Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija atkārtoti apstiprina, ka Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.
Latvija ir starp Eiropas līderiem palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem un turpinās darīt visu iespējamo, lai veicinātu Ukrainas uzvaru un sekmētu tās pašnoteikšanās un suverenitātes principu aizstāvību. Mēs iestājamies par Ukrainas brīvību ne tikai tagad, bet esam to darījuši arī krietni pirms Krievijas iebrukuma 24.februārī, stiprinot Ukrainas bruņoto spēku kaujas spēju attīstību.
Operacionālās drošības apsvērumu dēļ informācija par NATO dalībvalstu sniegto militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiek publicēta ļoti ierobežotā apjomā vai netiek publicēta vispār. Tāpat arī informācija par militāro atbalstu netiek publicēta apkopotā veidā. Publicējamās informācijas ierobežošanas mērķis ir nodrošināt drošu atbalsta sūtījumu nogādāšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka militārais atbalsts Ukrainai sniegts, finansējumu novirzot šādās kategorijās:
13% bruņojumam, tostarp ieročiem un munīcijai;
56% pretgaisa raķetēm "Stinger" un to palaišanas iekārtām;
5% bezpilota sistēmām;
24% helikopteru un to rezerves daļu iegādei;
2% individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ekipējumam;
0,22% sausajām pārtikas uzturdevām.
Ukraina ir augstu novērtējusi Latvijas komersantu produktus, līdz ar to sadarbību šajā virzienā plānots turpināt arī nākotnē.
Aizsardzības ministrija jau iepriekš ziņoja, ka Latvija sniegusi militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot militāro ekipējumu vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā, tostarp ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes "Stinger".
Aizsardzības ministrija norāda, ka atbalsta sniegšana Ukrainas bruņotajiem spēkiem turpinās. Vakar, 19.aprīlī, Ministru kabinets lēma ļaut Aizsardzības ministrijai novirzīt 283 000 eiro NATO Ukrainas visaptverošās palīdzības programmai (no NATO Afganistānas nacionālās armijas trasta fonda neizmantotā finansējuma), lai tādējādi sniegtu kārtējo atbalstu Ukrainas spējām aizsargāt sevi un pārējo Eiropu.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
