Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība
Saldus 2.vidusskolas skolēnu padomes pārstāvju grupa21.06.2015.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par diviem lēmumiem - Nr.48 (Par Saldus sākumskolas un Saldus 2.vidusskolas reorganizāciju, kur Saldus sākumskola tiek pievienota Saldus 2.vidusskolai) un Nr.49 (lēmums, kurš ar nākamo mācību gadu neļauj atvērt desmito klasi Saldus 2.vidusskolai, jo pagājušo gadu skola neatvēra desmito klasi). Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, skolotāji, skolēnu vecāki, neesam pret Saldus sākumskolas pievienošanu Saldus 2.vidusskolai, bet gan esam šokēti par to, kāpēc lai Saldus 2.vidusskolā nevarētu atvērt jaunu desmito klasi? Uzskatām, ka šis lēmums ir nekorekts.
Šie lēmumi tika pieņemts 26.februāra ārkārtas sēdē, kā arī lēmumi tika izskatīti ārpus kārtas. Uzskatām, ka arī šis lēmums (Nr.49) tika pieņemts ļoti slepeni, jo par šādu liegumu atvērt desmito klasi uzzinājām tikai 27.februārī. Ar skolēniem, skolēnu vecākiem, skolotājiem netika veikta nekāda sabiedriskā apspriede par šādu reformu nepieciešamību, kā arī deputāti nav ņēmuši vērā to, ka Saldus 2.vidusskolā gandrīz 40 pastāvēšanas gados pirmo reizi nav desmitās klases.
Pagājušo gadu patiešām bija tāda situācija, ka Saldus 2.vidusskolā bija vāja devītā klase, kura absolvēja skolu, jo vairākums bija piemēroti, lai mācītos profesionālajā skolā. Laikā, kad tika izsludināta pieteikšanās mācībām kādā no vidusskolas programmām, mācībām pieteicās 15 skolēni, bet 28.augusta sēdē Saldus novada dome noteica, ka klasi drīkst atvērt, sākot no 20 skolēniem. Skolas vadība bija tik drosmīga un desmito klasi neatvēra.
Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Indra Rassa Saldus 2.vidusskolu slavēja, jo šī skola ir viena no drosmīgākajām skolām Saldus novadā, neatverot desmito klasi, jo strādā uz kvalitāti, taču šobrīd lēmums (Nr.49) ir pret mums, jo, ja skolas vadība zinātu, ka, ja 2014./2015. mācību gadā netiks atvērta desmitā klase, tad arī turpmāk nedrīkstēs atvērt, tad Saldus 2.vidusskolā būtu desmitās klases.
Skolēnu padomes pārstāvji sākumā runāja ar Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāju Indru Rassu, sarunas laikā priekšsēdētājas kundze nespēja dot nekādus argumentus šāda lēmuma pieņemšanai. Jautājot mums svarīgus jautājumus, I.Rassas kundze aizbildinājās ar to, ka ir viena no septiņpadsmit deputātiem un nespēj dot nekādu konkrētu atbildi. Skolēnu padome vērsās arī domē ar lūgumu pārskatīt šo lēmumu, kā arī tika savākti 114 Saldus 2.vidusskolas skolēnu paraksti, kuri ir pret šādām reformām. Skolēnu paraksti tika vākti no 8. līdz 12. klasei.
Uz sarunu skolā ar skolotājiem, skolēniem, skolēnu vecākiem tika aicināti deputāti, no kuriem ieradās divi deputāti: Inta Vanaga un Elmārs Kalniņš. Šie deputāti arī nespēja sniegt nekādas konkrētas atbildes. Aizbildinājās tikai ar to, ka šis lēmums tika pieņemts tikai tāpēc, ka 2014.gada 1.septembrī Saldus 2.vidusskolā netika atvērta desmitā klase.
Esam runājuši gan ar Didzi Konoševski, Ilzi Kļavu, Intu Vanagu personīgi, Izglītības pārvaldes vadītāju Saulcerīti Levicu, taču ne pie kāda rezultāta nenonācām.
Centāmies pārliecināt Saldus novada deputātus pārskatīt vai atcelt šo lēmumu, taču bez panākumiem. Pirmkārt, skolas prezidente Diāna Vasiļeva ievietoja vietējā laikrakstā Saldus Zeme pauda savu viedokli par šādām skolas reformām. Otrkārt, Saldus novada svētku gājienā skolēnu padomes pārstāvji devās pēc savas iniciatīvas un pašu vēlmes ar plakātiem, paužot savu attieksmi pret šādām reformām, taču nākamajā nedēļā skolas direktore Natālija Balode saņēma stingru rājienu par to, ka paši skolēni pēc savas vēlmes izteica savas domas par Saldū notiekošo. Saldus novada dome uzskata, ka skolas direktore ir tā, kas skolēnus "uzkūda" aizstāvot skolu. Taču tā nav.
Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam jūsu palīdzību, jo nevaram pieļaut to, ka Saldū notiek tāda netaisnība!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
