Meroni zaudē „arestētās mantas glabātāja” statusu

Jau aizvadītajā nedēļā jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna publiskie izteikumi saistībā ar bijušā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni rīcību un pašas prokuratūras pārstāvju rīcību, „glabājot” arestēto mantu un „uzraugot” tās glabāšanu, bija tik atšķirīgi no līdzšinējā prokuratūras vadītāja Ērika Kalnmeiera paziņojumiem, ka radīja nopietnu satraukumu R. Meroni līdzgaitnieku vidū, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā J. Stukāns, atbildot uz laikraksta Diena jautājumiem, pietiekami skaidri norādīja – šī ir viena no tām lietām, par kurām viņš kā ģenerālprokurors noteikti painteresēsies un viesīs skaidrību:

„- Ir virkne lietu, kuras jau tiek izskatītas tiesās. Tostarp arī tā sauktā Lemberga lieta. Šīs lietas ietvaros daudz publiski runāts par procesa ietvaros arestētās mantas pārraudzītāja Rūdolfa Meroni rīcību ar uzticēto mantu. Lietas dalībnieki daudzkārt lūguši viņu atcelt no mantas glabāšanas, tikušas izteiktas aizdomas par šīs mantas izsaimniekošanu. Prokuratūra nekad tā īsti nav atsaukusies Šiem aicinājumiem, gan vienlaikus norādot, ka šo jautājumu jebkurā gadījumā var skatīt tikai tiesa kā procesa virzītājs. Neesmu jurists, tomēr šķiet, prokuratūra var lūgt tiesai šādu jautājumu skatīt. Kā jūs vērtējat šo niansi, vai saskatāt tur problēmas? Vai saskatāt pamatu vismaz nopietni painteresēties, kas ar to mantu ir?

- Kā var nebūt pamata, ja publiski ir izskanējis, ka saistībā ar mantu un Meroni darbībām ir uzsākts kriminālprocess?! Neesmu gan vēl noskaidrojis, kādā stadijā šobrīd ir process, bet tas ir manā dienas kārtībā. Katrā gadījumā ir uzsākts process, ja tajā procesā ir tas, kas norāda uz iespējamu negodprātīgu rīcību, tad jums ir pilnīga taisnība - prokuroram ir jānāk ar rakstveida lūgumu tiesai rīkoties vai izvērtēt šo informāciju. Es šobrīd nevaru atbildēt, vai prokurori to ir darījuši un ko tieši darījuši.

- Cik zinu, tad ne.

- Man tas jānoskaidro. Bet jāpagaida, kad tiks atsākta Lemberga lietas izskatīšana, varbūt tur būs kāda virzība vai papildu informācija. Bet, kā jūs sakāt, ja prokurori nav neko tādu darījuši un, iepazīstoties ar lietu, konstatēsim pietiekamu pamatu, es obligāti aicināšu prokurorus rakstiski lūgt tiesu šo jautājumu izvērtēt, ja ir uzsākts process (par rīcību ar arestēto mantu - red.), tad kaut kam tur ir jābūt. Kriminālprocesu var uzsākt tikai tad, ja ir pietiekami pazīmju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, nevar būt tā - «katram gadījumam pārbaudīsim».

- Savā ziņā ar Meroni vārdu saistīta arī interneta vietne, kurā publicēts ap ceturtdaļmiljona dokumentu, tostarp metot ēnu uz prokuratūru un arī prokuroru Juri Jurisu arestētās mantas glabātāja kontekstā. Iepriekšējais ģenerālprokurors gan norādīja, ka šīs vietnes satura izvērtēšana esot drošības iestāžu kompetencē. Vai plānojat tomēr arī pašā prokuratūrā pievērsties šīs vietnes dokumentu izpētei?

- Cik zinu, pārbaudes vēl nav pabeigtas, bet paralēli prokuratūrā mums nav īsti ko pārbaudīt, mūsu rīcībā nav šo dokumentu. Juris Juriss ir apsūdzības uzturētājs Lemberga lietā. Ja viņš kaut kādā veidā kaut ko un kaut kur pat būtu izdarījis, domājat, ka Lembergs vai kādi citi to attiecīgi nenorādītu? Vai to informāciju nesniegtu? Redziet, kaut kāda sarakste ar Meroni varēja būt, jo prokuratūra viņu ir atradusi kaut kādā veidā un nozīmējusi (par mantas glabātāju - red.). līdz ar to Juriss, uzturot apsūdzību, varbūt kaut kādā veidā ar viņu (Meroni - red.) komunicēja, tikai nezinu, kādā aspektā Un varbūt arī par mantas glabāšanu viņam (Jurisam - red.) bija pamats kaut vai pajautāt, kas ar to (mantu - red.) notiek. Ir jāsaprot konteksts, vai un par ko bijusi šī sarakste. Tas, ka sarakste ir bijusi, manuprāt, Juriss nav noliedzis. Katrā ziņā esmu saņēmis arī privātpersonas iesniegumu par šo jautājumu, man būs jāsniedz atbilde, līdz ar to šim jautājumam pievērsīšos.”

