Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi (un arī tieši pārmetumi) par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.

Pirmkārt, par paša temata izvēli - sabiedrības informēšanu un situācijas analīzi par Baltkrievijas pierobežā notiekošo. Tas ir nebijis gadījums Latvijas vēsturē, kad daļā Latvijas teritorijas - pierobežas novados ar Baltkrieviju - vienlaikus ir izsludinātas divas ārkārtējās situācijas. Situācija ir ārkārtēja arī tādēļ, ka Eiropas Savienībā un Latvijā ir izaugušas vairākas paaudzes, kuras nav piedzīvojušas kara šausmas, bet šobrīd notiekošais uz robežas tiek raksturots kā hibrīdkarš. No vienas puses, šie notikumi būtiski ietekmē Latvijas, Polijas, Eiropas Savienības un Ukrainas drošību, no otras - šeit ir runa par visu situācijā iesaistīto cilvēku dzīvībām un cilvēku bailēm un satraukumu. Latvijas Radio dienaskārtībā šie notikumi ir bijuši tikpat nozīmīgi kā Covid-19 pandēmija.

Otrkārt, par informācijas avotiem. Žurnālisti ir trenēti nepaļauties tikai uz vienas puses pausto. Publiskajā telpā ir bijis plaši pieejams oficiālo amatpersonu sacītais, un tas arī plaši atspoguļots - gan Polijas, gan Latvijas, gan Eiropas Savienības, gan Baltkrievijas, gan Krievijas un citu valstu amatpersonu paustais. Reizēm tie nonāk pretrunā viens ar otru. Tāpēc ir svarīgi būt notikuma vietā, pārliecināties par amatpersonu pausto un vērsties pie citiem avotiem. Tikpat svarīgi ir redzēt notiekošo uz vietas un runāt ar cilvēkiem, kuri dzīvo šo notikumu epicentrā. Tie ir gan sabiedrības pārstāvji, gan nevalstiskās organizācijas, kam ir viedoklis vai iesaiste konkrētā notikumā.

Treškārt, par jautājumu izvēlēm. Žurnālisti meklē atbildes uz jautājumiem, uz kuriem vēl nav atbildēts. Ja skaidri ir pausti oficiāli valstu viedokļi, tad bieži vien ir nepieciešami papildinājumi. Reizēm, lai to noskaidrotu, amatpersonas tiek ēterā iztaujātas asāk. Tas viss žurnālistikā ir atļauts un vajadzīgs. Bet, ja vismazāk ir atbildēti jautājumi par reālajiem cilvēku likteņiem, piemēram, kas noticis ar savainoto poļu robežsargu, kā jūtas migranti, kā tieši viņi nokļuvuši Baltkrievijā, tad ir saprotami, ka žurnālisti centīsies piekļūt maksimāli tuvu epicentram un rast atbildes arī uz tiem.

Mēs neesam naivi, un mēs saprotam, ka cilvēki, kurus Baltkrievijas puse izmanto krīzes radīšanā, ir nonākuši šajā situācijā, paļaujoties uz kādiem nepamatotiem solījumiem. Vienlaikus, mēs nevaram izlikties neredzam, ka par kara lodēm šobrīd tiek izmantoti un uz Eiropas Savienības robežas ir iesprostoti dzīvi cilvēki. Žurnālistiem ir pamats meklēt atbildes uz jautājumiem: vai tas tiešām ir humānākais risinājums - ļaut šiem cilvēkiem tur nosalt? Vai cerēt, ka Lukašenko par viņiem pienācīgi parūpēsies?

Ceturtkārt, par interpretāciju un analīzes aspektu. Likumsakarību meklēšana un notikumu skaidrošana nav tikai ekskluzīva politiķu un amatpersonu publiskās komunikācijas sastāvdaļa. Arī šeit ir svarīga viedokļu daudzveidība, tāpēc savos raidījumos par šo tēmu Latvijas Radio ir iekļāvis daudzus un dažādus analītiķus, kuru ikdiena ir saistīta ar ģeopolitisko jautājumu pētīšanu un skaidrošana, domnīcu vai pat zinātniskā līmenī.

Šī skaidrojošā raksta sakarā Latvijas Radio padziļināti izvērtēja savu saturu no 29. oktobra līdz 29. novembrim un secināja, ka visos četros aspektos tas ir bijis objektīvs un sabalansēts, dodot iespējas izteikties visām iesaistītajām pusēm - Latvijas, Lietuvas, Polijas amatpersonām. Iekļauti arī pretējās puses viedokļi - Baltkrievijas un Krievijas nostāja migrantu krīzes jautājumos. Plaši pārstāvēts arī Eiropas Savienības, NATO, ANO Bēgļu aģentūras viedoklis un vērtējums par notiekošo.. Uzklausīti sabiedrības pārstāvji Polijā un Latvijā, kā arī ārpolitikas eksperti un analītiķi.

Tomēr nebūt neuzskatām, ka esam visu darījuši perfekti un šī temata atspoguļošanā nebūtu iespējami uzlabojumi. Visvairāk mums ir pietrūkušas reportāžas no notikumu vietas. Tam ir arī savi objektīvi iemesli, piemēram, Polijas varasiestāžu lēmumi attiecībā pret žurnālistu piekļuvi robežai, tomēr avotu daudzveidība būtu bijusi vēl lielāka, ja ilgāku laiku un ar plašākiem žurnālistu resursiem mēs būtu strādājuši maksimāli tuvu notikumu epicentram.

Ievērojot to, ka tradicionālo un jo īpaši sabiedrisko mediju darba kritizēšana un noliegšana arī ir viena no hibrīdkara iezīmēm, ceram, ka sabiedrībā arvien vairāk būs saturīgu diskusiju par mediju radītā satura kvalitāti. Tāpat ceram, ka Latvijas sabiedrība kopumā un katrs no mums atsevišķi kļūsim zinošāki, spējīgi izvērtēt dažādu saturu un, pamatojoties uz to, izdarīt atbildīgas izvēles gan katrs savā labā, gan Latvijas valstij kopumā.

* Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja Mirdza Lele,

Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis,

Latvijas Radio 1 programmu direktore Inese Matjušonoka,

Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa,

Latvijas Radio 4 programmu direktore, galvenā redaktora p.i. Ilona Madesova

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...