Mēs neesam zagļi, tas jums tikai tā izskatās
Andris Rubins, NORD DDB Riga direktors*20.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 12.jūlijā tika uzsākta reklāmas kampaņa "Bez vakcīnas nav uzvaras!", kuras mērķis ir veicināt vakcinēšanos Latvijas iedzīvotāju vidū. Tās ietvaros tiek izvietotas video reklāmas, audio reklāmas, sociālo mediju video reklāmas un vides reklāmas par fokusētu dažādu iedzīvotāju mērķa grupu uzrunāšanu par vakcinēšanos pret Covid-19.
Kampaņas pasūtītājs ir Veselības ministrija, tā īstenota, pateicoties Eiropas Sociālā fonda finansējumam, kampaņu izstrādājusi NORD DDB Riga komanda*. Ņemot vērā publiski izskanējušos jautājumus par vizuālā risinājuma līdzību ar ASV vides reklāmas plakātu sēriju, vēlamies dot detalizētāku izklāstu par radošā risinājuma pamatojumu.
Tā kā Covid-19 vīruss skāris visu pasauli, tad simtiem un pat tūkstošiem radošo komandu paralēli visā pasaulē strādā pie viena uzdevuma - jaunu ziņu un komunikācijas materiālu radīšanas, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties.
Viens no veidiem, kā skatīties uz šo vīrusu, ir cīņa vai karš. Nevis cīņa starp dažādām cilvēku grupām, kas tic vai netic COVID-19 bīstamībai un vakcīnu efektivitātei, bet gan cīņa, kurā mums visiem ir viens, draudīgs un nāvējošs pretinieks - COVID-19 vīruss. Tāpēc daudzas valstis visā pasaulē šobrīd meklē veidus, kā iedrošināt iesaistīties šajā cīņā pret vīrusu un vakcinēties.
Viens no pasaulē ikoniskākajiem, vēsturiskākajiem un iedrošinošākajiem plakātiem ir J. Howard Miller 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā radītais plakāts ar vēstījumu "We can do it". Reklāmā bieži tiek izmantotas kultūras un vēstures atsauces, un ir tikai loģiski, ka šis slavenais plakāts kļuvis par iedvesmas avotu vairāku valstu komunikācijas veidotājiem cīņā jeb karā pret Covid-19.
Latvijas gadījumā tas ieguvis jaunu saukli, kas balstīts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka 3. rotas karoga uzrakstu "Bez cīņas nav uzvaras", bet plakātos izmantotie tēli atspoguļo dažādas sabiedrības grupas, kuras šajā kampaņā vēlamies uzrunāt - seniorus, skolotājus, sportistus, kultūras jomas darbiniekus, ceļotājus, jauniešus un citas auditorijas.
Kampaņas vizuālie risinājumu veidoti nacionālā romantisma stila un stilizētas propagandas sajaukumā, pielāgojot tos dažādām mērķauditorijām, lai pozitīvi un nedaudz pašironiski uzrunātu iespējami plašāku iedzīvotāju loku.
* Interesanti, ka Veselības ministrijas oficiālajā paziņojumā minēta pilnīgi cita kompānija – DDB Worldwide Latvia.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
