Iesaki rakstu: 
Kam traucē Belēvičs? Kurš pasūtījis un apmaksājis šo kampaņu pret ministru? Ko tie žurnālisti piesienas tādam sīkumam – vai tad nu ministram jāsēž rindā pie ārsta durvīm! Jā, slikti, ka ministrs sīki meloja; ja būtu uzreiz atzinis, ka sarunāja ārstu “caur pazīšanos”, tad jau nekas ļauns nebūtu bijis.
Šādus un tamlīdzīgus jautājumus un spriedumus šonedēļ nācās lasīt interneta komentāros, uzklausīt lasītāju zvanos pēc “Latvijas Avīzes” rakstiem, kuros vēstījām par aizdomām, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs izmantojis amata privilēģijas un bez rindas saņēmis ārstniecības pakalpojumu Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC). Sākotnēji viņš to noliedza, bet piektdien atzinās, ka esot melojis un LOC izmantojis “kreiso pakalpojumu”.
Vēršos pie tās sabiedrības daļas, kura uzdod iepriekšminētos jautājumus. Cienījamie Latvijas ļaudis, nodokļu maksātāji, vēlētāji! Ja mēs turpināsim uzskatīt, ka politiķis, amatpersona drīkst melot, drīkst izmantot dienesta stāvokli, jo “viņam taču pienākas” vai “visi tā dara”, drīkst zagt, “jo viņš taču dalās”, jāpatur amatā, jo “labāku taču tāpat neatradīsim”, tad mēs nevaram cerēt uz labāku valsti.
Ja paši turpināsim atbalstīt sistēmu, kurai priekšroku deva veselības ministrs 25. maijā, sarunājot sev īpašu pakalpojumu, sistēmu, kurā pie ārsta bez rindas tiek “ar pazīšanos” vai, dodot kukuli, tad šī sistēma turpinās pastāvēt un mēs turpināsim būt tās pazemojošie upuri.
Ja mēs paši turpināsim noklusēt, piesegt nejēdzības valstī, bet tos cilvēkus, kuri par šīm nejēdzībām ziņo, sauksim par stukačiem, tad mēs nevaram prasīt no kāda cita, lai ievieš kārtību valstī.
Ja turpināsim atbalstīt padomjlaiku sistēmu “Labu ārstu pabaros pacients, bet sliktam jāiztiek ar valsts algu”, ja neprasīsim no politiķiem, amatpersonām veselības aprūpes sistēmas reformu, ja nemaksāsim nodokļus, lai veselības aprūpes finansējums būtu adekvāts, tad nevaram pārmest valstij par nekārtībām veselības aprūpē.
Ja kāds uzskata, ka žurnālisti raksta, jo “tas ir citas partijas pasūtījums” vai “viņiem par to ir samaksāts”, tad paskaidrošu, ka neskaitāmi žurnālisti strādā un “rok” tikai pēc savas sirdsapziņas un pārliecības pasūtījuma, domājot par vienu mērķi – labāku sabiedrību. Un samaksājuši viņiem ir lasītāji – tie, kuri abonē un pērk laikrakstu.
Jā, Belēvičs bija spilgts un aktīvs ministrs, viņam, iespējams, bija daudz labu nodomu, viņam šis tas arī izdevās.
Piemēram, neatliekamās palīdzības automašīnu privātā biznesa likvidēšana un šī pakalpojuma atdošana valsts rokās. Vai aizrautīgā cīņa par veselīga dzīvesveida ieviešanu valstī – smēķēšanas ierobežojumi, bulciņu izsviešana no skolu ēdnīcām utt.
Taču nekas nespēj attaisnot ministra melus. Ne sīkus, ne lielus.
Nekas nespēj attaisnot ministra rīcību, kurš izmanto savu amatu, liek sameklēt sev labāko ārstu un izbrīvēt laiku “speciāli ministram”. Iespējams, Belēviča raksturs, līdzšinējā rīcība ministra amatā pat tā iebiedējusi ārstus, slimnīcu vadību, ka viņi bailēs zaudēt darbu neuzdrošinājās atteikt ministram. Un, starp citu, kas Belēvičam traucēja šo vienkāršo, nebūt ne neatliekamo ķirurģisko pakalpojumu saņemt privātklīnikā?
Nekas nevar attaisnot Belēviča nihilistisko attieksmi pret Latvijas likumiem – atcerēsimies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apsūdzēja Belēviču par interešu konfliktiem. Arī Valsts ieņēmumu dienests savulaik sodīja ministru par valsts amatpersonas deklarācijā nenorādītu miljona eiro aizdevumu. To viņš esot “aizmirsis”…
Nav attaisnojuma, ja Belēvičs ministra amatu ir izmantojis savās vai sava dēla biznesa interesēs.
Ja tas tomēr šķiet attaisnojams un pieņemams, tad, atvainojiet, mēs labāku varu, labākus politiķus neesam pelnījuši.
* Latvijas Avīzes galvenā redaktore
Pārpublicēts no LA.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
