Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada nogalē melnbaltas refleksijas par vēsturi izsmidzināja kārtējā kņada ap „reprezentablo Latvijas vēstures speciālistu un ekspertu komisiju ar nosaukumu „VDK dokumentu izpētes komisija””. Komisija savā darbā vēl nav pa īstam atvēzējusies. Taču tās pirmos daudzsološos atvēzienus pavada Latvijas medijos kāri atstāstītās intrigas un vēsturnieku savstarpējie glaimojošie apvainojumi neprofesionālismā. Par to internetā (arī portālāPietiek) var aizgūtnēm lasīt izsmeļošus opusus. Pie mums atkal vidžinoši uzspurgusi kārtējā nervozā lidināšanās ap vēsturi.

Tas ir labi. Vēsture to ir pelnījusi. Vēsture ir īpatna kultūras parādība.

Mēdz būt vairākas īpatnas kultūras parādības. Ne tikai vēsture. Arī filosofija un māksla. Vēstures, filosofijas un mākslas īpatnība izpaužas tajā ziņā, ka vienmēr nepieciešams aizdomāties par šo kultūras parādību būtību (saturisko specifiku) un jēgu (funkcionālo specifiku). Katra tikšanās ar vēsturisko pētījumu tāpat kā katra tikšanās ar filosofijas un mākslas darbu rosina domāt par vēstures, filosofijas un mākslas kvintesenci – svarīgāko īpašību kopumu. Šī intelektuālā nepieciešamība stabili pavada katru darbu.

Uz vēsturi tas attiecās pilnā mērā. Ja neaizdomājamies par vēstures būtību un jēgu, tad ļoti ātri ieslīdam ērkšķainās sprukās. Proti, katrs vēsturiskais pētījums var nevajadzīgi sagādāt rūgtu vilšanos. Turpretī tad, ja esam savlaicīgi psiholoģiski sagatavojušies un atcerējušies vēstures būtību un jēgu, mums ir vieglāk samierināties ar vēsturisko pētījumu, par kura objektivitāti ir šaubas un neticība.

Tas šajā gadījumā attiecās uz komisijas vēdinātajiem bēdīgi slavenajiem „čekas maisiem”. Sarunā par mūsu čekistu eposu katrā ziņā ir jāatceras vēstures kvintesence. Nedrīkstētu teikt, ka mūsējo gaudeno prātu gurkstošākajā slānī neaizdomājās par vēsturi. Internetā lasāms pamācošs piemērs: „Pasaulē nav nevienas patiesības, tā ir neizsmeļama un nenoskaidrojama tāpat kā čekas aģentu ziņojumu saturs un to jēga, no kurienes tie radās, uz ko tie virzīti, uz kādu mērķi, jo to izcelsme ir tik sarežģīta un neizprotama, ka atšifrēt var tikai dievs svētais, kura nav.”

Domājams, sakarā ar „VDK dokumentu izpētes komisijas” darbu sabiedrībai nav jāiedziļinās apvainojumu detaļās. Vēsturnieku savstarpējo apvainojumu pamatotība vai nepamatotība acīmredzot attiecās uz insinuāciju autoru sirdsapziņu, ja tā saostāma viņu dvēselēs. Sabiedrībai ir svarīgākas intereses. Galvenais ir nevis insinuāciju detaļas, bet uzticamība vēsturei. Sabiedrībai ieteicams uzmanīgāk atcerēties, kas vispār ir vēsture un cik lielu objektivitāti no tās var sagaidīt. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka vēsture ir sava veida diktatūra. Tā vienmēr ir garīgā diktatūra, apziņai uzspiežot noteiktu idejisko viedokli.

Saprotams, uz vēsturi automātiski liekam gaišas cerības. Vēsture asociējas ar iepriekšējo paaudžu mantojumu. Nevēlamies pieļaut šī mantojuma kropļošanu un apsmiešanu. Labi apjēdzam, ka attieksme pret iepriekšējo paaudžu mantojumu reizē ir attieksme pret vēsturi. Tātad attieksme ne tikai pret konkrētiem pagātnes notikumiem, bet pret vēsturi vispār. Tā ir attieksme pret vēstures patiesīgumu – vēstures morālo līmeni. Šajā attieksmē izpaužas prasīgums vēsturei. Vēlamies, lai vēsture būtu godīga. Uzskatām, ka mūsu zemes godīgi sacerēta vēsture var pacilājoši atsaukties uz ikvienu cilvēku, tautu, nāciju. Ja tiekamies ar negodīgi sacerētu vēsturi, tad to uzskatām par vecvecāku un vecāku mantojuma zākāšanu.

Tomēr sabiedrība nedrīkst aizmirst vienu jestru niansi. Proti, nedrīkst aizmirst, ka godīgi sacerētā patiesība var sagādāt sāpes. Tāpēc skumji joko: vēsturi raksta, lai nesāpinātu cilvēkus. Vēsturi raksta tādā veidā, lai tā nevienu nesāpinātu. No cilvēkiem slēpj to, kas var viņus sāpināt. Latviešus var tricinoši sāpināt vēstures patiesība par Latvijas pievienošanu PSRS, kā arī vēstures patiesība par latviešu līdzdalību PSRS VDK darbībā.

Savukārt skeptiķi brīdina, ka vēlme sagaidīt patiesību no vēstures ir iluzora vēlme. Tā esot jocīga vēlme. Tās centrā var būt vienīgi ilūzijas – nepamatotas cerības un nepiepildāmas ilgas. Skeptiķu brīdinājumu ir grūti apstrīdēt. Arī filosofijai un tās atzaram vēstures filosofijai nav kopīgā vienprātībā formulēta atbilde par vēstures objektivitāti.

