Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir pirmā reize visā latviešu tautas pastāvēšanas vēsturē, kad mūsu jaunajiem ļaudīm ir atvērtas Eiropas universitāšu durvis. Bet Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija ar visiem spēkiem cenšas tās aizvērt, cieši noslēgt un atslēgu noslīcināt akacī.

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. (Vilis Plūdons, Atraitnes dēls.) Zīmīgi, ka latviešu klasikas romantiskais varonis mirst nevis nelaimīgas mīlestības, daiļās dāmas, kauju slavas vai vēl kādu varoņdarbu dēļ, bet, cenšoties iegūt augstāko izglītību...

Saknes apmātībai ar izglītību ir meklējamas tautas vēsturē. Latvieši, zemnieku tauta bez savas aristokrātijas, sabiedrisko stāvokli nevarēja iegūt piedzimstot, tikai pašam izsitoties uz augšu. Izglītība gadsimtiem bija gandrīz vienīgais sociālais lifts, kas ļāva iegūt augstāku sabiedrisko statusu. Bet tas tomēr ir tikai daļējs skaidrojums. Vēl ir Dullā Daukas mūžīgā vēlme uzzināt, kas ir tur aiz apvāršņa… Arī Plūdoņa alegoriskās poēmas tautiskā romantisma stilā Atraitnes dēls varonim izglītība ir mērķis, nevis līdzeklis, lai iegūtu godu, varu un mantu.

Pēdējā laika aktualitāte ir cīņa par Latvijas Universitātes rektora amatu. Kurš tikai nav pacēlis karogu cīņā par labāku izglītību… Batālijas par LU rektora vietu ir klasiska kliķu plūkšanās par naudas plūsmas kontroli. Vēlēšanas ir LU iekšēja lieta - ko nu ievēlēja un kā nu ievēlēja, bet ievēlēja. Un ne politiskajiem funkcionāriem tur bija ko mainīt. Ministru kabinets ir radījis bīstamu precedentu - tika pārkāpts akadēmiskās vides autonomijas princips. To nedrīkstēja darīt.

Lai nu kurš būs rektora amatā, bet izglītības līmeni tas neietekmēs. To nevar teikt par citu nesenu valdības lēmumu, kas skar studiju kreditēšanas modeli.

Lai mana pilsoņa sirdsapziņa būtu tīra, es gribu norādīt uz kvalitatīvas izglītības iespēju apdraudējumu Latvijas jaunajiem ļaudīm.

Starptautiskie augstskolu reitingi

Tā kā mūsu revolucionārie cīnītāji par izglītības kvalitāti ir piesaukuši tādus vai citādus topus - TOP 100, TOP 300, TOP 500, vēlos topošajiem un esošajiem studentiem, kā arī viņu vecākiem paskaidrot par globālajiem reitingiem.

Visos reitingos kritēriji vērtēšanai ir līdzīgi: pasaules mēroga reputācija, studijās, citējamībā, zinātnē, starptautiskajā sadarbībā un sadarbībā ar industriju. Uzsvars ir uz dabas zinātnēm un eksaktajām zinātnēm.

Pasaules mēroga reputācija - augstskolas studentu, beidzēju, mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa (matemātika) prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktu augstskola saņem. Nu, kad/ja Kaščejevs un Ambainis kļūs par Nobela vai Fildsa prēmiju laureātiem, tad pie LU vērtēšanas viņus varēs ieskaitīt dubultā - gan pie beidzējiem, gan pie mācībspēkiem. Tas noteikti uzlabos LU pozīcijas reitingos, bet līdz tam…

Citējamība - cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Žurnālos (piemēram, Nature un Science) publicēto rakstu skaits). Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Arī nekas nav vienkārši. Lai publicētos pieklājīgā žurnāla, kas ir cienījamā zinātniskajā bāzē (Scopus, Science Direct, Thomson Reuters, utt.), izmaksas būs minimums ap 1000 EUR, kas jāsedz pašam autoram (jāprezentē pieklājīgā konferencē, tulkošana, rediģēšana, utt.). Un tās ir tikai publikācijas tehniskās izmaksas, nemaz nerunājot par pašu pētījumu. Cik zinu, Igaunijā šis izmaksas kompensē valsts, kas arī parādās Tartu universitātes reitingos.

