Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma stāsta par slavena melnādainā džeza pianista Dona Šērlija braucienu pa ASV dienvidu pavalstīm. Tā balstīta uz reāliem notikumiem un ataino tā laika (1962. gads) balto attieksmi pret melnādainajiem ASV dienvidos. Lai arī cik ļoti kāds no “melnajiem” būtu talantīgs, viņš ir un paliek nesalīdzināmi zemākā kategorijā. Cilvēki nāk uz viņa koncertu ar tādu kā ziņkāri – redzēs, ko tas “dresētais mērkaķis” prot?

Šī filma atausa atmiņā, raugoties uz to dubļu (lai neteiktu rupjāk) lavīnu, kura vēlās pār vienu no mūsu tautas izcilākajiem cilvēkiem, neapstrīdamu Latvijas lepnumu, pasaulslaveno pianistu Vestardu Šimku pēc tam, kad viņš pirms sava koncerta pateica dažus sabiedriski nozīmīgus ievadvārdus. Šimkus savā uzrunā pieskārās šobrīd aktuālajai cilvēku šķirošanas tēmai un piesauca vēsturiskās paralēles, pie kā agrākos laikos novedusi cilvēku šķirošana “pareizajos” un “nepareizajos”.

Tā ir pasaulē izplatīta prakse, ka dižas personības, redzot kādu netaisnību, nevar stāvēt malā un vērš sabiedrības uzmanību uz šo māksliniekam nozīmīgo jautājumu. Taču, tā kā šodienas Latvijā cilvēku šķirošana vakcinētos/nevakcinētos “pareizo” acīs skaitās atbalstāma, tad Šimkus izteikumi izraisīja šīs publikas pašsaprotamu reakciju - ar kādām tiesībām tas “melnais” atļaujas mums - “baltajiem cilvēkiem” - kaut ko aizrādīt. Mēs nākam uz koncertu un maksājam naudu, lai paskatītos, ko viņš prot, nevis klausīties viņa sprediķus. Muti ciet un izklaidē, nevis mums te morāli lasi. Klasisks ieraksts: “Ja es eju klausīties, kā tu dziedi, spēlē klavieres vai stabulē, es totāli negribu dzirdēt arī tavu nostāju droša seksa, vakcīnu vai citplanētiešu jautājumā.”

Sociālie tīkli pilni ar ierakstiem, kuros cilvēki ar baudu izgaršo iespēju justies pārākiem par “dumjo” pianistu. Katrs cenšas pateikt kaut ko asprātīgu - piemēram, pašpasludinātā cilvēktiesību eksperte Linda Mazure: “Ceru, ka tie Šimkus domubiedri, kas no Covid mirst šobrīd, kad savu dzīvību varēja izglābt vakcinējoties, pēdējā gaitā tiek pavadīti ar Šimkus mūziku.” Ha-ha-ha, cik smieklīgi, vai ne?

Šie asprāši paši dzīvē nav sasnieguši pat ne desmito daļu no tā, ko sasniedzis Šimkus, bet jau tas vien, ka viņi jūtas piederīgi pie “pareizās” cilvēku grupas, dod viņiem (savās acīs) tiesības justies pārākiem un ar to plātīties. Dažādas viduvējības, kā nu prot, cenšas apšaubīt Šimkus “inteliģenci” un dalīties ar saviem saldajiem (bet nepiepildāmiem) sapnīšiem par to, kā būtu cēlušies kājās un, skaļi aizcērtot durvis, gājuši prom, ja vien būtu šī koncerta apmeklētāji.

Šī Šimkus nonievāšana ir tikai maza aisberga redzamā daļa no tā neiecietības, naida Everesta, kurš aizvien smagāk nospiež mūsu sabiedrību. Pavisam nesen Latvijas Televīzijā tika rādīts raidījumu cikls par vardarbību skolās; par to, kā atsevišķi sociāli vājāk adaptējušies skolēni tiek pakļauti vajāšanai, apņirgšanai, dažādi pazemoti. Tā bez šaubām ir liela sociāla problēma, taču šo raidījumu veidotāji izvairījās fokusēt uzmanību uz problēmas galveno sakni - attieksmi pret apkārtējo pasauli šo vajātāju ģimenēs.

