Mīksto sodu piecgadīgas meitenes seksuālajiem izmantotājiem piespriedusi bijusī prokurore, kurai pašai nesen piedzimis bērns
PIETIEK13.07.2015.
Komentāri (78)
Iesaki rakstu: 
Spriedumu, ar pārsimt piespiedu darba stundām sodot varmākas, kas vairākus gadus seksuāli izmantoja meitenīti kopš piecu gadu vecuma, ir pieņēmusi bijusī prokurore, Liepājas tiesas tiesnese Aiva Daidere (attēlā - nododot tiesneša zvērestu). Izrādās, kā prokurore viņa vairākkārt prasījusi, pēc apsūdzēto domām, pat pārāk bargus sodus.
Šokējoši mīksto tiesas spriedumu – attiecīgi 240 piespiedu darba stundas un 200 piespiedu darba stundas – saņēmuši tēvs un dēls, kuri piecus gadus seksuāli izmantoja nepilngadīgu meiteni pret viņas gribu.
Netiklās darbības Jevgēņijs Smirečanskis sācis jau 2009.gadā, kad meitenītei bija tikai pieci gadi, turklāt viņš ir cietušās tuvs radinieks. Piesolot, ka meitenīte drīkstēs skatīties animācijas filmas, ja piekritīs viņa neķītrajām rīcībām, vīrietis dažādos neķītros veidos apmierinājis savu dzimumtieksmi.
Pēc pāris gadiem tēva pēdās sekojis arī viņa dēls, 22 gadus vecais dēls Oļegs. Varmāka neesot neņēmis vēra ne meitenītes raudāšanu, ne pretošanos, bet aizspiedis ar roku viņai muti. Abi varmākas tiesā savu vainu atzinuši.
Tiesnese piesprieda tēvam 240 piespiedu darba stundas un probācijas uzraudzību uz vienu gadu, bet viņa dēlam 200 stundu piespiedu darbu un probācijas uzraudzību. Abiem jāatmaksā valstij 1120 eiro – summa, kas izmaksāta cietušajai kā kompensācija, kā arī jāatlīdzina tiesas izdevumi 201,97 eiro katram.
Tēvs un dēls bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 162.panta 2.daļas iepriekšējā redakcijā - par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, par ko maksimālais sods bija brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Liepājas prokuratūras prokurore Ligita Arāja, kas šajā lietā uzturēja apsūdzību, aģentūrai LETA gan apgalvojusi, ka tiesneses piespriestais sods bijis pat nedaudz stingrāks nekā viņas prasītais, jo "netiklās darbības ar mazgadīgo nav bijušas tādas, lai viņiem piemērotu cietumsodu".
Kā noskaidrojis Pietiek, šī sprieduma autore, tiesnese Daidere 2013.gada augustā ir devusies dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumos un tikai salīdzinoši nesen atgriezusies tiesneses darbā.
Interesanti, ka Daidere iepriekš bijusi prokurore, kas dažkārt prasījusi, pēc apsūdzēto domām, pat pārāk bargus sodus. 2010.gadā viņa prasījusi ar reālu cietumsodu sodīt vīrieti, kas bija piedalījies cilvēka nolaupīšanā un turējis viņu savā dzīvoklī aptuveni mēnesi, saņemot par to atlīdzību no citiem šī nozieguma līdzdalībniekiem. Lai gan apsūdzētais savu vainu bija atzinis un cietušajam nav bijušas nekādas pretenzijas pret viņu, tomēr prokurore prasīja reālu cietumsodu.
Arī autosportistiem Pēterim un Andim Neikšāniem toreizējā prokurore prasīja bargus sodus par kautiņu bārā. Prasot nosacītu brīvības atņemšanu attiecīgi uz diviem un vienu gadu, prokurore uzsvēra, ka autosportisti izdarījuši smagu noziegumu, lai gan bija liecinieki, kas apgalvoja, ka Neikšāni kautiņā nemaz nav piedalījušies, bet trāpījušies ceļā policistiem, kas ieradušies tad, kad viņi devušies prom, un vienkārši piekāvuši sportistus. Pēc prokurores domām, personām, kuras ir sabiedrībā zināmas un pazīstamas, it īpaši vajadzētu kontrolēt savas darbības, nevis tīšuprāt iesaistīties konfliktā ar policistiem.
Arī par policistu apmelošanu Daidere prasīja reālu cietumsodu 1947.gadā dzimušai sievietei, kura emociju iespaidā bija vainojusi trīs policistus 250 latu (356 eiro) zādzībā, kad atklājās, ka tā pazudusi no bufetes.
Sniedzot atzinumu par Daideres darbu tiesneses amatā pirms atkārtotas apstiprināšanas amatā, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde atzinusi, ka Daidere izskatījusi nelielu skaitu salīdzinoši vienkāršu krimināllietu, tādēļ grūti sniegt vērtējumu, bet tiesnesei jāturpina pilnveidot savas prasmes.
2009.gada laikraksta Kurzemes vārds portretpublikācijā par prokurori Daideri viņa izteikusies, ka iestājas par nāvessodu: „Rodas vēlme pasargāt sabiedrību no tādiem indivīdiem neatgriezeniski."
Tāpat viņa paudusi sarūgtinājumu par lietām, kurās ir problēmas ar pierādījumiem. "Visgrūtāk ir tajos brīžos, kad esi pārliecināts – tieši šis cilvēks vainīgs izdarītajā noziegumā un viņam jāsaņem pelnītais sods, bet pierādījumu notiesāšanai nepietiek. Ar pārliecību vien, bez neapgāžamiem pierādījumiem, būs par maz," izteikusies toreizējā prokurore, paužot pārliecību, ka tad, ja viņai ir pierādījumi un pārliecība, viņa nekad nešaubīsies un nesvārstīsies, bet gan ies līdz galam, līdz mērķim, lai vainīgais saņemtu sodu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