Vēsture nemēdz būt un nekad nebūs, tā teikt, stingra zinātne. Vēsture pieder humanitārajai sfērai. Tajā atspoguļojās cilvēka gara nemitīgi pulsējošā struktūra. Vēsturē apzināti vai neapzināti vienmēr izpaužas vissarežģītākās izvēles elementi. Tā ir izvēle starp galveno un mazāk svarīgo, valstiski un politiski aktuālo un mazāk aktuālo, vēstures virzošajām personībām un tautas ierindas pārstāvjiem, objektīviem faktiem un subjektīviem faktiem, inovatīvām tendencēm un stagnatīvām tendencēm. Vēsture var nebūt speciāli organizēta ideoloģiskā akcija, kā arī var būt speciāli organizēta ideoloģiskā akcija, jo neviena ideoloģija nerosās bez vēstures.

Vēsture vienmēr ir piedalījusies visdažādākajos karos – mākslas un literatūras, zinātnes un konspiroloģijas, reliģijas un filosofijas. Tajos izšķīrās sociālo vērtību autoritāte un reputācija. Bez vēstures nav iztikuši indivīdi, kuri pievēršas kultūras arhaizācijai un etnografizācijai, sabiedrības politizācijai un ekonomiskajai mobilizācijai.

Vēsture ir efektīvs ierocis politiskajā fluktācijā – speciāli organizētā novirzē no vērtībām, lai cilvēkos izraisītu iracionālu reakciju. Cilvēki ir lētticīgi. Viņi ne vienmēr atceras, ka mūsdienās (protams, arī agrāk) tiek apzināti stimulēta ticība interpretācijām, bet nevis faktiem. Amerikāņu izcilais masu komunikācijas teorētiķis Volters Lipmans savā laikā fanātiski aicināja žurnālistus nekomentēt faktus. Žurnālista komentārs izvēršas idejiskajā interpretācijā. Fakti tāpēc nonāk ēnā. Priekšplānā nonāk faktu interpretācijas. Vienmēr vairāk vai mazāk idejiski tendenciozas interpretācijas.

Protams, vēsturi vienmēr pārraksta uzvarētāji. Tā būs arī turpmāk. Gudri uzvarētāji zina, ka nedrīkst pārcensties jaunās vēsturiskās patiesības sludināšanā. Var nodarīt sev lielu ļaunumu. Vēsturei piemīt bumeranga talants. Par to taktiski atgādina paruna: „Ja tu uz pagātni izšausi ar pistoli, tad nākotne uz tevi izšaus ar lielgabalu”.

Kņadā ap „čekas maisiem” jāņem pie sirds vairāki momenti. Principā „Čekas maisi” ir specdienesta vēsture. Specdienesti parasti paši raksta savu vēsturi. Specdienestiem ir pašiem savi vēsturnieki. Specdienesti paši nosaka to vēsturisko informāciju, par kuru ir pienācis laiks informēt sabiedrību. Šī informācija vispirms ir pieejama tikai specdienestu vēsturniekiem. Citi vēsturnieki to vēlāk varēs izmantot no specdienestu vēsturnieku publikācijām. Nav ticams, ka no šīs saprātīgās kārtības vēlas atsacīties PSRS VDK tiešie mantinieki Latvijas DP un Krievijas FDD.

„Čekas maisu” (zināmas speciāli atlasītas informācijas) klātbūtne LR telpā nav atsacīšanās no šīs saprātīgās un jebkuras valsts drošībai svētīgās kārtības. „Čekas maisu” klātbūtne LR telpā noteikti ir kaut kas cits. Nekādā gadījumā tas nav materiāls vēsturei. Tas drīzāk ir materiāls konspiroloģijai, politiskajām provokācijām, politiskajām denunciācijām, politisko kadru kompromitēšanai un pēcpadomju nacionālajam stulbumam, par ko nepārprotami liecina regulārā čamdīšanās ap „čekas maisiem”. Tā ir tālredzīgi projektēta viltība, lai „perestroikas” uzvarētāji Maskavā turētu pie ķēdes latviešu Lielo Bandu un Mazās Bandas līdz pasaules galam. Diemžēl to nav spējīgi saprast vietējie vēsturnieki ar Stokholmas un Rīgas vējos izpūstajām smadzenēm, aizvadītajā laikā viens otru zemiski iedzenot savstarpējo apvainojumu strupceļā.

Bet varbūt tas ir labi. Viņi tātad nav īsti vēsturnieki. Īsti vēsturnieki ir lietas kursā par specdienestu vēstures finesēm. Īsti vēsturnieki, savstarpēji lamājoties, nekad nesacenstos, kurš ir dūšīgākais specs vēstures sašņorēšanā saskaņā ar nacionālajām interesēm, izmantojot „čekas maisus”. Īstie vēsturnieki zina, ka vēstures sašņorēšana saskaņā ar nacionālajām interesēm ir visriebīgākā darbība viņu profesijā. Īstie vēsturnieki tāpat zina, ka vēl nav pienācis laiks uzvarētāju vēsturei. „Perestroika” neiezvanīja latviešu uzvaru, bet iezvanīja latviešu zaudējumu. Regulārā bezjēdzīgā kņada ap „perestroikas” graciozi sameistarotajiem „čekas maisiem” ir šī zaudējuma simbols. Zaudējuma simboli ir daudzi. Minētais simbols tipina zaudējuma simbolu avangardā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...