Kā zināms, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldē kriminālprocess šā gada sākumā tika sākts par R. Meroni, iespējams, nelikumīgām darbībām ar Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesos arestēto mantu un aktīviem.

Kriminālprocess bija kvalificēts pēc Krimināllikuma 308. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Šis pants par apķīlātas, arestētas vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā izņemtas mantas izšķērdēšanu, bojāšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai iznīcināšanu, kā arī par tās apmainīšanu, ja šādas darbības veikusi persona, kurai šī manta uzticēta, paredz vainīgo sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Kriminālprocess saistībā ar R. Meroni rīcību tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore, uzņēmēju aprindās labi zināmā Veronika Čuprika pagājušā gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Taču šis kriminālprocess attiecināms tikai uz vienu epizodi R. Meroni rīcībā ar arestēto mantu, un šī rīcība nebūtu bijusi iespējama bez prokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja darbinieku atbalsta, - līdz šim publiskotie fakti vismelnāko ēnu met uz prokuroru Juri Jurisu.

Runa ir par pirmoreiz pirms diviem gadiem – 2018. gada martā detalizēti aprakstīto, publiski pēcāk bieži apšaubīto darījumu, kura ietvaros 2015. gada rudenī akciju sabiedrību Ventspils nafta faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā nonāca jau 93,24% šī nozīmīgā loģistikas uzņēmuma akciju. Kopš pagājušā gada decembra šādas Ventspils naftas vairs nav, - tā ir pārdēvēta par Latvijas kuģniecību, un Lursoft datu bāzē atrodams ieraksts, ka uzņēmuma patiesos labuma guvējus neesot iespējams noskaidrot.

Šādas pārvērtības bijušas iespējamas, pateicoties tam, ka 2015. gada pavasarī un vasarā šī darījuma organizētājiem izdevās izstrādāt shēmu, kā apiet „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, kuras rokās no prokuratūras bija pārgājis pienākums A.Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzīt arestētās mantas uzglabāšanu.

Shēmas mērogus nav grūti aprēķināt. 2015. gada 17. septembrī tika paziņots, ka Vitol grpuas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājies 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju no R. Meroni faktiski kontrolētās akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts. Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.

Pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija nevis 1,77 eiro, bet gan 3,12 eiro. Vēl daudz augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad vairāk nekā divarpus reizes dārgāk nekā darījumā ar R. Meroni un viņa kompanjoniem.

Matemātika ir vienkārša: ja arestētās mantas apsaimniekotājs „valsts interesēs” R. Meroni par šādu cenu būtu Vitol pārdevis „savu” - Latvijas Naftas tranzītam piederošo akciju paketi, nepilno 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni eiro - tātad par 126 miljoniem eiro vairāk. Šī summa tad arī uzskatāma par shēmas autoru un īstenotāju Latvijas valstij tā vai citādi nozagtu neatkarīgi no A. Lemberga tiesas prāvas iznākuma.

Ja prāva beigsies ar spriedumu par mantas konfiskāciju, Latvijas valsts nesaņems šos tai „aizshēmotos”, bet pēc būtības nozagtos 126 miljonus eiro, bet, ja spriedums A. Lembergam būs attaisnojošs, viņam būs visas tiesības šos 126 miljonus eiro vai vismaz būtisku to daļu pieprasīt no Latvijas valsts, kuras vārdā R. Meroni arestēto mantu ir „apsaimniekojis”.

Vistumšāko ēnu saistībā ar šī valsts nozagšanas megadarījuma apstākļiem jaunajā interneta vietnē atrodamā informācija met ne tikai uz R. Meroni un viņa kompanjoniem, bet arī uz nu jau bijušo ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru, prokuroru J. Jurisu, visu Ģenerālprokuratūru un arī SAB vadību.

„Neviena fiziska vai juridiska persona pie manis jautājumā par AS Ventspils nafta akciju atsavināšanu un šāda darījuma saskaņošanu nav griezusies, un tādu neesmu sniedzis. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī neviens cits prokurors šādas darbības nav veicis,” ir publiski apgalvojis Ē. Kalnmeiers.

