Meroni grupējums cieš sakāvi Satversmes tiesā – visticamākais, savas juridiskās nekompetences dēļ
Imants Liepiņš08.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Rūdolfa Meroni kontrolē esošās AS Ventbunkers pieteikuma ierosinātā lieta Satversmes tiesā, kurā uzņēmums cīnījās pret pienākumu savākt mazuta tvaikus un citu veselībai un videi kaitīgu smirdoņu, ir izbeigta sakarā ar paša Ventbunkeravienlaicīgu vēršanos Administratīvajā tiesā - juristu rīkošanās pēc principa “dubults neplīst” veiksmes vietā ir atnesusi tūlītēju zaudējumu.
Šonedēļ Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu saistībā ar Ventspils brīvostas saistošo noteikumu 100. punktu, kas nosaka: “Iekraujot kuģī naftas produktus vai ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (pie
Ostas uzraugs izvērtē no emisiju un smaku monitoringa sistēmas saņemtos datus, un, ja pārsniegts limits vai smaku koncentrācija uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Operatoram, kas veic mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, jānodrošina, lai darbības radītā smaka nepārsniegtu smaku koncentrāciju.” (Noteikumos tālāk minēti arī konkrēti piesārņojuma raksturlielumi.)
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc AS Ventbunkers pieteikuma. “Prasību izpildei jāizlieto ievērojami finanšu līdzekļi. Tādējādi tiekot apdraudēta Ventbunkera turpmākā pastāvēšana. Tāpat ostas kapteinis varot pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzēja samazina kraušanas intensitāti, bet šāda samazināšana ikreiz tai varot radīt finansiālus zaudējumus,” pieteikuma būtību atreferē Satversmes tiesa. Jāpiezīmē, ka tie Ventspils ķīmisko un lejamkravu uzņēmumi, kas nav R. Meroni kontrolē (te var minēt SIA Ventspils Naftas Termināls, SIA Ventall Termināls un citus) ierīkojuši smirdoņas savākšanas iekārtas jau pirms padsmit gadiem, bet AS Ventamonjaks — pat pirms 40 gadiem, un neviens cits bez Ventbunkera nav mēģinājis stāstīt, ka šo darbu veikšana apdraudot attiecīgo uzņēmumu pastāvēšanu.
Taču tālāk Satversmes tiesa konstatē: “Izskatāmās lietas sagatavošanas laikā Satversmes tiesa saņēma informāciju, ka pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad uz pieteikuma pamata tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, uzsāka savu tiesību aizsardzību arī administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 9. janvārī ierosinājusi administratīvo lietu, bet 2019. gada 21. jūnijā nolēmusi apturēt tiesvedību, jo pieteikuma iesniedzēja 2018. gada 10. augustā jau bija vērsusies Satversmes tiesā, un pēc tās pieteikuma ierosināta lieta.”
Jebkuram juristam ir zināms: ja jebkāda tiesu lieta tiek skatīta vienā tiesā, tad par to pašu prasības priekšmetu nevar rosināt paralēlu tiesvedību citā tiesā — piemēram, strīdu par darba algas piedziņu nevar iesniegt vienlaikus Jūrmalas un Rēzeknes tiesās, jebšu nevar prasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu un administratora nozīmēšanu blēdīgai firmai, kas izvairās no 10 tūkstošu eiro maksāšanas preču piegādātājam, ja par tiem pašiem 10 tūkstošiem un tām pašām precēm jau ir celta parasta civiltiesiska strīda prasība vispārējā kārtā. Prasītājam jāizvēlas — vai nu viena, vai otra rīcība, kuras rezultātā prasītājs var sasniegt savu mērķi ātrāk, bet ne vēršanās vairākās tiesās vienlaikus.
Tomēr šoreiz publiski neizziņotu iemeslu dēļ R. Meroni vadītais grupējums, kurš pilnībā kontrolē Ventbunkeru un vēlas arī turpmāk izplatīt smirdoņu, nesavācot naftas produktu tvaikus, ir izdarījis tieši to, ko likums neļauj — vienlaikus ar lietu Satversmes tiesā ierosināts arī administratīvais process.
“Tā kā pieteikuma iesniedzēja [firma] nav izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama,” lakoniski spriež Satversmes tiesa. “Lēmums nav pārsūdzams.”
Pilns spriedums: http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/09/2018-19-03_Lemums_izbeigsana.pdf
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