Un tā tālāk, un tā joprojām… Vispār I.Muižnieks, kur varējis, ir pragmatiski risinājis LU problēmas - infrastruktūrā, studiju vidē. ES fondu nauda ir ieguldīta modernās ēkās Torņakalnā. Tas uzlabos augstskolu pozīcijas starptautiskajos reitingos.

Vispārēja Latvijas problēma ir nabadzība laboratorijās. Vienreiz par ES fondu naudu aprīkojumu ir nopirkuši un tagad sargā kā muzeja eksponātus, jo zina, ka vairāk nedabūs. Laboratorijās ne tikai studentiem normāli strādāt neļauj, bet pat zinātniekiem ir grūti pie smalkākas aparatūras un instrumentiem klāt tikt. To, ka tas viss neglābjami morāli noveco, nav vērts pat pieminēt, jo naudas, lai nopirktu jaunāku un modernāku aparatūru, tik un tā nav.

Piesaukšu 3 ietekmīgākos augstskolu reitingus:

Academic Ranking of World Universities(2019)

TOP 5 - Harvardas universitāte, Stenfordas universitāte, Kembridžas universitāte , Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Kalifornijas (Berklijas) universitāte,

Ziemeļvalstis - Kopenhāgenas universitāte (26), Zviedrijas Karolinskas institūts (38), Orhūsas universitāte (60), Upsalas universitāte (62), Helsinku universitāte (63), Stokholmas universitāte (73) un Lunda universitāte (101-150), Gēteborgas universitāte (150-200)

No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (201.-300.), Tartu universitāte (301.-400.)

Times Higher Education World University Rankings (2019./2020.)

TOP 5 – Oksfordas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Kembridžas universitāte, Stenfordas universitāte, Masačusetas Tehnoloģiju institūts,

Ziemeļvalstis - Zviedrijas Karolinskas institūts (41), Lundas universitāte(96), Helsinku universitāte (96), Kopenhāgenas universitāte universitāte (101)Upsalas universitāte (102).

Tartu universitāte (301.—400.), LU (801.—100.), RTU,1001.+.

QS World University Rankings(2019)

TOP 5 - Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Stenfordas universitāte, Harvardas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts, Oksfordas universitāte.

Ziemeļvalstis-Kopenhāgenas universitāte (79), Lunda universitāte (92), KTH Royal Institute of Technology (104), Helsinku universitāte (110), Upsalas universitātei (117).

Tartu universitāte  (321), RTU –(751.-800.), LU, RSU (801.-1000.).

Ja, nomainot rektoru, sola strauju kāpumu starptautiskajos reitingos, tad tas ir no sērijas - kā boļševiki komunismu uzcelt solīja…

Bet vai latviešu jaunatnei tagad ir pieejama kvalitatīva augstākā izglītība? Varbūt ne Latvijā, bet ir!

Augstākās izglītības modeļi un studiju iespējas

Pasaule mainās. ES pilsonība dod pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai.

ES ir vairāki augstākās izglītības finansēšanas modeļi:

Anglosakšu modelis

Maksas augstākā izglītība:

ES - Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē.

Un, protams, ASV, Austrālija, Kanāda.

Studiju maksas ir ļoti augstas. Visi ir redzējuši amerikāņu filmas, kur vecāki jau no sīkā piedzimšanas sāk krāt naudu koledžai? Jā, visos universitāšu reitingos vadošās ir šī modeļa augstskolas.

Maksas augstāko izglītību visiem studējušajiem Latvijā centās ieviest Roberts Ķīlis. Bet tas ir ceļš uz nekurieni. Ar Latvijas iedzīvotāju skaitu un ekonomikas līmeni sasniegt pietiekamu konkurences līmeni ir neiespējami. Var tirgot uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, bet ar izglītību tam ir visai pastarpināts sakars. Izņēmums ir medicīnas studijas, tai skaitā veterinārmedicīna, arī arhitektūra, kur Latvija tradicionāli spēj nodrošināt pietiekami kvalitatīvu profesionālo izglītību.

