Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet nepieņemama ir tautu nīšana
Otto Ozols23.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda sekotāja manā Facebook laika joslā ierakstīja: "Otto, aizmirstiet, ka saprotat krieviski. Šo valodu vajadzēja izslēgt no ikdienas sarunas un apziņas jau 1991 gadā. Tas ir liels ieguvums, ja gribat dzīvot un justies labi Latvijā.”
Paskaidroju: man nav ne mazākumo iebildumu ne pret krievu valodu, ne pret krieviem, ne pret kādu citu tautu. Krievu valodas prasmes uzskatu par vērtīgām zināšanām un joprojām turpinu lasīt, runāt krieviski. Un negrasos to aizmirst - krievu valoda ir tikpat skaista, kā franču, igauņu, poļu, katalāņu, ukraiņu, kantoniešu, vācu, ivrīta, līvu un citas valodas. Negrasos to izslēgt no savas apziņas. (No pieminētajām, protams, visas nezinu.)
Krievu valoda man saistās ar brīnišķīgu literatūru, mūziku, balādēm, lielisku kino, izcilu humoru. Ik pa brīdim kaut ko mēdzu dungot krieviski. Un turpinu lasīt grāmatas arī krievu valodā. Man ir daudzi labi draugi krievi, apbrīnoju viņu plašo dvēseli un īpašo sirsnību.
Neapšaubāmi Latvijā valodu politika šobrīd ir greiza un neveicina krievvalodīgo iekļaušanos latviešu valodas telpā. Bet tas ir cits stāsts - valodu un krievus kā tautu par to nevajag vainot. Tā ir kremlinu un vietējo aģentu tīša integrācijas bremzēšana, sašķeltas sabiedrības uzturēšana. Un pēdas šiem integrācijas pretiniekiem, Kremļa politikas atbalstītājiem stiepjas līdz pat Latvijas Valsts prezidenta kancelejai. Par to drīzumā sekos plašāks stāsts.
Protams, putlerieši mani mēdz apmelot par "rusofobu," bet nekad nav spējuši parādīt kaut vienu manu rakstu vai paziņojumu, kas būtu vērsts pret krieviem vai krievu valodu. Viņi ir svēti pārliecināti, ka Putina režīma kritika ir vēršanās pret Krieviju kopumā, kas, protams, ir absurds.
Krieviju uzskatu par skaistu zemi un krievus par vienlīdz jaukiem cilvēkiem kā jebkuru citu tautu. Brīvajā pasaulē cilvēki mierīgi var kritizēt, piemēram, Angelu Merkeli, Makronu vai ASV prezidentu. Vāciešiem, frančiem vai amerikāņiem nenāk ne prātā šos kritiķus apvainot Vācijas, Francijas vai ASV nīšanā. Nesen bija diezgan daudz cilvēku, kas neganti kritizēja bijušo ASV prezidentu Trampu. Vai tas nozīmēja, ka viņi visi bija amerikāņu nīdēji? Taču nē - kādas muļķības!
Tieši tāpat daudzi mēdz kritizēt Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ienīst Lielbritāniju? Taču nē, prātiņ, nāc mājās! Un tieši kāpēc Putina režīma kritizēšana pēkšņi nozīmē Krievijas un krievu nīšanu jeb rusofobiju? Tā ir nekrietna manipulācija. Lūdzu, nejauksim pirkstu ar burkānu.
Kādreiz Hitlers savā maniakālajā lielumānijā iedomājās sevi par visu Vāciju, un katrs kritiķis tika dēvēts par Vācijas ienaidnieku. Un pie pirmās izdevības nogalināts - nošauts, sadedzināts, noindēts, ieslodzīts vai piekauts. Tā ir totalitāru režīmu pazīme - vadonīša vienādošana ar visu valsti, tautu un katra kritiķa nolamāšana par tautas nīdēju. Tieši to pašu šobrīd atkārto Putins un viņa pielūdzēji un auss laizītāji.
Savu politisko pāliecību esmu sen deklarējis par lennartmeristismu. Eiropas domātājs Lenarts Meri reiz savā runā pateica skaidri un gaiši: “Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet mums sveša un nepieņemama ir tautu nīšana.”
Es zem šīs domas pilnībā parakstos. Tā ir mana pārliecība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
