„Meroni menedžeris” Bremze visus nekustamos īpašumus jau laikus norakstījis sievai
PIETIEK19.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, no kura viņa iepriekšējā darbavieta par krāpniecisku rīcību un līguma pārkāpšanu vēlas piedzīt vairāk nekā 189 tūkstošus eiro, jau laikus ir sagatavojies un visus viņam piederošos nekustamos īpašumus norakstījis sievai.
Pietiek jau aprakstījis, kā bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Bremze, aizejot no uzņēmuma, noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no tranzītuzņēmuma saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro, taču šo vienošanos drīz pārkāpa un sāka strādāt Meroni kontrolētajā akciju sabiedrībā Baltijas Ekspresis. Nu šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums.
Ja Bremze tiesvedībā zaudēs, no viņa var tikt piedzīti vairāk nekā 189 tūkstoši eiro, ko LDz Cargo aprēķinājis kā tam nodarītos zaudējumus. Savukārt vēl 500 tūkstošus eiro LDz Cargo ir kā kompensāciju pieprasījis no Baltijas ekspreša.
Taču, ja Baltijas ekspresim zaudējuma gadījumā šo summu patiešām nāksies nomaksāt, tad attiecībā uz Bremzi tas nav tik droši, un apkrāptais uzņēmums var palikt arī tukšā: līguma pārkāpšanā un krāpnieciskā rīcībā vainotais „Meroni menedžeris” jau laikus ir parūpējies, lai piedzīt no viņa vairāk nekā 189 tūkstošus eiro būtu faktiski neiespējami.
Kā rāda Lursoft datu bāzēs atrodamais Bremzes noslēgtais laulību līgums, viņš jau savlaicīgi visus savus nekustamos īpašumus ir norakstījis sievai, un tie tagad skaitās tikai un vienīgi Ingas Bremzes īpašums.
Līgums par visas laulāto mantas šķirtību ir noslēgts 16 gadus pēc kāzām, un saskaņā ar to tikai un vienīgi Ingai Bremzei pieder dzīvokļa īpašums Ogrē, Bērzu alejā 8, nekustamais īpašums Ogrē, Ķiršu ielā, nekustamais īpašums "Altenkrasti" Seces pagastā un nekustamie īpašumi "Upesniedres" un "Upesniedres1" Kokneses pagastā.
Savukārt Māris Bremze savā īpašumā paturējis tikai automašīnu Honda CRV un vēl arī kapitāldaļas SIA Vadības risinājums (acīmredzot domāta SIA Vadības risinājumi, kas reģistrēta oficiāli Ingai Bremzei piederošajā Ogres dzīvoklī: tās vieīgā valdes locekle ir pati Inga Bremze, un 2018. gadu uzņēmums beidzis ar niecīgu 15 000 eiro apgrozījumu un strādājis ar zaudējumiem).
Pietiek jau aprakstīja to, ka 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no valdes priekšsēdētāja amata. 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.
Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumu, un Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Tiesa, arī Bremzem ir virkne argumentu, kurus viņš tiesā izvirzījis kā attaisnojumu savai rīcībai, noslēdzot vienošanos, atbilstoši tai saņemot iespaidīgu ikmēneša atalgojumu un tomēr to jau pēc dažiem mēnešiem pārkāpjot. Par šiem argumentiem Pietiek informēs nākamajās publikācijās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