Tā ir dārga, bet kvalitatīva izglītība. Ja kāds to var saviem bērniem atļauties, man par to prieks. Bet arī tad paskatieties reitingus, jo ne viss, kas ir dārgs, nozīmē arī labs.

Bezmaksas augstākā izglītība ES pilsoņiem

ES - Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā.

Kāpēc lai Latvijas (ES) pilsonis studētu par ļoti lielu naudu UK, ja par brīvu var studēt Skotijā, Vācijā vai Ziemeļvalstīs? Es pie augstskolu TOP īpaši izcēlu Ziemeļvalstis. Arī otrajā, trešajā simtā ir daudzas šī reģiona augstskolas. Tas nav tālu, biļetes nav dārgas - prāmis, lidojums.

Ziemeļvalstīs vadošajās augstskolās un augstākajās izglītības pakāpēs (maģistratūra, doktorantūra) studiju valoda ir angļu, bet, ja grib studēt Vācijā, ir jāmācās vāciski.

Bet kāpēc latvieši tik bikli izmanto šīs iespējas? Es domāju, ka arī tam saknes ir jāmeklē vēsturē.

Augstākās izglītības iespējas Baltijā (vēsturiski)

Līdz 19.gadsimta sākumam Baltijas jaunie muižnieki tika sūtīti uz Vācijas universitātēm. Tur baltieši nodibināja personīgas saites ar tā laika Eiropas izcilākajiem prātiem. Viņi ne tikai studēja, bet draudzējās un dzīroja, ķīvējās un duelējās.

Kēnigsbergas universitāte - tēviem Imanuēls Kants bija studiju biedrs, bet dēliem jau profesors.

Jēnas universitāte - talsinieks Kārlis Amenda, Mocarta bērnu skolotājs, tuvākais Bēthovena draugs.

Veimāras universitāte - jaunais un lecīgais Gēte uzbrauca provinciālajam Gustavam Bergmanim, kurš, arī jauns un ļoti lecīgs, atbildēja apvainotājam ar publisku pļauku, kam sekoja duelis. Paukošanā daudz veiklākais vidzemnieks nākošo dižo dzejnieku ievainoja augšdelmā. Gustavs Bergmanis, Mazsalacas un Rūjienas mācītājs, savā mājā ierīkoja tipogrāfiju, kur tika iespiesti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, pirmais Latvijā uzsāka masveida vakcināciju pret bakām -vakcinēja 12 tūkstošus Vidzemes bērnu.

Protams, 18.gadsimtā izglītība universitātēs bija tikai vācu tautības privilēģija, latvieši tai laikā sāka apmeklēt pirmās draudzes skolās.

Bet kāpēc jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons studēt devās uz Tērbatu, Pēterpili, Maskavu nevis uz Kēnigsbergu, Leipcigu vai Veimāru? Viņiem nebija izvēles iespējas!

Aizliegums Krievijas pavalstniekiem studēt ārvalstīs

1798. gadā Krievijas impērijas tronī savu māti Katrīnu II nomainīja Pāvels I. Viens no viņa pirmajiem uzkaziem aizliedza Krievijas impērijas pavalstniekiem, tai skaitā baltiešiem, studēt ārvalstu augstskolās. Ļoti Pāvelu bija sabaidījusi Lielā franču revolūcija… Tomēr kaut kur iegūt izglītību Baltijas muižnieku dēliem vajadzēja. Pāvelam I tika piedāvāts izveidot augstskolu Tērbatā vai Jelgavā, cars izvēlējās Tērbatu. Tā bija vienīgā universitāte Krievijas teritorijā, kur līdz 19.gadsimta beigām studiju valoda bija vācu.

Aizliegums saglabājās līdz 1917.gada Lielajai krievu revolūcijai, bet pēc tam boļševiki aizliedza pat izbraukt uz ārzemēm, kur nu vēl studēt.

