Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nē, es negribu par to domāt, pavisam labprāt nedomātu par to, kas ar mani var notikt un kad. Taču bez statistikas uzdrošinos apgalvot, ka cilvēki mēdz nomirt pēkšņi, un arī savu nāvējošo slimību neredz piezogamies. Tāpat, domāju, neviens, kurš ir miris autoavārijā, par savas nāves tuvošanos nav nojautis. Neviens no mums nezina, kad mēs aiziesim un kā.

Arī es kaļu plānus nākamajām desmitgadēm, atlieku memuāru rakstīšanu uz “kaut kad pensijā”, manai sievai smejot, ka es jau nekad pensijā neaiziešu. Un tajā pašā laikā man ir jābūt ļoti reālai un pragmatiskai. Mēs šodien nezinām, vai paspēsim vēl pateikt pēdējos vārdus, pirms notiks neatgriezeniskais.

Daiļliteratūra no šī stāsta nesanāks, jo stāsts būs par likumu. Civillikumu.

Situācija Nr.1. Es nomirstu. Sieva ir sveika un vesela un pilnīgi mierīgi var turpināt rūpēties par mūsu bērnu.

Ir variants, un tas jau vieš cerību — Civillikuma 229.pants: “Abiem vecākiem ir tiesība testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem — kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem.”

Tiktāl izklausās labi, ja tulko šī panta vārdus “abiem vecākiem” kā “jebkuram no vecākiem”, un, prezumējot, ka manā gadījumā, kad dzimšanas apliecībā ierakstīta tikai mamma, tas būtu pamats šo pantu tulkot tieši šādi.

230.pants pastiprina šo cerību: “Aizbildņi, kas iecelti vecāku testamentā, nekavējoties jāapstiprina bāriņtiesai.”

Lieliski!

Taču tad seko Civillikuma 232.pants: “Testamentā ieceltos aizbildņus bāriņtiesa var apstiprināt, tikai pārliecinājusies par viņu atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.” Un te jau ir vaļa bāriņtiesai izpausties. Pēc kādiem kritērijiem un kā tiks izvērtēta atbilstība? Kuri kritēriji konkrētā situācijā konkrētā bāriņtiesā būs svarīgāki par citiem? Turklāt te mēs runājam par mūsu un bērna deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu, kas jau reiz vienai no mums pateica: “Sievietei bez vīra vienai pašai adoptēt? Nu, tas būs ļooooooooti sarežģīti,” ar otrā teikuma vārdu vilkšanu konkludentām darbībām pasakot: “Neceriet! Atnāciet ar vīru, tad runāsim!” Jā, tas ir pret likumu, ja par to paspējāt aizdomāties. Tātad šī bāriņtiesa lems, vai iecelt par aizbildni bērna otru mammu ar diezgan viegli (lai arī ne obligāti precīzi un pareizi) prezumējamu seksuālo orientāciju.

Tajā pašā laikā, ja manu sievu likums atļautu dokumentāli fiksēt kā vecāku, “Kad viens no vecākiem mirst, aizbildnība piekrīt otram bez bāriņtiesas apstiprinājuma, ja bērns bija abu vecāku kopīgā aizgādībā” (Civillikuma 225.p.). Pieļauju, ka sazīmējāt atšķirību arī bez juridiskām priekšzināšanām.

Situācija Nr.2. Es saslimstu tik ļoti, ka nevaru veikt ikdienas parūpēšanos par bērnu. Es esmu slimnīcā uz īsāku vai ilgāku laiku, vai komā. Dzīva, bet par bērnu parūpēties nevaru. Testaments līdz ar to neieslēdzas. Par bērnu kā jau katru dienu, tikai bez manis rūpējas sieva. Bet iespējams, ka tajā laikā arī par bērna veselību ir jāpieņem kādi lēmumi, kuriem nepieciešamas formalitātes. Vienalga kādas, ārpus ierastā dienas ritma un bērna ģimenes ārsta, kurš mūs abas pazīst. Bet iedomāsimies, ka rodas situācija, kad sievai ārpus ģimenes ārsta prakses varētu paprasīt “kas jūs esat bērnam, un kā to varat pierādīt?” Vecāks. Pierādīt nevar nekā.

Vai šādiem gadījumiem ir iespējams jau laikus izsniegt pilnvaru: ja ar mani kaut kas notiek, nespēju par bērnu parūpēties, nepieciešams pieņemt jebkādu formālu lēmumu par bērna dzīvi, dzīvību un veselību, gribu, lai to dara tā un tā uzticības persona?

Notārs: “Šādiem gadījumiem risinājumu nav. Jūs jau varat rakstīt, ko jūs gribat, es Jūsu paraksta īstumu apliecināšu, bet jūs taču saprotat, ka tam nebūs nekāda likuma spēka! Par bērna aizbildni lems bāriņtiesa saskaņā ar likumu, un šāda iepriekš izteikta griba tai neko nenozīmēs.” „Jūs saprotat, ka uz jums gulsies pienākums pierādīt, ka jums ir tiesības būt par aizbildni?” viņš teica, vēršoties pie manas sievas.

