Iesaki rakstu: 
Jau pirms pieciem gadiem, izmantojot «arestētās mantas glabātāja» statusu, Rūdolfa Meroni kontrolē esošajā A/S Ventbunkers notikušas elpu aizraujošu shēmu plānošanas: kā izrādās, miljonu shēmas var bīdīt arī uz… notekūdeņu piesārņojuma pamata.
Neskaitot pilsētas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Ventspils brīvostā vēl papildus ir divi lieli kompleksi naftas notekūdeņu, rezervuāru tīrīšanas, kuģu balastūdeņu nodošanas un citu ar naftu (vai tās produktu) piesārņotu šķidrumu attīrīšanai: tādas ir gan Ventbunkeram, gan SIA Ventspils Naftas Termināls.
Attīrot šādus notekūdeņus, uzkrājas naftas produktu «samazgas», kas sastāv no dažādu paveidu pārpalikumiem, taču — tā kā šie pārpalikumi sastāv no naftas produktiem — tos iespējams izmantot kā otrreizējās pārstrādes izejvielu degvielas ražošanā vai ķīmiskajā rūpniecībā.
2014. gada rudenī atbildīgie Ventbunkera darbinieki informēja uzņēmuma valdi: uz to brīdi bija uzkrājušies kārtējie šādi naftas produktu pārpalikumi, kuri radušies notekūdeņu attīrīšanas rezultātā. Kopējais uzkrāto produktu apjoms nebija ne liels, ne arī mazs — 6400 tonnas (t.i., ap astotdaļu no viena PANAMAX kuģa ietilpības).
Uzņēmuma valdē sākumā tika nolemts pārdot minētos produktus brīvajā tirgū, tomēr, kā zināms no avotiem uzņēmumā, valdes konsultants A. Hāze un valdes loceklis J. Hāze esot iebilduši un esot ierosinājuši šo darījumu saskaņot ar R. Meroni (kurš ieņem amatu Ventbunkera padomē, tālab viņam saskaņā ar Komerclikumu nemaz nav jāpiedalās šādā ikdienas darbā).
Dažas nedēļas vēlāk A. Hāze valdei tiešām iesniedzis ar R. Meroni saskaņotu priekšlikumu pārdot minētos attīrīšanas produktus Lietuvā reģistrētai firmai UAB Metalo Eksporto Centras. Kāpēc tieši kaut kādai Lietuvas metālu firmiņai? Lieta tāda, ka ar šo Lietuvas uzņēmumu, iespējams, varētu būt bijusi saikne kādreizējam Ventbunkera valdes loceklim Mihailam Dementjevam.
Viņš pirms 15 gadiem bijis Ventspils t.s. «melnā oligarha» Oļega Stepanova grupējuma cilvēks, vēlāk uz īsu laiku pārmeties R. Meroni pusē, bet tagad izdarījis secinājumus no Ventspils uzņēmumu savstarpējiem kariem un jau daudzus gadus pārcēlies strādāt prom no Ventspils biznesiem).
Āķis, kā ikviens pats var pārliecināties no līguma teksta, bijis šāds: katra no produkta tonnām tikusi nocenota ar 354 ASV dolāru atlaidi par produkta tonnu. Attiecīgi var aprēķināt, ka 6400 tonnas summā veidoja cenu starpību ar tā laika reālo tirgus cenu 2 265 600 dolāru apmērā (ar nosacījumu, ka 354 dolāru atlaide tika piemērota pilnā mērā attiecībā uz visām 6400 tonnām).
Šis ir viens no aspektiem, kas tiek pētīts kriminālprocesā par «arestētās mantas glabātāja» un viņa «komandas» darbībām, kas šopavasar negaidīti atguvis virzību un par kuru Pietiek ziņoja jau pagājušonedēļ.
Iesniegumā, kas iekļauts kriminālprocesa materiālos, dotas arī norādes uz lieciniekiem, kurus policija var nopratināt un kuri var liecināt par tālāk aprakstīto scenāriju (notikumi attiecas uz 2014. gada rudeni):
«Vēlāk tika informēts, ka attīrītie produkti tiešām tiek apzināti pārdoti par stipri pazeminātu cenu. Daļa cenas starpības saņemta, izmantojot trešo personu «pakalpojumus», skaidrā naudā. Summa bija tuvu miljonam dolāru. Kā paskaidroja [liecinieks], līdzekļi tikšot izmantoti dažādām slēpta mārketinga, politiskas finansēšanas un citām slēptām darbībām.»
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