Taču vietnē www.meronigeita.pw atrodamā sarakste rāda pilnīgi citu ainu – kā shēma, kuras mērķis bijis veikt darījumu, apejot „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, ir tikusi pārspriesta un acīmredzami ar prokuratūras un SAB atbalstu soli pa solim īstenota jau kopš 2015. gada pavasara.

Tieši pie J. Jurisa kā „valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora” 2015. gada vasaras sākumā divi Latvijas Naftas tranzīta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs R. Meroni vērsušies ar rakstisku „Pieprasījumu sniegt viedokli saistībā ar AS Latvijas Naftas tranzīts piederošo AS Ventspils nafta akciju pārdošanu”.

Šajā vēstulē skaidri nolasāms netieši izteikts lūgums prokuroram par šo lietu tiesu neinformēt: „Latvijas Naftas tranzīts lūdz tās pieteikumu izskatīt tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsūdzētajiem vai citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un/vai jebkādai citai personai.”

Taču „augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam, - advokātu biroja Spilbridge sarakstē pieminēta ne tikai J. Jurisa, bet arī Ē. Kalnmeiera loma „zaļās gaismas” nodrošināšanai iecerētajam darījumam.

„Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai [pēc visa spriežot, domāta Spilbridge pārstāve Benita Balana], ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā,” atklāts vienā no vēstulēm.

Savukārt citā vēstulē lomu sadalījums shēmas īstenošanā raksturots vēl skaidrāk: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Kas ir bijusi šī sarakstē pieminētā „aģentūra”? Visticamākais, runa ir par Satversmes aizsardzības biroju, kura loma shēmas piesegšanā, pateicoties www.meronigeita.pw publiskotajai sarakstei, tagad iezīmējas pavisam skaidri.

„Jūsu atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas, - mēs vispirms apspriežam [vēstules] melnrakstu ar viņu, un tad tas būtu J. Juriss, kurš vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības,” – šādu vēstuli Spilbridge advokāts Andrejs Eglītis 2015. gada 12. maijā – tātad četrus mēnešus pirms darījuma noslēgšanas – nosūtījis tagad jau mirušajam finansistam Deividam Anstisam.

Savukārt ar 2015. gada 22. jūniju datētā vēstulē, kas adresēta gan Vitol pārstāvim Robertam Kirkupam, gan Rūdolfam Meroni, D. Anstiss skaidrojis panākto „progresu”: „Tas, ko mēs saņemsim atpakaļ, būs nevis tiesas atļauja (vai vēstule, ka tiesas atļauja nav vajadzīga), bet gan viedoklis no Ģenerālprokuratūras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kā kaut kas no tiesas, mēs ticam, ka ar to pašreizējos apstākļos būs pietiekami...”

Tā arī „pašreizējos apstākļos” ir noticis: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienā vai otrā veidā zaudējot aptuveni 126 miljonus eiro.

Kad 2018. gada pavasarī atklātībā nonāca pirmā vēstule no šīs sarakstes, J. Juriss paziņoja, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Lai gan vēstule tiesībsargāšanas iestādēm ir bijusi pieejama jau divus gadus un valsts potenciālie zaudējumi no īstenotās shēmas ir bijuši vispārzināmi jau kopš 2015. gada rudens, valsts nozagšanas shēmas autori un īstenotāji joprojām pie atbildības nav saukti, - ir vienīgi sākts kriminālprocess par R. Meroni rīcību ar arestēto mantu, tikmēr tālāk aizplūduši ir arī par Ventspils naftas akcijām saņemtie nepilnie 80 miljoni eiro.

Publiski ir pieejams Ē. Kalnmeiera skaidrojums, ka Ventspils naftas akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzītājs ir prokurors, nemaz neesot bijis uzlikts arests un, lai veiktu kādu civiltiesisku darījumu ar šādām akcijām, neesot bijis nepieciešams ne prokuratūras, ne prokurora saskaņojums.

Šopavasar Ē. Kalnmeiers Latvijas Avīzei pavēstīja, ka datubāzes publicēšana esot „speciāli plānota kampaņa” un par „aprakstīto ir notikušas pārbaudes”. Tiesa, tagad jau ģenerālprokurors jau nāca klajā ar jaunu versiju – ka „nekad neesot bijušas arestētas” Latvijas Naftas tranzīta akcijas (un ar tām 2015. gadā tiešām nekādas darbības netika veiktas).

“No 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” – tā savukārt unisonā ar Ē. Kalnmeieru paziņoja prokurors J. Juriss, par kura darbībām kā reiz tiesas apiešanā liek nojaust publicētā sarakste, bet SAB publiskoto informāciju nosauca par „baumām un izdomājumiem”.

Novērtē šo rakstu: