem tiek iesniegti pašvaldībā, kuras teritorijā plānots veikt paredzēto darbību uz paredzētās darbības akceptēšanu.
SIA "Granāti Pluss", lai uzsāktu dolomīta un smilts ieguves un produkcijas ražošanu Ogres novada Tīnūžu pagasta nekustamajā īpašumā "Granāti", atbilstoši Latvijas Republikas normatīviem aktiem un Vides pārraudzības biroja izsniegtai programmai vairāk nekā 3 gadu garumā ar sadarbības partneriem ir veicis apjomīgu ietekmes uz vidi izvērtējumu, kura rezultāti apkopoti ziņojumā "Dolomīta un smilts ieguve un produkcijas (smilts, dolomīta šķembu un to maisījumu) ražošana dolomīta un smilts atradnē "Granāti" Tīnūžu pagasta, Ogres novada nekustamajā īpašumā "Granāti"" (https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-aktuala-ivn-zinojuma-iesniegsanu-vides-parraudzibas-valsts-biroja-dolomita-un-smilts-atradne-granati.html ), par ko šogad martā ir saņemts kompetentās iestādes atzinums, kas publiski pieejams interneta vietnē - https://www.vpvb.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/derigo-izraktenu-dolomits-un-smilts-ieguve-206-ha-platiba-atradne-granati-ikskiles-novada-sia-granati-pluss .
SIA "Granāti Pluss" ietekmes uz vidi novērtējumu ir izvērtējuši eksperti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Ikšķiles novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldības, Dabas aizsardzības pārvaldes, AS "GASO" un AS "Conexus Baltic Grid". Arī daļa nekustamā īpašuma "Granāti" apkārtnes kaimiņu savu atbalstu projekta īstenošanai ir pauduši un rakstiski to iesnieguši Ogres novada pašvaldībā.
Jauna ražojoša uzņēmuma pienesums pašvaldībai
Pēdējo mēnešu laikā pret SIA "Granāti Pluss" tiek īstenota mērķtiecīga nomelnojošā kampaņa, neskatoties uz to, ka dolomīta un smilts atradne "Granāti" ir viena no retajām, kurai Ogres novadā ir veikts lielais ietekmes uz vidi novērtējums un izvirzīti nosacījumi, ar kādiem īstenojama derīgo izrakteņu ieguve.
SIA "Granāti Pluss" vadības komanda dolomīta un smilts ieguvē un produkcijas ražošanā veiksmīgi strādā jau vairākus gadus, izstrādājot karjerus dažādos Latvijas reģionos un sadarbojoties ar visiem lielākajiem Latvijas būvniecības un ceļu būves uzņēmumiem.
SIA "Granāti Pluss" nav nodokļu parādu vai darbiniekiem nemaksātu darba algu parādi.
SIA "Granāti Pluss" atradne "Granāti" izstrāde Ogres novadam piesaistīs vairāk nekā 5 miljonus eiro lielas investīcijas. Tāpat arī, uzsākot derīgo izrakteņu ieguvi atradnes "Granāti" teritorijā, Ogres novadā tiks nodrošinātas vismaz 15 jaunas darbavietas, iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājot 39 tūkstošus eiro gadā vai 1,2 miljonus eiro 30 gadu ciklā. 80% no iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksātā tiks ieskaitīti pašvaldības budžetā, kas 30 gadu ciklā ir gandrīz 1 miljons eiro.
Kopējās investīcijas un karjera darbība palielinās ekonomisko aktivitāti Ogres novadā, tiks nodrošināts darbs vairākiem novada uzņēmumiem. Tajā skaitā transporta, metālapstrādes uzņēmumiem, remonta pakalpojumu sniedzējiem, vietējām kafejnīcām un citiem dažādu nozaru uzņēmumiem. Papildu pašvaldības ieguvums būs arī 40% no dabas resursu nodokļa maksājuma par derīgo izrakteņu ieguvi atradnē "Granāti", kas tiks ieskaitīts Ogres novada pašvaldības vides aizsardzības fondā.
* SIA "Granāti Pluss" valdes loceklis
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
