Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ir zināms kāds politiķis, kuram ir iesauka - Misters 20 procenti,  tad par uzņēmēju Jūliju Mališevu var teikt - Mis 30 procenti. Tikai atšķirībā no jau pieminētā politiķa viņa, kā es uzskatu, nevis pieprasa konkrēta procenta otkatu, bet gan trešo daļu no saviem ienākumiem atvēl tam, lai tiesās panāktu labvēlīgu rezultātu, ieskaitot tādu metožu izmantošanu kā tiesnešu materiālo stimulēšanu.

Viņas kā valdes locekles pārvaldītā SIA “Avelon Capital” pirms astoņiem gadiem paņēma kādā bankā vairāk nekā sešu miljonu eiro kredītu, kuram galīgais atmaksas termiņš iestājās pirms trim gadiem – 2018.gada 5. septembrī. “Avelon Capital” savas saistības nepildīja, kā arī noteiktajā termiņā kredītu neatdeva. Bankai nekas cits neatlika kā vērsties tiesā ar parāda piedziņas prasību.

Tad nu Jūlija Mališeva izlēma, ka vieglāk no tiem simt tūkstošiem eiro, ko ik mēnesi maksā nomnieki, ir 30 procentus izmantot juristu algošanai un tiesnešu piekukuļošanai, nekā godīgi samaksāt diezgan prāvu kredītu vai ļaut, lai to piedzen piespiedu kārtā. Tā viņai jau trīs gadus izdevies novilcināt piespiedu piedziņas izpildi.

Savās darbībās viņa izmantojusi arī tādu populāru metodi kā firmas juridiskās adreses maiņu uz tādu, lai lietas tiktu izskatītas konkrētā, pietuvinātā tiesā, proti, Siguldas tiesā, kur visas ar viņu saistītās lietas nesaprotamu iemeslu dēļ kā uz burvja mājienu nonāk tieši pie bēdīgi slavenās tiesneses Vallijas Grebežnieces, kura, šķiet, ar lielu centību atstrādā piešķirto materiālo stimulu.

Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka parāda piedziņas lietās likuma burts un gars nostāsies parāda piedziņas pusē, ja parādnieks gluži vienkārši izvairās maksāt, tad tas, ko var darīt tiesnese, ir maksimāli attālināt šī brīža iestāšanos. Un Vallija Grebežniece to arī meistarīgi dara. Saņemot lietu, viņa ar pirmsšķietamu lēmumu uzreiz aizliedz īpašumu izsoles organizēšanu. Turklāt viņa nebaidās pat pārkāpt likumu un neizskatīt lietu likumā noteiktajā termiņā 15 dienās, bet atrod visādus iemeslus, kādēļ tiesu var novilcināt. Tādā veidā ar tiesneses Vallijas Grebežnieces gādību lietu ir izdevies novilcināt pat septiņus mēnešus.

Lai gan par Valliju Grebežnieci un viņas darbībām ir rakstītas neskaitāmas sūdzības, tai skaitā arī tieslietu ministram Jānim Bordānam, tomēr viņš ir bijis spiests atzīt, ka tiesu varā politiķi nedrīkst iejaukties, un bezspēcībā noplātījis rokas.

Ja līdz šim šķita, ka tiesas procesa novilcināšanas lielmeistars ir neviens cits kā cietuma slimnīcā Covid 19 mocītais bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs, tad varētu pat teikt, ka Jūlijas Mališevas priekšā viņš nobāl. Jūlija Mališeva, lai nevajadzētu atmaksāt paņemto sešu miljonu kredītu, ir ierosinājusi 12 tiesas lietas, ir notikusi 21 tiesas sēde, kā arī 16 rakstveidā skatītas blakus sūdzības. Ja Jūlija Mališeva visu savu izdomu un enerģiju, ko velta tiesāšanās procesiem un tiesu sistēmas ietekmēšanai, veltītu naudas pelnīšanai, tad viņa varētu bankai ne tikai atdot paņemto sešu miljonu kredītu, bet pat izveidot jaunu tikpat vērtīgu biznesu, turklāt bez jebkādiem kredītiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...