Latviešiem, izņemot trimdas diasporu, nekad nav bijusi dota iespēja studēt Eiropas universitātēs, jo 1) cara aizliegums, 2) PSRS dzelzs priekškars, 3) brīvvalsts laikos vai pēc neatkarības atgūšanas tas bija finansiāli nepaceļami.

Vienkārši mums nav izveidojusies tradīcija.

Tas, ka mūsu jaunie nav gatavi studijām TOP augstskolās, jo izglītība skolās nav pietiekami kvalitatīva, nav taisnība. Labi pazīstu jaunieti, kurš pabeidza šeit ierindas vidusskolu (ne ģimnāziju), ieguva bakalauru, iestājās maģistratūrā un aizbrauca Erasmus programmā - pusgadu uz Gēteborgas Universitāti, kur sekmīgi nokārtoja kursus. Pārbrauca, pateica, ka grib kvalitāti mācībās, pameta studijas šeit, iesniedza dokumentus Upsalas universitātē. Viņu uzņēma bez problēmām, Gēteborgas kursus pārskaitīja, pat nekādu TOEFL sertifikātu neprasīja - ja spēj Gēteborgā, tad būs OK arī Upsalā. Pirms tam viņa studiju biedrs gāja līdzīgu ceļu-Latvijā bakalaurs, Upsalā maģistratūra, tagad ir Lundas universitātē doktorantūrā.

Jauktā sistēma

Gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā.

Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksāja 59% studējošo.

Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksas ir no 1019 līdz 5500 euro par pilna laika studijām, savukārt maģistratūras programmās – no 1221 līdz 6000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla – profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2600 euro līdz 15000 euro gadā. Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa.

Studiju kreditēšanas modeļa maiņa

Ministru Kabinets jūlija izskatīja IZM informatīvo ziņojumu “Konceptuālais ziņojums par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojuma modeļa maiņu”. Visi dati, kurus es šai rakstā piesaucu, ir no šī ziņojuma.

Sabiedrībai tam uzmanību nepievērsa, bet sekas būs ļoti nopietnas.

Studenti var saņemt divu veidu kredītus:

Studiju kredīts– paredzēts studiju maksas segšanai.. 

Studējošā kredīts – paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai- dzīvokļa īre, pārtika, sociālās vajadzības.

Galvenās izmaiņas

Summas ierobežojuma atcelšana

Esošā sistēma

Summas ierobežojums:

Studiju kredītam valsts finansējums budžeta vietai pēc min. koeficientiem *koeficients 1,2.

Studējošā kredītam - nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma, 10 mēnešus gadā

Jaunā sistēma

Studiju kredītam nav summas ierobežojuma, maksimālā summa ir pilna studiju programmas maksa. Studiju kredīts tiks izsniegts pilnai studiju programmas maksas segšanai, un tam netiks noteikti maksimālie kredīta griesti.

Studējošā kredīta 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma (neto minimālā alga), 10 mēnešus gadā.

Turpmāk augstskolām, īpaši privātajām, maksas noteikšanā nebūs ierobežojumu. Principā visas klasiskās kredītu burbuļa radīšanas pazīmes. Tas nozīmē, ka jauni cilvēki uzņemsies nepārdomātas kredītsaistības, nonākot situācijā, kad vienīgā izeja ir doties uz UK un tur iziet maksātnespējas procedūru.

Galvotājs

Esošā sistēma

Ir nepieciešams otrs galvotājs. Parasti tie ir vecāki vai kāds cits tuvs radinieks.

Jaunā sistēma

Vienīgais galvotājs ir valsts.

Bankām tie ir absolūti bezriska darījumi, jo nodokļu maksātāji samaksās par visu un uzreiz. Līdz ar to bankas nekādus kredītņēmēja riskus nevērtēs.

Bet no otras puses tas ir risinājums jauniešiem, kuri grib iegūt izglītību, bet vecāki nevar vai arī negrib uzņemties galvojumu. Tā teikt, ko nu āksties ar tām skolām, paskat, Maximā darbiniekus vajag.

