Milana Beļeviča – vienkārši mele, nodokļu krāpniece un naudas atmazgātāja?
Pietiek lasītājs30.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gadā pēkšņi uzspīdēja juristes Milanas Beļevičas zvaigzne. Nevienam līdz šim nepazīstama juriste pēkšņi ne tikai noslēdza veiksmīgu līgumu ar vienu no Valērija Maligina meitām – Niku Saveļjevu, bet arī kļuva par AS Olainfarm valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu vienpersoniski un parakstīt uzņēmuma vārdā jebkādus dokumentus.
Neskatoties uz to, ka šī gada 13. jūnijā viņa zaudēja gan Nikas Saveļjevas, gan Irinas Maliginas uzticību, šķiroties no valdes priekšsēdētājas amata SIA Olmafarm (lielākais Olainfarm akcionārs ar 42,56% akciju), viņa vēl joprojām turpina darbu Olainfarm valdē un ikdienā pieņem lēmums par koncerna nākotni un attīstību.
Interesants ir fakts, ka, ja par izglītību un savām profesionālajam iemaņām, pati Milana Beļeviča stāsta daudz un plaši, tad par darba pieredzi viņa stāstīt izvairās, vien pieminot, ka lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē un ilgus gadus palīdzējusi vīram viņā biznesā ar juridiskiem jautājumiem.
Savās intervijās viņa vienmēr min, ka ir ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē. Viņas iesniegtajā CV Nasdaq Riga biržai ir ieraksts par doktorantūru tiesībzinātnēs no 2009 līdz 2012. gadam. Savukārt publiski pieejama informācija liecina vien par to, ka Milana Beļeviča iestājās doktorantūrā, bet tā arī nepabeidza to, jo neaizstāvēja savu promocijas darbu. Tā zinātniskais vadītājs bija Rīgas Stradiņa universitātes prodekāns Dr. iur. Jānis Grasis.
Universitātes arhīva informācija liecina, ka 2013. gada 29. novembrī Milana Beļeviča bija pat saņēmusi Stradiņa universitātes doktoranta stipendiju noslēguma darba rakstīšanai, bet tas nelīdzēja. Taisnības labad ir jāpiemin, ka kopā ar savu zinātniskā darba vadītāju 2016. gadā, viņa ir uzrakstījusi rakstu “General anti-avoidance rule in Latvian tax law”, kur minēja, ka ir kandidāte uz doktora grāda iegūšanu.
Izskatās, kā tā nebūt nav pirmā reize, kad Milana Beļeviča izliekas par to, kas patiesībā nav. Tā iepriekš masu medijos jau izskanēja informācija par viņas identitātes maiņu un to, ka kādreiz viņa saukusi sevi par Ludmilu Breči.
Kā rāda publiskie dati, 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča bija valdes locekle SIA Antik4Unik (līdz 2019. gada 27. jūlijam, pašlaik valdes loceklis ir Milanas Beļevičas vīrs) un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Kā pati M. Beļeviča norādīja, dibinot uzņēmumu 2017. gadā, SIA Antik4Unik nodarbojas ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos. Patiesībā zem šī formulējuma, iespējams, slēpjas antīku juvelierizstrādājumu tirdzniecība.
Sociālajā tīklā Facebook ir atrodama slēgta antīko juvelierizstrādājumu mīlētāju/kolekcionāru grupa ar tādu pašu nosaukumu Antik4Unik, kuru administrē divas personas – Olga Balicka (Milānas Beļevičas mātes vārds un uzvārds) un Ludmila Belomenko, kuras profila bildē ir pēc izskata Milanai Beļevičai ļoti līdzīga persona.
Savukārt tirdzniecības platformā Etsy.com ir atrodams antīko juvelierizstrādājumu veikals Antik4Unik, kur, spriežot pēc apraksta, no Rīgas ir iespējams pasūtīt un nopirkt antīkas dārglietas, kuras tiek sūtītas ar pasta starpniecību pa visu pasauli.
Spriežot pēc Etsy.com statistikas, laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadā caur šo platformu pārdotas 111 antīkas dārglietas. Faktu, ka Milana Beļeviča varētu būt cieši saistīta ar šo veikalu, apstiprina arī tas, ka viens no pircējiem savā komentārā piemin kādu Milanu, pie kuras vienmēr ir patīkami iepirkties.
Izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā iegūtas zināšanas par e-komerciju un nodokļu apiešanu ir noderējušas, jo, kā liecina publiski pieejama informācija, 2018. gadā pats uzņēmums Antik4Unik nodokļos ir samaksājis vien 400 euro. Šeit, protams, varētu būt viela VID pārbaudei, jo pēdējie darījumi veikalā notikuši samērā nesen un ir datēti ar 2019. gada augustu.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