Bērns jau tikai atkārto to, ko dzird mājās no vecākiem. Ja mājās visi citi tiek dēvēti par muļķiem un apņirgti, tad nav ko brīnīties, ja bērns, aizgājis uz skolu, arī katrā vājākā vai citādākā saskata apņirgšanas objektu. Ir taču pilnīgi skaidrs, ka tad, ja pieaudzis cilvēks ņirgājas sociālajos tīklos, viņš to pašu dara arī mājās. Ja viņam ir bērni, tad šo dzīves pozīciju pārņem arī viņi. Diemžēl šajos visnotaļ vajadzīgajos LTV raidījumos šis aspekts izpalika.

Lai kā to negribētos atzīt, šī plaši izplatītā citu cilvēku apņirgšana nav sociāli atpalikušu, neizglītotu, tumsonīgu ļaužu iezīme. Diemžēl to iecienījuši izglītoti, pat it kā progresīvi domājoši cilvēki, kuri piederīgi tā dēvētajai inteliģencei. Kā arvien biežāk nākas novērot, tad visa viņu “inteliģence” aprobežojas ar gatavību dziedāt līdzi tai dziesmai, kura attiecīgajā brīdī skaitās “pareizā”. Kad runa ir par lietām, kas skaitās pareizas, tiek demonstrēta absolūta tolerance un inkluzivitāte, bet, tiklīdz kāds atļaujas kaut solīti paspert sānis no “ģenerālās līnijas”, tā šie “inteliģenti” kā suņi gatavi barā mesties virsū noskatītajam upurim. Pat tik diženam, kāds ir Šimkus.

Iespējams, ka tādā vai citādā formā šāds sociāls dalījums ir bijis vienmēr, taču agrāk (kaut vai filmā “Zaļā grāmata” attēlotajā laikā) tas notika skaidri un atklāti. “Baltie” (pareizie) sevi neuzdeva par tolerances un inkluzivitātes priesteriem, kā tas notiek tagad. Šodienas īpatnība ir tā, ka vārdos par demokrātiju un dažādību, bet reālajā dzīvē par uzskatu monopolu un zaļo gaismu tikai tam, ko atbalstīt drīkst. Visam pārējam - “cancel” un hi-hi-hi.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_kampt

Atkal par kristieti Aldi

FotoNav noslēpums, ka Aldis Gobzems sevi uzskata par ticīgu kristieti. Aldis par to savā Facebook lapā ir vairākkārt rakstījis kopā ar lūgšanām, kurās viņš lūdz Dievam daudz dažādu lietu. 
Lasīt visu...

12

To visu es ar saviem atbalstītājiem, bet šī partija nav “Gobzema partija”, šī partija ir mūsu

FotoUz šo ierakstu mani pamudināja periodiski komentāros lasāmā doma “Gobzems neko nedara”. Esmu par šo tēmu jau izteicies un ne reizi vien, bet, acīmredzami jautājums kādam, kurš nesaprot, ir aktuāls, kas arī ir saprotami.
Lasīt visu...

21

Kāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti

FotoManas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais Tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94.pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!
Lasīt visu...

18

Uzticēšanos un naudu ārstiem, nevis ierēdņiem, – tā ir atslēga vakcinācijas procesa uzlabošanai

FotoLatvijā pakāpeniski atkal pieaug COVID-19 izplatība, un valdība, nespējot panākt vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanos, ķeras pie piespiedu mēriem. Saeimā iesniegts likumprojekts par obligātu vakcināciju atsevišķām strādājošo kategorijām: izglītības, veselības aprūpes un sociālās jomas darbiniekiem. Tos, kuri nevarēs uzrādīt atbilstošu sertifikātu, draud atlaist no darba.
Lasīt visu...

21

Ārstu biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām

FotoLatvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
Lasīt visu...

12

Tauta NAV ēzelis!

FotoMūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Lasīt visu...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

Lursoft