Visādi var gadīties. Arī ļoti talantīgam un centīgam studentam var nepaveikties sesijā, īpaši, ja ir rotējošās budžeta vietas, tad studiju kredīts ir vienīgais risinājums, lai studijas nav jāpamet vidū vai pat pēdējos kursos.

Ir svarīgi, lai tik nozīmīgs sociālais lifts kā izglītība būtu pieejams arī jauniešiem no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Studijas ārvalstīs

Esošā sistēma

Tiek izsniegti kredīti studijām Latvijā un ārvalstīs

Jaunā sistēma

Ar budžeta riska segumu kredīti tikai studijām Latvijā

No 2016.līdz 2018.gadam kredīti studijām ārvalstīs ir piešķirti 248 cilvēkiem. Vidēji - 83 cilvēkiem gadā. Vidēji ap 10% no visu kredītu kopsummas šajā periodā.

IZM argumentēja atteikšanos no ārvalstu studiju kreditēšanas, ka VID esot sniedzis informāciju, ka tikai 30-40% ir atgriezušies Latvijā. Bet kur ir salīdzinošie dati? Piemēram, cik Latvijā izglītību ieguvušo mediķu ir devušies uz ārvalstīm? Bet medicīnas studijas nodokļu maksātājiem izmaksā ļoti dārgi.

Tie, kuri neatgriežas Latvijā uzreiz pēc studijām, šos kredītus atmaksā, galvotāji ir vecāki vai citi tuvinieki. Nodokļu maksātāji neko nezaudē. Un varbūt viņi pārnāks, kad būs ieguvuši savus doktoru grādus vai pieredzi starptautiskos uzņēmumos, institūcijās, projektos.

Jau feodālās Rīgas laikos zeļļiem, lai iegūtu meistara (Master Study maģistratūra) pakāpi, bija jādodas klejojumos pa Hanzas pilsētām, lai iegūtu jaunu pieredzi, nodibinātu sakarus, uzzinātu par inovācijām amatā - vanderzeļļa gadi.

IZM informatīvajā ziņojumā ir norādījusi, ka anglosakšu modeļa valstīs kredīts ir pieejams arī ārvalstniekiem. Pēc noklusējuma jāsaprot, ka valstīs, kur universitātes ES pilsoņiem ir par brīvu, latviešiem nav ko meklēt?

Man ir žēl to vecāku un jauniešu, kuriem tagad nāksies risināt šīs lietas.

Par studijas ES pilsoņiem nav jāmaksā, bet par kaut ko jau jādzīvo. Vismaz sākumā piestrādāt ir grūti, jo mācību slodze ir ļoti pamatīga. Kā to komentēja viens students - tur (Latvijā) mūs nelaida laboratorijās iekšā, šeit mūs nelaiž no laboratorijām ārā.

Ja nebūs pieejams valsts garantētais kredīts, tad sameklēt finansējumu studijām būs daudz, daudz sarežģītāk un kredīta % būs daudz neizdevīgāki.

Kredītu dzēšana

Esošā sistēma

Notiek kredītu dzēšana 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos vienam no vecākiem pēc izvēles, par darbu noteiktajās jomās, nāves un invaliditātes gadījumos

Jaunā sistēma

Ministrijas virzītais variants ir turpināt kredītu dzēšanu 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos, turklāt attiecināt to uz abiem vecākiem, savukārt neturpināt kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, vismaz 2020.-2021.gados.

Tam būs ļoti smagas sekas.

Vidēji 3 gados (2016. – 2018.g.)

Studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās(tūkst.euro/gadā) - 857,2;

tai skaitā: izglītība- 416,2; augstākā izglītība, zinātne-18,5; sociālais darbs-78,1; kultūra-31,7; veselība – 57,2; valsts pārvalde- 255,4

Studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās (tūkst.euro/gadā) - 391;

tai skaitā: izglītība - 132,3; augstākā izglītība, zinātne-34,6; sociālais darbs-13,4; kultūra-27,2; veselība – 41,9; valsts pārvalde – 141,6.