Bet pierādīt kā? Kā jau pamanījāt, savu dzīvesbiedri saucu par sievu. Un ne aiz “wishful thinking” vien. Esam pirms 7 gadiem precējušās pilnīgi legāli un oficiāli, citā valstī. Vai Latvijā mūsu laulības apliecībai ir jebkāds spēks? Nē, pilnīgi nekāda. Pat iztulkotai un apliecinātai, kaut vai zeltā izkaltai.

Mēs labprāt izmantotu visas iespējas, kādas ir heteroseksuāliem pāriem, un, ja tādas būtu, jau sen būtu nokārtojušas oficiāli visu, ko vajag, lai šādās situācijās nebūtu un nevarētu rasties nekādas šaubas par to, kurš ir bērna tuvākais cilvēks pēc mammas. Bet Latvijā nav iespējams fiksēt to, kas mana sieva patiesībā mūsu meitai ir — vecāks.

Likums ir nepielūdzams: “235. Aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki.”

Mūsu gadījumā tie būtu mani vecāki, manas meitas vecvecāki, ja tajā brīdī būtu dzīvi.

“236. Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž vai atceļ no aizbildņa pienākumu pildīšanas, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus.

239. Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, pēc tam, kad izvērtēta attiecīgās personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai.”

Tātad tikai gadījumā, ja mani vecāki nebūtu spējīgi vai nevarētu uzņemties aizbildnību, tikai tad, pēc manas sievas iesnieguma bāriņtiesa izvērtētu, vai viņu iecelt par aizbildni.

Bet es gribu, lai viņa jebkurā gadījumā, uzreiz ir mūsu bērna aizbildnis, nepārtraucot mazās pekas ikdienu un nemainot viņas mājas līdz apstākļu noskaidrošanai. Es negribu paļauties uz to, kā konkrētā brīdī domās un rīkosies mani vecāki.

Un paliek vēl viens jautājums — kā bāriņtiesa izvērtētu manas sievas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai? Vai ņemtu vērā faktu, ka bērns ir dzimis viņas klātbūtnē, ka viņa mūsu meitiņai nogrieza nabassaiti un pirmoreiz apģērba? Ka tieši manas sievas rokās mūsu meitiņa pavadīja savas dzīves pirmo pusstundu, kamēr man aizšuva ciet vēderu pēc ķeizargrieziena. Ka no pirmās dienas mājās mazā kopā ar mums ir dzīvojusi tieši sievai piederošā īpašumā. Ka mūsu mājas, viņas mājas, viņas vide, gultiņa, viņas “vau vau” — tas viss formāli pieder sievai, kura juridiski viņai ir…

Šīs visas sentimentālās detaļas vienā brīdī var kļūt ar pasaules nozīmi — mūsu meitas pasaules. Arī pie mīļajiem vecvecākiem tomēr nav viņas mājas. Tur nav viņas ikdiena, tur nav klubkrēsls, kurā viņa aizmieg uz nakti nu jau arvien biežāk tieši sievas rokās, jo mani dzen prom ar “nē, mamma, atā, atā, prom, atā, atā”.

Vai bāriņtiesa tajā brīdī, kad vērtētu kritēriju “par aizbildni nevar būt personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm” (Civillikuma 242.panta otrā daļa), neizvilktu Satversmi? Kur ir garantija, ka svaru kauss nosvērtos par labu tam, ka mazās dzīve turpinātos viņas mājās ar viņas otru vecāku? Es gribu tieši šādu garantiju! Manam brālim, kurš pameta savu sievu ar diviem maziem, patiešām maziem bērniem, šādu garantiju likums dotu. Daudz lielāku nekā man un manai sievai.

Redzat, lai nodrošinātos, ka mana sieva kļūst par aizbildni mūsu meitai, daudz vieglāk to izdarīt gadījumā, ja es nomirstu, nekā tad, ja esmu īslaicīgi zaudējusi rīcībspēju.

Es gribu parūpēties par savu bērnu pēc vislabākās sirdsapziņas, nodrošinoties visiem iespējamiem gadījumiem. Bet es to nevaru. Tādas iespējas man nav. Es vienīgi varu uzrakstīt, kā notārs teica, kādu vien papīru vēlos, viņš apliecinās paraksta īstumu. Un es rakstīšu. Līdz ar cerību, ka tāds nekad nebūs vajadzīgs. Bet mūsu meitiņai ir gads. Garantija, ka nākamo 17 gadu laikā, nu, kaut vai 10 gadu laikā (kad varētu prasīt viņas viedokli par vēlamo aizbildni) nenonākšu slimnīcā? Spriediet paši.

Bet es arī cerēšu — ja pienāk tāda diena, kad manai sievai kāds prasīs, kas viņa mūsu meitiņai ir, un viņa parādīs manis rakstīto “kaut kādu papīru”, uz kura notārs būs apliecinājis vien manu parakstu, viņai ticēs. Viņu ciešajam apskāvienam ticēs daudz vairāk nekā likuma nepielūdzamajam burtam.

Pārpublicēts no https://medium.com/@realaivfmamma

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...