Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir mūsu iedzīvotāju un valsts drošības stūrakmens. Kopš 2004. gada tā ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, un tās sargāšana ir mūsu pienākums pret partneriem un sabiedrotajiem.

Pēdējos mēnešos mūsu robežas drošības un aizsardzības nozīme aktualizējusies saistībā ar Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu. Irākas un citu trešo valstu pilsoņi tiek atvesti uz Baltkrieviju ar tūrisma vīzām, solot vieglā un ātrā veidā nokļūt Eiropas Savienībā. Šo cilvēku iedomātais galamērķis parasti ir Vācija, Zviedrija, Dānija. Baltkrievijas varas iestādes viņus organizētā veidā novirza uz robežu ar Eiropas Savienību – Latviju, Lietuvu, Poliju. Tādējādi Lukašenko režīms izmanto trešo valstu iedzīvotājus drošības destabilizēšanai Eiropā, sabiedrības šķelšanai, trauksmes un baiļu sēšanai.

Atbildīgās Latvijas institūcijas novēloti, tomēr aktīvi nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Latvijas armija jau atbalsta un vajadzības gadījumā ir gatava sniegt pastiprinātu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai. Šobrīd izdarīts viss, lai varētu reaģēt uz jebkādiem pavērsieniem uz mūsu robežas. Esmu pateicīgs mūsu dienestiem, kas kopš vasaras pašaizliedzīgi un savaldīgi strādā ārkārtas režīmā. Ticu, ka viņi nosargās mūsu robežas arī turpmāk.

Šobrīd situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir īpaši saasinājusies. Mēģinājumi šķērsot robežu notiek masveidā, izcēlušās nekārtības. Dramatiskās ainas piesaistījušas plašu starptautisko uzmanību un izraisījušas aktīvu rīcību ES visaugstākajā līmenī. Dažādos starptautisko amatpersonu izteicienos mijas izpratne par drošības prioritāti ar raizēm par humāno un cilvēktiesību situāciju. Tas ir saprotami, jo visi esam strauji mainīga izaicinājuma priekšā un katrs nāk ar savu pieredzi un izpratni. Taču jāuzsver, ka atbildība par šo situāciju gulstas uz Lukašenko režīmu, kurš ciniski izmanto trešo valstu pilsoņus, kuri vēlas labāku dzīvi Eiropā, lai apdraudētu un šķeltu savus Eiropas kaimiņus.

Satraucošā situācija prasa mūsu koordinētu nostāju un stingru rīcību. Sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu esmu uzsvēris solidaritāti un nepieciešamību pēc noturīga risinājuma. Pēc dažām dienām trīs Baltijas valstu prezidentiem atkal būs saruna ar Polijas prezidentu, lai turpinātu rast ceļus Baltkrievijas hibrīduzbrukuma atvairīšanai.

Situācijai ir vairāki risinājumi kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

Sankcijas

Patlaban tiek sagatavotas jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, lai demonstrētu ES aso nosodījumu Lukašenko režīma rīcībai. Iespējams, tiks apsvērtas sankcijas arī pret tām lidostām un trešo valstu aviolīnijām, kas iesaistītas šo migrantu transportēšanā uz Minsku. Apsveicami, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass jau piedalās sarunās ar Arābu aviolīniju organizāciju par nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju. Jāturpina arī dialogs ar nelegālo migrantu izcelsmes valstīm par viņu atgriešanos.

Robežas izbūve

Šobrīd tiek veikts ārkārtas risinājums – pagaidu žoga izbūve 37 km garumā. Vienlaikus Saeima vakar skatīja valdības izstrādāto Ārējās sauszemes robežas izbūves likumprojektu. Tas ir svarīgs dokuments, lai paātrinātu valsts robežas joslas izbūvi, kas tiks īstenota kopā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Latvija ir viena no 12 ES dalībvalstīm, kas aicinājusi ES piešķirt finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. Turpināsim veicināt partneru izpratni par šo soli, kas ir visas Eiropas Savienības kopīgajās interesēs. Tikmēr augsti novērtējam, piemēram, Slovēnijas praktisko palīdzību pagaidu robežas izbūvē. Robežas stiprināšana palīdzēs mums aizsargāt Latviju un ES gan no nelegālās migrācijas, gan no kontrabandas riskiem. Kā sacījis amerikāņu dzejnieks Roberts Frosts: "Labas sienas veido labus kaimiņus." [Patiesībā gan Roberta Frosta izteikums skan – good fences make good neighbors.]

Humānās situācijas pārvaldīšana

Sevišķs izaicinājums ārkārtas apstākļos ir apvienot Latvijas pienākumu sargāt Latvijas un Eiropas ārējo robežu ar pienākumu ievērot cilvēktiesības un mūsu eiropeiskās vērtības. Tādēļ Latvija trešo valstu pilsoņu situāciju vērtē individuāli, pamatotos gadījumos sniedzot humāno atbalstu un medicīnisko palīdzību nelaimē nonākušajiem uz robežas Baltkrievijas teritorijā. Augsti novērtēju Valsts robežsardzes sadarbību ar dažādām nevalstiskajām organizācijām humānās palīdzības sniegšanā.

Paralēli jāuzsver nepieciešamība starptautiski cīnīties pret cilvēku instrumentalizāciju un mazināt trešo valstu pilsoņu gatavību veikt bīstamo, nelegālo ceļu uz Eiropu. Uz Latvijas robežas nedrīkst tikt "pavērtas slūžas" cilvēku tirgotājiem.

ES tiesību aktu pielāgošana

Ilgtermiņā nepieciešama Eiropas migrācijas un patvēruma tiesisko regulējumu un politikas pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Eiropas politika pamatā balstīta 1951. gada ANO Konvencijā par bēgļu statusu, kas vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem. 2015. gada krīze parādīja, ka pat regulāri atjaunotā Dublinas regula – ES patvēruma sistēmas stūrakmens – vairs nav apmierinošs instruments ES kopīgajām interesēm. Latvija ir gatava kopā ar līdzīgi domājošām valstīm radoši meklēt mūsdienīgus – reizē humānus un efektīvus – risinājumus, lai aizvietotu līdzšinējo – ne pārāk veiksmīgo – ES politiku šajā jomā.

Izceļoties arvien jauniem konfliktiem un pieņemoties spēkā klimata pārmaiņām, jārēķinās, ka nelegālo migrantu un bēgļu plūsmas pasaulē turpināsies un pat pieaugs. Savlaicīgi tam gatavojoties, varam cerēt izvairīties no ainām, kas šobrīd redzamas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...