Mēs vēl nezinām, kāda ir Ukrainas cena, par kuru tā tika pārdota, un, ļoti iespējams, arī Latvijai un visai Baltijai jau ir noteikta cena
Jurģis Auziņš24.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sātana dzīres ir sākušās, un, kā likums, tuvojas arī patiesības mirklis. Briesmu un nāves priekšā cilvēks parādās visa savā krāšņumā - sāk mainīt maskas un savus kažociņus, savukārt karš pamodina veselu buķeti slēpto īpašību, visbiežāk naidu, kā arī ielās izved necilvēcīgus marodierus. Kā teica krievu ģenerālis Ļebeds, tad vislabākais karavīrs ir tas, kurš, atnākot mājās, ierauga, ka māju vietā ir šāviņa bedre, kurā mētājas viņa sievas un bērnu atliekas; tāds karavīrs kā vilks plosīs visus, cik vien ilgi dzīvos, tādam karavīram neko nevajag, ne naudu, ne mantu, ne apbalvojumus, viņu vadīs tikai naids.
Aptuveni šāds naida vilnis raksturo karus un karotājus visās frontes pusēs, un tas tuvojas mums. Labāk nelolojiet miera ilūzijas, - gribat mieru, pēdējais laiks gatavoties karam. Ieteiktu paklusēt visiem politiķiem, kas mēģina iemidzināt mūsu modrību ar 5.pantu, un armiju pārstāvjus runāt skaidru valodu, jo nevienu karu jūs nevinnēsiet, ja jūs neatbalstīs tautas gara spēks. Un kur lai tāds rodas, ja visi vienā balsī kladzina, ka mūs aizstāvēs, mums nekas nedraud. Paskatieties šodien uz Ukrainu, uz tiem puišiem un sievām, jauniešiem, kas cīnās ar nagiem un zobiem par katru zemes sprīdi, ik stundu ejot bojā, - viņiem neviens nepalīdz, aizbildinoties ar dažādiem politiskiem argumentiem.
Un neviens nepalīdzēs arī mums, viss ir vieni lieli meli. Pietiek tikai atcerēties varenākās ASV armijas bēgšanu no Afganistānas pērnā gada augustā, septembrī, kad kaujas laukā tika pamesta kara tehnika vairāku desmitu miljardu dolāru vērtībā teroristu rokās, vai Srebreņicas slaktiņu, kad pirms 25 gadiem ANO miera uzturētāju acu priekšā tika nogalināti 8000 jaunu musulmaņu vīriešu, kad neviens pat pirkstiņu nepakustināja, jo neesot bijis politiskais mandāts. Redz, cik vienkārši tās lietas notiek un cik ātri aizmirstam. Un abos gadījumos tika solītas visādas garantijas, tāpat kā Ukrainai savulaik, kad tā atteicās no atomieročiem.
Tās nav nejaušības, tās ir slepenas vienošanās, par kurām augstākās Latvijas amatpersonas varbūt nojauš, bet suniskā padevībā rietumu priekšā klusē un mierina mūs. Mēs vēl nezinām, kāda ir Ukrainas cena, par kuru tā tika pārdota, un, ļoti iespējams, arī Latvijai un visai Baltijai jau ir noteikta cena, par kuru vēl notiek tirgošanās, drīz uzzināsim, varbūt mums paveiksies, bet diez vai. Te vietā Putina teiciens, ka „možem povtoriķ”, raksturojot situāciju, kas notiks, ja kāds izrādīs agresiju pret Krieviju, - tad Krievija mierīgi aizies līdz Berlīnai kā 1945.g. Lieki teikt, cik meistarīgi Putina režīms prot inscenēt pret sevi visādas agresijas.
Man ir 6 bērni, un es sev esmu skaidri pateicis, ka Latviju nepametīšu, arī kara draudu apstākļos, tik vien kā parūpēšos par ģimeni. Tas ir mazākais, ko varu sev pateikt, redzot to, kas notiek Ukrainā ar mūsu civilizācijas cilvēkiem, brāļiem un māsām. Un tas vēl ir nieks, kara neizbēgama sastāvdaļa ir genocīds, mierīgo cilvēku slepkavības, izvarošanas utt, tas viss vēl priekšā, padomājiet par to
Paliek šķērmi, klausoties mūsu ievēlēto valsts vadītāju atbalsta vārdus un lasot varonīgos sociālo kontu ierakstus par bargajām jeb, precīzāk sakot, smieklīgajām sankcijām, kuras jūs varat ieborēt savām vecmammām, bet ne loģiski domājošiem cilvēkiem.
Hei, puiši, Ukrainas robežas no Polijas puses taču vēl ir vaļā, kāpēc apturētas bruņojuma piegādes (katrs veiksmīgs Stingera trāpījums palielina iespējas mūsu armijas puišiem izdzīvot šeit Latvijā kara apstākļos), kapēc netiek veidotas brīvprātīgo vienības, kāpēc tauta netiek mobilizēta kara situācijai, halo!
Vai dziesmu dziedāšana šādā situācijā ir īstais atbalsts, ko šobrīd sagaida bojā ejoša tauta un valsts? Patiesībā atbildes jūs dzirdat katru dienu - ieklausieties viņos, kā valodiņa paliek arvien pieglaimīgāka un samiernieciskāka, jo kas zina, tūlīt tiešām iebruks pie mums, un tad jau atkal būs cita vara, kurai būs jāturpina kalpot līdzīgi kā Rietumu korporācijām šobrīd, jo valstis tur jau vairs neko neizšķir.
No vienas puses valsts, t.s. vadība aicina būt vienotiem, no otras puses visādi represīvie orgāni, t.sk. VID uzvedas kā satrakojušies suņi un sūta uzņēmējiem draudu vēstules par katru mazāko nodokļu kavējumu, draudot ar kontu bloķēšanu, aktīvu atsavināšanu un ko tik vēl ne, neskatoties uz to, ka nupat esam pārdzīvojuši lielāko krīzi pēckara pasaulē. Sajūta, ka tiek pildīts kāds pasūtījums - iznīcināt to, kas vēl palicis. Esmu uzņēmējs un zinu, ko runāju.
Tas ir saprotami, jo mēs tak esam aizņēmušies daudzus miljardus, kam mums uzņēmēji, lēmums jau pieņemts bez visiem kariem - esam iedzīti atpakaļ kartupeļu vagā un kūtspakaļā bez kaujas un pretošanās, parādu jūgā. Drīz sekos mūsu lielo uzņēmumu un Latvijas mežu privatizācija, mums visu atņems, un pie varas esošie aicinātāji uz vienotību to visu atbalsta.
Ko es ar šo atkāpi par mūsu valsts darboņiem gribu pateikt? Apturiet savus asinsssuņus, visādus vidus, šmidus, regulatorus, uzraugus, masku un vakcīnu teroru, beidziet uzvesties kā marodieri, mūsu sētā ir ienācis karš. Jūs, protams, varat turpināt dzīvot savā ideālajā arogantajā pasaulē, bet neaizmirstiet, kas notiek ar marodieriem kara laikā, tad risinājums ir ļoti ātrs.
Atgriežoties pie kara Ukrainā, - novēlu valdošajiem kaut drusciņ paškritikas un baiļu sajūtas par to, ka patiesības stunda tuvojas, un iesaku vienkārši paiet malā, par kara jautājumiem dodiet vārdu mūsu armijas vadītājiem, kas nav sasmērēti un kuriem Latvijas tauta būtu vēl gatava sekot.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
