Meklēju tos, kuri būtu gatavi bez maksas darīt manu darbu manā vietā un iedot man naudu, un tad man viss izdosies
Aldis Gobzems21.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu apzinājis pirmos cilvēkus, kuri būtu gatavi nākt aiz manis manis veidotā politiskā organizācijā. Šo cilvēku vārdi laika gaitā taps zināmi. Vēl nav pienācis pareizais mirklis tos nosaukt. Pirms tam ir pāris darbi, kas būtu jāizdara.
1. Kurš bez maksas būtu gatavs mani atbalstīt un uztaisīt un uzturēt divas interneta mājas lapas un līdz šim nepublicētu facebook profilu vizuālo noformējumu? Interesē radoši, līdz šim nebijuši risinājumi. Šajā kontekstā gribu pateikt paldies visiem tiem, kuri šobrīd palīdz apkalpot manu facebook un citus kontus, taču šie cilvēki jau dara pietiekami daudz - meklē informāciju, graiza video utt. Sociālie tīkli ir faktiski vienīgā mana platforma, jo LTV, Latvijas radio un TV3 mani neaicina uz interviju raidījumiem, kopš esmu opozīcijā.
2. Kurš būtu gatavs palīdzēt šobrīd bez maksas organizēt manas tikšanās ar ļaudīm visā valstī un ārpus tās?
3. Kurš būtu gatavs nodarboties ar juridiskajiem jautājumiem izcilā kvalitātē? Zinu, ka pats esmu jurists, taču, saprotiet, visu savu enerģiju šobrīd veltu tautas iekustināšanai un pašapziņas pacelšanai. Tas nav vienkāršs un vienā dienā paveicams uzdevums, un tas prasa milzu enerģiju.
4. Man un visai šai kustībai, kas pārņems varu, būs vajadzīgas arī finanses, jo objektīvi nespēju konkurēt ar partiju karteļa miljoniem. Tikpat miljonus nevajadzēs, jo esmu radošāks un interesantāks arī bez tiem. Taču viss maksā naudu. Un es neesmu miljonārs. Esmu tieši tāds pats kā Jūs, ar diviem maziem bērniem, tikai daudz nopietnākiem un nežēlīgākiem pretiniekiem.
5. Kurš būs gatavs nākt manis veidotā partijā par ierindas biedru, ikdienas darba skudriņu? Rakstiet individuāli, pievienojot cv. Šī nebūs dumju cilvēku partija. Šī būs un jau veidojas kā ļoti gudru cilvēku partija. Bet atcerieties - es esmu par tautas vēlētu prezidentu, par mažoritāru vēlēšanu sistēmu un pret partijām. Es neticu partiju sistēmai, taču tā šobrīd ir vienīgais veids, kā viņus ar visu Vienotību aizsūtīt mājās uz visiem laikiem.
6. Ja Tu neesi parakstījies par Saeimas atlaišanu un neesi savu omu aizvedis parakstīties, tad negaidi izmaiņas! Pieņem tad, ka viss šeit iet uz grunti un nežēlojies!
7. Nobeigumā. Es aizstāvēšu bērnus, sievietes, izglītību, veselību. Man nav un nebūs dalījums latviešos un krievos, es gribu, ka mūsu bērni māk vismaz trīs vai pat četras valodas un dzīvo labklājībā. Raudošus vīriešus par to, cik grūti un ka neviens politiķis neņem vērā, nežēlošu, aicināšu būt večiem, kas aizstāv savu valsti. Es esmu latvietis, patriots, trakais. Un man izdosies. Kopā ar Jums.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