Kam tika dzēsti kredīti?

izglītības jomā (prioritārā secībā)- vispārējās pamatizglītības skolotājiem, vispārējās vidējās izglītības skolotājiem (vispirms kredītu dzēst priekšmetu skolotājiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona), profesionālās izglītības skolotājiem, pirmsskolas izglītības skolotājiem.

sociālajā jomā (prioritārā secībā) - sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, sociālās palīdzības organizatoriem, sociālo iestāžu vadītājiem, fizioterapeitiem, psihologiem, juristiem;

kultūras jomā - bibliotekāriem, bibliogrāfiem, kultūras iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, nodaļu vadītājiem, muzeju speciālistiem, horeogrāfiem, vokālistiem, diriģentiem, mūziķiem, dokumentālistiem, kostīmmāksliniekiem;

ārstniecības personām (prioritārā secībā- vispirms kredītu dzēst speciālistiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta)- māsām (medicīnas māsām),

sertificētiem ārstiem, ārsta palīgiem (feldšeriem), rezidentiem, biomedicīnas laborantiem, funkcionālajiem, zobārstiem.

valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrās un tiesās nodarbinātajam.

Es pieņemu, ka tieslietu ministrs J.Bordāns (JKP) neko nav dzirdējis par tiesiskās paļāvības principu, jo kā citādi TM ir IZM Informatīvo ziņojumu saskaņojusi?

Jo, piemēram, medmāsa, kad ņēma studiju kredītu, rēķinājās, ka strādās valsts slimnīcā un viņai šis kredīts tiks dzēsts. Tagad, kad valdība paziņo, ka kredītu dzēšana tiek atcelta, kā viņa no savas algas kredītu atdos? Vienīgais, kas atliek ir emigrēt uz valsti, kur maksās pieklājīgu algu. Tā mediķiem, pedagogiem, kultūras un sociālajiem darbiniekiem būs vienīgā iespēja. Kā, piemēram, valdība gatavojas nodrošināt ar jauniem ārstiem lauku reģionus?

Ja pašlaik daļa no studiju kreditēšanai paredzētā finansējuma tika novirzīta kredītu dzēšanai, tad turpmāk viss finansējums tiks novirzīts tikai kredītu izsniegšanai, lai bankas maksimāli varētu pelnīt uz procentiem, bet privātās augstskolas uz maksas studentiem.

Pieļauju, ka mūsu prezidenta un premjera, kas ir turīgi cilvēki, spriežot pēc deklarācijām, bērni Latvijā nestudēs, bet mūsu, bauru, bērnu izglītība viņiem ir dziļi vienaldzīga. Par IZM klerkiem pat runāt nav vērts - banku un augstskolu (piemēram, Turība, RISEBA) lobijs pāri visam...ES izglītības mobilitātes programma "Erasmus+" ir nosaukta par godu filozofam un teologam Roterdamas Erasmam, kura slavenākais darbs ir Muļķības slavinājums . Kā ūdenī renesanses domātājs skatījies-veltījums mūsu izglītības darboņiem...

Prezidenta un valdības apsolītās augstākās izglītības reformas nozīmē tikai to, ka tiks izveidota vēl viena barotne politiķiem. Tā teikt, negaidīs dāvanas no dabas, tas ir rektora, ņems paši...Un vienas Brokas (60 tūkst eur/gadā), kuru izvēlējās rektors, vietā būs padomē (konvents) ar kādām n personām (60 tūkst eur/gadā katram), kuras izvēlēsies politiskie grupējumi. Tas arī būs vienīgais pienesums.

Līdz novembrim IZM ir jāiesniedz valdībā attiecīgie MK noteikumi.

Valdošajai elitei (deputāti+ministri+viņu sponsori), kas ir iedevusi nepilngadīgajiem ieročus, pazeminājusi akcīzi alkoholam un atņēmusi brīvpusdienas bērniem, mūsu jaunatnes, tautas un valsts vitālās intereses nav arguments.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...